Filma Viss Būs Labi

[Stephani Kapnick]

Sekojotplašai skatītāju atzinībai kinoteātros, sākot no 6. aprīļa, Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) tiešsaistes nomas platformā būs pieejama Staņislava Tokalova dokumentālā filma "Viss būs labi" (2023).

Kā vēstīts iepriekš, Latvijas sabiedrībā aktuālais kinodarbs ieved krievvalodīgo kopienas ikdienā, režisoram spraigā un godīgā manierē dokumentējot savu ģimeni teju piecu gadu garumā. Filmas "Viss būs labi" noma pieejama Latvijas teritorijā.

Latvijas krievu ģimenē uzaugušais Tokalovs filmu veidojis kopā ar operatoru, starptautiskās kino balvas IMAGO ieguvēju Valdi Celmiņu, kurš arī ir "Viss būs labi" līdzscenārists. Filmas skatītāji abu kopdarbu novērtējuši, izceļot tā emocionāli atklāto, svaigo un no didaktikas atbrīvoto skatījumu uz integrācijas politiku un vēsturisko atmiņu. Vienlaikus kinodarbs papildina sabiedrībā akūti nepieciešamo refleksiju par divkopienu sabiedrības savstarpēju tuvināšanos. Tokalovam veidojot atklātu tuvplānu par savu ģimeni vairākās paaudzēs un tās realitāti, filmā tiek formulēti trāpīgi jautājumi, tās skatītājam atvēlot interpretāciju un atbilžu iespējas.

Riga IFF radošā direktore un festivāla programmas veidotāja Sonora Broka Tokalova režisēto darbu vērtē atzinīgi: "Labākais tēmas atsegums, kāds līdz šim redzēts Latvijas kino. Režisora atklātība un kadra absolūtā intimitāte, kuru veido rūpīgi vērotas ikdienas lauskas, uzrunā tieši un nepastarpināti."

Režisora Staņislava Tokalova dokumentālā filma Viss būs labi ir pārsteidzošs darbs, kurā režisors ir atradis pareizo rakursu, kādā ar cieņu tuvoties izpratnei par Latvijas krievu kopienas dzīvi, nemeklējot vainīgos vai attaisnotos. Filma Viss būs labi tika pirmizrādīta dokumentālo filmu festivālā Artdocfest/Riga. Tas ir ļoti personīgs režisora darbs: Staņislavs Tokalovs ir dokumentējis dažādu paaudžu sieviešu dzīvi savā ģimenē, pievēršoties sociālpolitiskiem jautājumiem un Latvijas krievvalodīgo kopienas identitātes meklējumiem.

Veidojot savas ģimenes portretu dažādu politisko un sociālo notikumu kontekstā, Staņislavs Tokalovs ir patiešām drosmīgs. Ne tikai tāpēc, ka šādas filmas skatītājiem atklāj kaut ko pašam autoram tuvu, bet arī tāpēc, ka tas pieprasa no viņa pastāvīgu un kristālskaidru atklātību bez iespējas atkāpties. Sarežģītākais ir noturēt to visas filmas garumā, ļaujot skatītājam gan vērot notiekošo, gan saprast autora pozīciju. Tas režisoram ir izdevies ar vieglu, taču kritisku un analītisku pieeju.

Filmas autors ar vitālu asprātību un skaidras trajektorijas nopietnību adresē jautājumus gan Latvijas gandrīz pusmiljonu lielajai krievvalodīgo kopienai, gan sabiedrībai kopumā, turklāt dara to ar apbrīnojamu atvērtību un godaprātu pret filmas varoņiem un skatītājiem.

Austrumu fronte notikumu tuvumu panāk ar gariem, nepārtrauktiem kadriem, kas liek sastingt un cerēt uz dokumentēto situāciju pozitīvu iespējamo atrisinājumu. Filma ļauj iepazīt karu nevis caur medijos publicētajiem skaitļiem, kas pēc laika izdzēš empātiju un sapratni par notiekošo, bet cilvēku likteņiem. Intensitāte, kas caurstrāvo filmā atspoguļotos notikumus, liek skatītājiem aizmirst ikdienas sīkumus aiz kinozāles durvīm un vairāk nekā pusotru stundu pavadīt dzīvības un nāves krustpunktā.

Filmu studija Ego Media tikko piedzīvojusi divu ļoti dažādu filmu pirmizrādes. Festivālā ArtDoc Fest skatītājiem bija iespēja redzēt Staņislava Tokalova personisko dokumentālo filmu "Viss būs labi", bet 14. martā savu Latvijas pirmizrādi piedzīvoja igauņu režisora Oves Mustinga filma "Kalev", kas tapusi ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā.

Staņislava Tokalova dokumentālais stāsts "Viss būs labi" pievēršas šobrīd tik polarizējošai tēmai kā Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju kopiena. Turpretim režisora Oves Mustinga sporta drāma "Kalev" ir balstīta patiesos notikumos un stāsta par Igaunijas basketbola komandu "Kalev", kura 1991. gadā kļuva par PSRS čempioniem. Abas filmas ir tapušas sadarbībā ar studiju "Ego Media", tāpēc studijā viesojas producents Guntis Trekteris un režisors Staņislavs Tokalovs. Attālinātā sarunā dzirdams arī aktieris Jēkabs Reinis.

Par ko ir filma? Režisors faktiski uzņēmis savas ģimenes kinohroniku. Filmā redzam viņa māti, viņas draugu/dzīvesbiedru un citas ar šo ģimeni saistītas personas - Latvijā visu mūžu dzīvojošus, bet latviski tikpat kā nerunājošus cilvēkus, kuri dzīvo Krievijas informatīvajā telpā, Jaungadu svin pēc Maskavas laika un uz Putinu raugās kā uz dievekli.

Kāds ir filmas galvenais vēstījums? Jā, šie cilvēki ir apmaldījušies, viņi jūtas nelaimīgi, viņiem ir grūti, viņus neieredz latvieši, bet, cilvēki mīļie, neaizmirsīsim, ka arī viņi ir cilvēki. Nenosodīsim viņus tik ļoti. Mēģināsim viņus saprast, centīsimies kaut mazliet iejusties viņu ādā. Būsim arī paši cilvēki.

Diez vai kāds, kurš Jaungada naktī piedzīvojis masveida uguņošanu pēc Maskavas laika un redzējis 9. maija rituālo ziedu nešanu pie saviem identitātes simboliem, šajā filmā ieraudzīs kaut ko jaunu un agrāk nezināmu. Visa šī trulā blenšana uz Putinu televizora ekrānā ir līdz mielēm pazīstama. Tad kas ir šīs ažiotāžas pamatā?

Vispirms uzmanība jāpievērš tam, ka kinoteātrī tikpat kā nedzird krievu valodu. Filma par Latvijas krievu problēmām nav izraisījusi šīs iedzīvotāju grupas paaugstinātu interesi. Drīzāk tieši otrādi, intereses nav nekādas.

Filma uzņemta tādā kā distancētā stilistikā, it kā sakot - pasaulē cilvēki ir dažādi, un viņiem visiem kaut kā uz mūsu kopējās planētas jāsadzīvo. Vislabāk caur savstarpēju iejūtīgumu un centieniem saprast vienam otru. Problēma tikai tā, ka šī it kā līdz banalitātei pareizā doma praksē pārvēršas par - jūs saprotiet mūs, bet mums nekas nav vairāk jāsaprot, jo mums jau ir taisnība.

Skaidrs, ka būt labam ir patīkamāk nekā būt sliktam. Sevis uzdošana par labo ļauj nostāties morālā uzkalniņa virsotnē un uz apkārtējiem raudzīties no augšas. No morālā pārākuma pozīcijām. Mūsdienās tā ir viena no izplatītākajām hierarhiskā pārākuma izpausmēm. Tev varbūt ir dārgāka zīmola rokassomiņa un auskars ar lielāku briljantu, bet tas, ka es esmu morāli pārāks, mani noliek augstākā plauktā. Dārgs sporta automobilis ir vakardiena. Šodien pārāks ir tas, kurš pareizāk šķiro atkritumus, progresīvāk ēd un mazāk maitā klimatu. Tas, kuram ir elektromobilis ar mazāku ietekmi uz planētu (nav svarīgi, cik šī ietekme ir patiesa vai šķietama).

Ir viegli, bet vienlaikus arī nekaunīgi. Es, es tas labiņais, bet jūs tie tumšie, neiejūtīgie mani aizstāviet. Kas notiek, kad visi grib būt superprogresīvi, supertoleranti, redzējām 2015. gadā un 2022. gadā, kad nacionālisms, piesardzība, gatavība aizstāvēties pret svešo, citādo ieguva gluži racionālu pamatu.

Apollo: Labdien, Igo! Vai varam sākt čatu? Labdien, varam saakt! Mazs labojums - es neesmu galvenais producents. Mees shobriid esam galvenie 6 cilveeki, kas jau gada garumaa ir domaajushi par sho pasaakumu. Es savaa personaa apvienoju gan producentu, gan dziedaataaju.

Lasītāja: vai tiešām videočatā Igo? Lieliski! Kādi pārsteigumi sagaidāmi 19. augustā? Saaksim ar to, ka cilveekus mees saaksim laist iekshaa jau no 17.00 Tur speelees jaunas grupas, kas ilgs apmeeram pusotru stundu un taa buus taads kaa iesildiishanaas... Visi varees iekssrtoties. Pats pasaakums saakaas 19.00 Pirmaa dalja ilgs divas, triis stundas.daliisies viena no otras, lai cilveeki vareetu briivi paarvietoties pa stadionu. Uz skatuves buus arii Liepaajas simfoniskais orkjestris, maakslinieki mainiisies. Buus nopeerkami arii bukletinji, lai cilveeki vareetu izveeleeties sev tiikamaako. Pirms otraas daljas speelees Liepaajas grupas. Lai nosleegums buutu sviniigs, tur atkal uzstaasies simfoniskais orkjkestris. Viss vareetu beigties ap 3.00. Pasaaakumaa buus iespeeja paeest, viss buus nodroshinaats. Peec pasaakuma beigaam buus ugunjoshana un diskoteeka, protams,ja kaadam veel buus speeks.

zuzuuuu: vai ir gruuti noorganizeet taadus lielus pasaakumus kaa "Liepaajas dzintars?" Shoreiz ir gruuti, jo pagusho gadu pasaakums nenotika. Pirmaa lieta, ko es ierosinaaju, bija taada, satiekamies, uzrakstam visu, kas ir padariits un veel jaadara, lai shogad buutu vieglaak. Un neskatoties uz to daudzas korekcijas ir notikshas. Skatiitaaji to nejutiis, bet mums shis ir saspringts laiks..

cīpars: Lai izdodas, Igo, veco zēn! :) Programma, ieskatoties liepajasdzintars.lv, rādās dievīga.Ai, cik jauki - Im.Ka. no 2xBBM un Z.Liepiņš no Santas...un M.Brauns no Sīpoliem... Gaidu, gaidu, gaidu...Biļetes jau iegādātas un mulsina, ka Pūt, vējiņos ir ieejas biļetes pa 3 Ls. Ar ko tas skaidrojams? Pērkoniem Dzintaros 25gades koncertā bija dārgās biļetes - fantastiska publika, tik tiešām Pērkona vecie fani - neaizmirstams koncerts, pretēji bija Līvu 30gadē Liepājā, kur par trīnīti. Puut veejinjos buus iesildiishanaas vakars, kas notiks 18. augusta un mees vinjus negribeejaam aizmirst, mees uz lielaas skatuves meegjinaasim pietuvinaaties vinju teelam ar dekoraacijaam.Puut veejinju pasaakumu korators buus Ufo. Lai tas buutu interesati buus dazjaadi bloki - Liepaajas radio, I.Godmanja bloks, M. Zjigats ar SWH priekshnama bloku.Buus arii veel dazji paarsteigumi, buus piesleegshanaas vietai, kur tajaa briidii atrodas Fredis, kas pildiis taadu video didzjeja lomu

elfs: šajā koncertā spēlēs tikai pagājušo gadu uzvarētāji, vai kāda jauna grupa arī? Taa ideja ir taada, ja man kaads prasa, vai buus tradicionaalais LDz konkurss, tad es saku, ka taada nebuus, jo shis konkurss ir noticis visaa LDz veestures laikaa... Festivaals ir iesaacies 1964. gadaa, bet naakamaa gadaa nav noticis, bet 1966. gadaa atkal ir liidz 1972. gadam, tad naakamajaa takal nav. Un tad saakas kuriozs,kaa pienaak 5. gads taa vinjsh nenotiek. Taa bija arii pagaajushogad. Mani tad iesaistiija sameeraa veelu, bija taada kaa muljljaashanaas un nevareeja saprast, kursh ar ko nodarbojas un viss taa kaa pajuka. Man dziivee ir naacies izkjepuroties no taadaam situaacijaam, kad viss notiek peedeejaa briidii. Taa likaas arii pagaajusho gad. Viss jau bija it kaa gatavs, bet tie, kas bija soliijushi mutisku atbalstu, leenaam saaka atbirt... "līvs": Jau iepriekš paldies par festivālu. Šogad jābūt vienkārši super! Kas tā par Ivara Godmaņa autorprogrammu 18. augustā? Viņš tur dziedās vai?

3a8082e126