Rio Filmas

[Dallas Themshirts]

EiropasTautas partijas grupa un deputāte Sandra Kalniete 2024.gada 17.aprīlī organizēja Ukraiņu režisora Mstislava Černova (Mstyslav Černov) filmas "20 dienas Mariupolē" izrādīšanu Eiropas Parlamentā, klātesot iespaidīgam apmeklētāju skaitam. Šo notikumu Eiropas Tautas partijas grupa un deputāte Sandra Kalniete organizēja sadarbībā ar S&D un Renew Europe.

Sandra Kalniete uzsver: ""20 dienas Mariupolē" ir filma, kas noteikti bija jāizrāda Eiropas Parlamentā, kā arī būtu jāparāda un visos brīvās pasaules parlamentos. Vēstures liecībām ir jābūt skaidrām, patiesībai ir jāņem virsroka, un pasaule nekad nedrīkst aizmirst postījumus, ko radīja Krievijas iebrukums. Mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai palīdzētu Ukrainai atbrīvot tās okupētās teritorijas no šādām šausmām. Mēs atbalstīsim Ukrainu līdz uzvarai."

Vadims Boičenko (Vadym Boychenko), Mariupoles mērs, pateicās filmas autoriem: "Tas ,ko jūs esat dokumentējuši Mariupolē šajā briesmīgajā laikā, ir Krievijas kara noziegums pret civiliedzīvotājiem. Tas ir vairāk nekā dokumentāls materiāls - tas ir pierādījums, tās ir tūkstošiem cilvēku liecības. Mariupoles traģēdija ir kļuvusi par briesmīgu brīdinājumu katrai pilsētai par to, ko ienaidnieks var izdarīt, ja debesis nav aizsargātas."

Ukraiņu režisora Mstislava Černova filma "20 dienas Mariupolē" saņēma "Oskara" balvu labākās dokumentālās filmas kategorijā. Režisors piedalījās filmas izrādīšanā Eiropas Parlamentā.

Latvijas Bankas Naudas skola ir izglītojoša vietne, kas palīdz izprast ekonomikas likumsakarības, piedāvā skatīties filmas un multimedijus par naudas lietām, klausīties raidierakstus, pārbaudīt savas zināšanas spēlēs un uzdevumos, kā arī piedalīties konkursos un citos interesantos pasākumos. Šeit piedāvājam arī skolotājiem noderīgu informāciju mācību procesa organizēšanai.

Filmu dienu laikā vairākas balvai izvirzītās filmas piedzīvos pirmizrādi uz Latvijas kinoteātru ekrāniem. Lai kopīgi lemtu, kas šogad saņems LUX skatītāju balvu, pēc filmu noskatīšanās skatītāji aicināti tās novērtēt LUX skatītāju balvas vietnē . Balsojuma dalībnieki piedalīsies izlozē, kurā būs iespēja laimēt braucienu uz LUX skatītāju balvas pasniegšanas ceremoniju Briselē 16. aprīlī.

20 000 Species of Bees (Spānija)

Astoņus gadus veca meitene mēģina sadzīvot ar to, ka cilvēki īsti nesaprot, kā viņu pareizi uzrunāt. Vasarā, ko viņa pavada pie tantes, kura aizrāvusies ar biškopību, viņas un viņas mātes dzīve pilnībā izmainās.

Uz Adamanta (Francija, Japāna)

Adamants ir visai neparasts dienas aprūpes centrs, kas atrodas uz kuģa, kurš pietauvots Sēnas krastā pašā Parīzes sirdī. Tajā ārstējas cilvēki ar garīgiem traucējumiem. Centrs piedāvā viņiem aprūpi, kuras telpā un laikā labi izstrādātā rutīna sniedz viņiem stabilu dzīves pamatu un palīdz atveseļoties vai uzturēt mundru garu. Tajā strādā cilvēki, kas visiem spēkiem pretojas kvalitātes un cilvēcības zudumam psihiatrijā. Filma aicina mūs uzkāpt uz neparastā kuģa klāja un iepazīties ar centra pacientiem un aprūpētājiem, kuriem dienu no dienas nākas no jauna izgudrot savu aprūpējamo dzīvi.

Pirts māsas (Igaunija, Francija, Islande)

Vairākas sievietes dziļa meža vidū Igaunijas dienvidos patveras dūmu pirts tumsas sniegtajā drošībā un dalās savās iekšējās pārdomās un dziļākajos noslēpumos. Blīvo dūmu siltuma apņemtas, viņas atkailinās, tā cenšoties atbrīvoties no ķermenī iesprostotajām bailēm un kauna un atgūt spēku.

Lielākā daļa filmu, kuru uzņemšanā piedalījušās Eiropas valstis, tiek rādītas tikai uzņemšanas valstī un reti izplatītas citur. Eiropas Parlaments 2007. gadā izveidoja LUX balvu, lai atbalstītu un izplatītu Eiropas valstu filmas arī aiz valstu robežām, kā arī vairotu izpratni par Eiropas sabiedrībai aktuāliem sociāliem un politiskiem jautājumiem. Kopš 2020. gada balvu sauc par LUX skatītāju balvu, un to pasniedz EP kopā ar Eiropas Kinoakadēmiju,

LUX skatītāju balvas finālistēm katru gadu tiek nodrošināti titri 24 ES oficiālajās valodās, un tās tiek bez maksas izrādītas visā ES. Par LUX skatītāju balvas laureāti kļūst filma, kura kopumā ir saņēmusi augstāko vērtējumu gan no skatītājiem, gan EP deputātiem.

Spektaklis ir filmas, besisukantis aplink žaidimo perspektyvą, kviečia žiūrovus pamatyti realybės ir sapnų susidūrimą. Žiūrovas jaučiasi kaip konkrečioje situacijoje, svarsto santykį su kitais ir savimi. Subtilūs jausmai pinasi su fantastika ir magija bei tampa neišvengiamu judėjimo ir vaizdo elementu.

Pasaulinės pandemijos ir karantino metu kūrybinė komanda suvienijo savo jėgas, siekdama naujoviško būdo, leidžiančio žiūrovams pamatyti naują šokio kampą. Filmo interpretacija išlaiko tą pačią spektaklio liniją, bet išplečia fantazijos ribas. Filmas perkelia veiksmą į mistišką miško aplinką ir suteikia dar daugiau erdvės žiūrovo vaizduotei.

Poemą šiam filmui sukūrė žinoma rašytoja Akvilė Kavaliauskaitė, o ją įgarsino aktorė Ilona Balsytė. Šalia skambančios išskirtinės Kipro Mašanausko muzikos, filmas buvo papildytas ir erdviniu garsu, su kuriuo dirbo vienas talentingiausių Lietuvos garso dizainerių Artūras Pugačiauskas.

Švęsdamas savo 55 metų jubiliejų, visų mylimas policijos komisaras Gintas Krasauskas paskelbia šventėje dalyvaujantiems svečiams apie savo norą artėjančiuose rinkimuose kandidatuoti į miesto mero poziciją. Tačiau tą patį vakarą savo name rastas nusižudęs jo geriausias draugas ir gerbiamas miesto prokuroras Laimonas Liaudanskas. Netrukus paaiškėja, jog tai nebuvo savižudybė, o kažkieno gudriai sugalvota žmogžudystė, kuri galiausiai pakelia ant kojų viso miesto pareigūnus. Bet tai dar ne pabaiga, nes žudiko akiratyje atsiranda dar keli svarbūs Ginto artimos aplinkos asmenys.

Ar komisarui pavyks atsekti kraugeriškais metodais pasižymintį maniaką? Ir kodėl nusikaltėlis nori pakenkti Gintui? Štai svarbiausi klausimai, į kuriuos Gintas turi nedelsiant rasti atsakymus, nes kitaip įvyks dar daugiau nelaimių.

Veikėjai filme nekeliantys pernelyg didelės simpatijos, bet čia jau dažnai taip būna, kai susiduri su tam tikrais neteisėtais vieno ar kito pareigūno, ar valdžios atstovo darbo metodais bei jų negatyviais paveikslais. Bet tai nereiškia, kad nėra įdomu stebėti pagrindinio veikėjo Ginto Krasausko kančių ir jo beribį norą sučiupti išgamą, kuris žudo jo draugus. Šis veikėjas tiesiog pavagia visą šou savo charizma ir to man pilnai užteko, nes jis atsiskleidė idealiai iš visų įmanomų perspektyvų.

Tad apibendrinant galiu tik pasakyti, jog tai pats brandžiausias Emilio Vėlyvio filmas, kuris savo kokybe prilygsta geriausiems skandinaviško kino detektyvams. Rekomenduoju ir dar kartą rekomenduoju apsilankyti kine, nes tokiais gerais lietuviškais filmais turime didžiuotis.

Taip pat filme antrame plane gerai pasirodė ir tokie žinomi veidai, kaip Ingeborga Dapkūnaitė, Donatas Šimukauskas, Toma Vaškevičiūtė, Marius Repšys, Mindaugas Papinigis, Valentinas Krulikovskis, Sakalas Uždavinys, Ainis Storpirštis, Vaidotas Martinaitis, Saulius Siparis ir dar daug kitų puikių lietuvių aktorių. Ir taip, vaidino jie ne kaip teatre (įprastas lietuviško kino vaizdas), o natūraliai.

Tai kartu šaltas, brutalus, nenuspėjamas, tikroviškas, atviras ir įdomus pasakojimas, kuriam negaila skirti nei laiko, nei pinigų, o tuo pačiu jį pasižiūrėjus galima jausti milžinišką pasididžiavimą tuo, jog toks pasaulietiškas kinas atstovauja gražią mūsų šalį.

Tirdzniecības aģenti un izplatītāji tiek atbalstīti to kopīgajās Eiropas mēroga veicināšanas stratēģijās filmu izplatīšanai kinoteātros ārpus to izcelsmes valsts galvenokārt kinoteātros, kā arī straumēšanas platformās. Izplatīšanas projektu uzmanības centrā ir jauni talanti, un mērķis ir paplašināt Eiropas darbu auditoriju.

Pēc 2022. gada uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus ir atlasītas 30 filmas, kas būs pieejamas turpmāk norādītajās teritorijās. Lūdzu, ņemiet vērā, ka izplatīšana neaprobežojas tikai ar minētajām teritorijām un to varētu paplašināt.

Kā informē NKC pārstāve Kristīne Matīsa, skatītāju skaits pieaudzis dažādos filmu demonstrēšanas modeļos - gan kinoteātros un publiskās filmu izrādīšanas vietās, gan interneta platformā Filmas.lv.

Šim faktam ir arī gluži objektīvs izskaidrojums - 2015. gadā kinoteātru repertuārā nonāca tikai trīs Latvijā uzņemtas pilnmetrāžas spēlfilmas, kamēr 2016. gadā - septiņas. No tām apmeklētāju skaita ziņā veiksmīgākās ir divas filmas, kas iekļuvušas gada skatītāko filmu desmitniekā, kopējā konkurencē ar filmām no Eiropas un ASV, norādīja Matīsa.

Viena no apmeklētāju skaita ziņā veiksmīgākajām filmām ir režisora Viestura Kairiša Melānijas hronika, kuru noskatījušies 75 160 skatītāji, un tā filmu topā ieņem 4.vietu. Savukārt otra veiksmīgā filma ir režisora Andreja Ēķa spēlfilma Svingeri, kuru noskatījušies 50 111 skatītāji, un tā atrodas topa 10.vietā.

Portālā vislielāko uzmanību izpelnās spēlfilmas, un skatītāko filmu piecniekā ir filmas, kas publiskajā telpā dažādos laikos aktualizētas par godu to autoru jubilejām vai tematiskās izlasēs - Sprīdītis (1985, Gunārs Piesis), Vilkaču mantiniece (1990, Gunārs Cilinskis), Rudens rozes (2004, Jānis Streičs) un divas filmas no Ziemassvētku izlases - Vara Braslas Ziemassvētku jampadracis (1993) un Lienes Lindes studiju darbs, asprātīgā spēles īsfilma Četri mielasti (2012).

Portālā Filmas.lv 2016.gada jūnijā tika veikta sistēmas uzlabošana, kas ļauj veikt precīzu datu uzskaiti un apstrādi, tāpēc tagad ir saskaitāms, ka kopš 1.jūnija veikti 20 000 filmu skatījumi jeb noskatītas vidēji 22 stundas dienā. Ziemassvētku un Jaungada nedēļā vidējais noskatīto filmu stundu skaits dienas laikā palielinājās līdz pat 72 stundām, piebilda Matīsa.

3a8082e126