ēku Būvnoteikumi

[Heinz Francis]

15. būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī birojā, institūcijās, kuras pilda būvvaldes funkcijas, un pašvaldībā nodarbināto būvinspektoru sadarbības kārtību;

7. Ja būvniecības ieceres iesniegums tiek iesniegts par vairāku būvju būvniecību, kuras atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam atrodas dažādās būvju grupās, būvniecības procesā piemēro kārtību, kāda speciālajos būvnoteikumos noteikta augstākas grupas būves būvniecībai. Ja būvniecības ieceres iesniegumā ir plānota ēkas būvniecība, piemēro ēku būvnoteikumus, izņemot gadījumu, ja ēka ir pakārtota inženierbūvei.

8. Atkarībā no būves grupas un speciālajos noteikumos noteiktā būvniecības procesa būvvalde pieņem lēmumu par būvniecības ieceri Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā un termiņos. Būvdarbus var uzsākt pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas un atzīmju izdarīšanas par nosacījumu izpildi.

10. Ja paredzētā būve ir īslaicīgas lietošanas būve, būvvalde lemj par īslaicīgas lietošanas būves ekspluatācijas termiņu, nosakot to ne ilgāku par pieciem gadiem. Ekspluatācijas termiņu var pagarināt, kopā nepārsniedzot 10 gadus.

11. Ja būvei nav saglabājies neviens konstruktīvais elements un teritorija ir sakārtota, būvvalde pēc zemes vai būves īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja vai lietotāja pieprasījuma saņemšanas 14 dienu laikā izdod dokumentu, kas apliecina būves neesību dabā (2. pielikums), pirms tam veicot apsekošanu dabā.

13. Pirms būvniecības ieceres iesnieguma iesniegšanas būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt institūciju tehniskos un īpašos noteikumus, ja attiecīgās jomas normatīvie akti nosaka šādu tehnisko noteikumu nepieciešamību, kā arī saņemt no inženiertīklu īpašniekiem pieslēgšanās (atslēgšanās) vai inženiertīklu šķērsošanas tehniskās prasības.

14. Pirms izstrādāt būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojektu minimālā sastāvā, būvniecības ierosinātājam ir jāveic būves vai tās daļas tehniskā apsekošana, kā arī kultūrvēsturiskā inventarizācija atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības jomas normatīvo aktu nosacījumiem, ja būve ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Tehniskās apsekošanas atzinums un kultūrvēsturiskās inventarizācijas dokumentācija ir pievienojama būvniecības ieceres iesniegumam.

15. Būvvalde pieprasa būvniecības ierosinātājam saņemt tehniskos un īpašos noteikumus no valsts institūcijām, ja tas noteikts attiecīgās jomas normatīvajos aktos. Ja būvniecība skar objektu un inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas, projektēšanai jāsaņem arī attiecīgo objektu un inženiertīklu īpašnieku tehniskie noteikumi.

18. Inženiertīklu īpašnieki atbilstoši kompetencei nosaka konkrētas prasības būves pieslēgšanai inženiertīkliem vai to šķērsošanai. Tehniskajos noteikumos nosaka prognozēto izdevumu apmēru par pieslēgšanos inženiertīkliem vai inženiertīklu pilnveidošanu. Prognozētais izdevumu apmērs nedrīkst būt lielāks par tehnisko prasību izpildei nepieciešamajām izmaksām, kuras tieši saistītas ar īstenojamo projektu.

19. Teritorijas inženierizpēti veic, lai nodrošinātu ekonomiski un tehniski pamatota būvprojekta izstrādi un būvdarbu veikšanu, kā arī vides un kultūras pieminekļu aizsardzību būvniecības un būves ekspluatācijas laikā.

20.1. no jauna būvējamu, pārbūvējamu un atjaunojamu būvju būvprojektam, ja nepieciešams, arī projektējamiem inženiertīkliem. Veicot inženierizpēti būves paplašināšanai, pārbūvei vai tehniskajai modernizācijai, noskaidro, kā mainījušies dabas apstākļi (arī pamatnes grunts īpašības) attiecīgās būves būvniecības un ekspluatācijas laikā;

20.2. būvniecības un ekspluatācijas laikā, lai kontrolētu zemes darbu, būves pamatnes un pamatu izbūves atbilstību būvprojektam un laikus prognozētu un novērstu iespējamos būvniecības izraisītos vai veicinātos nelabvēlīgos ģeoloģiskos procesus (piemēram, karstu, noslīdeņus, sufoziju, pārmitrināšanu), kā arī lai noteiktu būves deformācijas.

22. Inženierizpētes mērķi, darbu veidus un izpildes secību atkarībā no būves sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz vidi nosaka pasūtītājs kopā ar būvprojekta izstrādātāju un inženierizpētes darbu izpildītāju.

23. Inženierizpētes darbu izpildītājs sagatavo inženierizpētes darbu programmu, kurā paredz konkrētu inženierizpētes darbu uzdevumus, metodes, apjomus un izpildes secību. Programmu sagatavo atbilstoši būvniecības normatīvo aktu prasībām, maksimāli izmantojot iepriekš veiktās dabas apstākļu izpētes rezultātus. Ja nepieciešams, veic teritorijas iepriekšēju apsekošanu.

24. Inženierizpētes darbu izpildītājs apstrādā inženierizpētes rezultātus un apkopo tos pārskatā. Pārskatā atspoguļo inženierizpētes gaitā radušās izmaiņas, ietver atzinumus un priekšlikumus par teritorijas atbilstību iecerētās būvniecības vajadzībām, ieteikumus attiecībā uz pamatu konstrukcijām, izbūves tehnoloģijām un aizsardzības pasākumiem pret būvniecībai nelabvēlīgiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem, kā arī vides aizsardzības jautājumus.

26. Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos dokumentus normatīvajos aktos noteiktos gadījumos ir tiesīgs izstrādāt būvprojekta izstrādātājs. Izņēmumi ir pieļaujami speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.

29. Ja persona nav tiesīga patstāvīgi izstrādāt būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos dokumentus, tā var tos izstrādāt tāda būvspeciālista vadībā, kuram ir atbilstoša specialitāte. Šajā gadījumā būvniecības ieceres dokumentus paraksta un par to atbildību uzņemas būvspeciālists, kura vadībā tā ir izstrādāta.

30. Izstrādājot būvniecības ieceres dokumentus, būvprojektu vai tā daļu, būvprojekta izstrādātājam ir pienākums ievērot būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un tehniskās prasības.

34. Ja pasūtītājs slēdz vairākus atsevišķus līgumus, lai nodrošinātu viena būvprojekta izstrādi, tajos norāda atbildīgo būvprojekta izstrādātāju, kā arī būvprojekta daļu izstrādātājus. Ja būvprojekta vai būvprojekta daļu izstrādātājs ir būvkomersants, tas par būvprojekta vai attiecīgi būvprojekta daļas vadītāju norīko atbilstošas jomas būvspeciālistu.

35. Ja būvprojekta izstrādātājs neturpina tā izstrādi (tai skaitā pēc atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi), jaunais būvprojekta izstrādātājs, ar kuru noslēgts attiecīgs līgums, uzņemas pilnu atbildību par būvprojektu, kā arī par tā atbilstību sākotnējai iecerei.

36.2. pārliecināties, ka ir saņemta pietiekama un aktuāla projektēšanai nepieciešamā informācija, un, ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju un nodrošināt savlaicīgu tās nodošanu būvprojekta daļu atbildīgajiem speciālistiem;

36.6. būvprojekta izmaiņu gadījumā nodrošināt atbilstošu to iestrādāšanu visās attiecīgajās būvprojekta daļās, ja nepieciešams, informēt par izmaiņām būvatļauju izdevušo institūciju un organizēt atbilstošu saskaņošanas procedūru.

37. Ja viena zemesgabala robežās atsevišķus būvobjektus projektē vairāki būvprojekta izstrādātāji, zemesgabala ģenerālplāna izstrādāšanu vada viens būvprojekta vadītājs, kura pienākums ir koordinēt zemesgabala apbūvi kopumā.

38.2. veikt nepieciešamos aprēķinus un izstrādāt attiecīgās būvprojekta daļas, nodrošinot to atbilstību būvniecības iecerei, pasūtītāja uzdevumam, būvatļaujas nosacījumiem un normatīvo aktu un standartu prasībām;

40. Ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas konstatē būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko un īpašo noteikumu prasībām, tiem ir pienākums ziņot Ekonomikas ministrijai un attiecīgajai sertificēšanas institūcijai par būvspeciālista pārkāpumiem.

44. Būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā. Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā.

51. Pamatojoties uz šo noteikumu 50. punktā minētajiem atzinumiem, ekspertīzes vadītājs sagatavo būvprojekta ekspertīzes atzinumu, tai skaitā gadījumos, kad piemēroti citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālie standarti un būvnormatīvi, norādot, vai būvprojektā sasniegti nacionālajos standartos un būvnormatīvos izvirzītie kritēriji un vērtības (3. pielikums).

55. Pēc neatbilstību novēršanas pasūtītājs iesniedz būvprojektu atkārtotai ekspertīzei, kurā tiek izvērtēta tikai precizētā daļa vai sadaļa. Ja atkārtotu ekspertīzi veic cits eksperts, nepieciešama pilna būvprojekta ekspertīze.

60. Ja būvprojektam, kuram ir veikta ekspertīze, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves arhitektoniskais risinājums vai būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, pasūtītājam ir pienākums veikt atkārtotu attiecīgo būvprojekta daļu un sadaļu ekspertīzi, ievērojot šo noteikumu 69. punktu.

66. Pirmās grupas būvēm pēc būvniecības ieceres akceptēšanas vai būvdarbu veikšanas laikā ir pieļaujamas izmaiņas sākotnējā iecerē, ievērojot Būvniecības likuma 17. panta 2.1 daļā minētos nosacījumus.

68. Ja pasūtītājs vēlas mainīt būves lietošanas veidu, kā arī būves fasādes risinājumu, novietojumu vai būvapjomu, bet tas neatbilst Būvniecības likuma 16. panta 2.2 daļas vai 17. panta 2.1 daļas nosacījumiem, būvniecības ieceres dokumenti būvvaldē iesniedzami no jauna un uzsākams jauns būvniecības process.

3a8082e126