Latvijas ziņas :)

[tas_pats]

Nu pievadāju sveikotājiem Nila Ušakova rakstu par "Par skolām bez
emocijām", kur patiesībā par skolām ir ļoti maz kas, bet vairāk tāda
Ļeņiniska (Uļjanoviska) stila žurnālistika, kādi "labējie" ir slikti ar
uzsvaru, ka Saskaņas centrs jau gan ir pragmātisks un racionāls. Tā kā
tāda ir dzīve Latvijā. Un Nils Ušakovs ir nolīdzis no pirmdienas Sandri
Toču par savu preses sekretāru, tā ka varbūt saturs kļūs labāks un
baudāmāks. ;)

Nils Ušakovs: Par skolām bez emocijām
07. februāris 2014 00:04

Jautājums par mācību valodu mazākumtautību skolās pēdējo dienu laikā ir
kļuvis par vienu no karstākajām tēmām. Un, kā tas pie mums pieņemts, par
skolām tiek runāts ļoti emocionāli. Taču mēģināsim emocijas nolikt malā.

Labējais strupceļš

Atskatīsimies uz pēdējiem diviem mēnešiem. Tika veidota jaunā valdība.
Šis process bija Latvijas labējās politikas cinisma un alkatības
kalngals. Netika runāts ne vārda par valsts interesēm. Neviens pat
nemēģināja par to kaut ieminēties.
Toties tagad ikviens, pat ne īpaši vērīgs Latvijas iedzīvotājs zina,
kuras ministrijas mūsu valstī tiek atzītas par "naudīgām", un kuras
ne. Satiksmes ministrija ir kā uzreiz divi trumpja dūži. To vēlas visi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir gandrīz tik
pat "vērtīga" kā Satiksmes ministrija. Lai tiktu pie šīs ministrijas,
var pat izvirzīt ultimātus. Ekonomikas ministrija - arī nav zemē metama.
Bet Labklājības ministrija, kur jādomā par pensionāriem, nevis par
Eiropas fondu naudām - nē, paldies, nevajag. Nevienam nav vajadzīga arī
ne izglītība, ne veselības aizsardzība.
Lūk, šis ir pirmais faktors. Līdz Eiropas parlamenta vēlēšanām palicis
mazāk par četriem mēnešiem, līdz Saeimas vēlēšanām - astoņi mēneši. Bet
labējās partijas ir, teiksim tā, - strupceļā. Viņi tikko publiski, visas
sabiedrības acu priekšā ļoti uzskatāmi apliecināja, ka rūpējas tikai
par šauri partejiskām, nevis valstiskām interesēm.
Taču iet uz vēlēšanām ar lozungu "Atdodiet mums Satiksmes ministriju, un
mums viss izdosies" kaut kā nav pārāk glīti pat Latvijas labējām partijām.

Briesmīgie spoki

Turpināsim ar otro faktoru. Galvenā labējā partija "Vienotība" ir vēl
lielākā strupceļā nekā visas pārējās. Savu karogu Valda Dombrovska
personā viņi jau kaut kur paspeja pazaudēt. Tagad "Vienotība" palikusi
ar tādiem līderiem kā Solvita Āboltiņa, Sarmīte Ēlerte un Dzintars
Zaķis. Un ar tādu bagāžu kā izputināts "Liepājas metalurgs",
bankrotējusi Krājbanka, simtiem tūkstošu emigrējušo, un tā tālāk, pēc
saraksta. Protams, ka uz Reformu partijas fona "Vienotībai" vēl ir ne
tās sliktākās izredzes. Taču acu priekšā jau sāk rēgoties biedējošie
"Latvijas ceļa", "Saimnieka" un Tautas partijas spoki...
Kaut arī par Āboltiņu, Ēlerti un Zaķi nobalsos pat ne visi pašas
"Vienotības" biedri, Eiroparlamentā un Saeimā samazinātā formātā šī
partija tomēr iekļūs. Taču daudzus pašreizējos Eiropas parlamenta un
Saeimas deputātus un ministrus gaida "konsolidācija". Viņus nepārvēlēs.
Un ko gan darīt, piemēram, Eiroparlamanta deputātam Kārlim Šadurskim?
Viņam taču nekādos apstākļos nav izredžu turpmāk palikt Briselē. Ja nu
vienīgi viesstrādnieka statusā.
Vai Inai Druvietei. Viņas izredzes tikt pārvēlētai, protams, ir lielākas
kā Valdim Zatleram. Taču tikai nedaudz. Bet strādāt par skolotāju negribas.

Ierastais risinājums

Kas jādara sevi cienošam labējam politiķim, ja pastāv draudi palikt bez
darba? Atbilde ir acīmredzama. Jāsāk izspēlēt nacionālo kārti. Tā pie
mums jau izsenis pieņemts. Neko nesaproti ekonomikā un sociālajos
jautājumos, strādāt neproti un negribi, taču tev patīk par neko saņemt
lielu algu? Runā par nacionāliem draudiem! Piemēram, par krievu skolām.
Vairāk neko darīt arī nevajag. No pretējā flanga tūlīt pat pulcēsies
tādi paši varoņi, kas apbruņosies savukārt ar Andreja karogu un sāks
sludināt par "pēdējo un izšķirošo kauju".
Latvijā pēc principa "darīt neko nemāku, taču gribu daudz saņemt" dzīvo
diezgan daudz gan latviešu, gan krievvalodīgo politiķu . Šajā nozīmē pie
mums te ir pilnīga vienlīdzība, demokrātija un nav nekādas
diskriminācijas.
Principā šādā veidā jau vismaz divas priekšvēlēšanu kampaņas ir gatavas
- viena pret krievu skolām un otra par krievu skolām. Lēti, bet
spēcīgi. Un ne vārda par tādiem muļķīgiem sīkumiem kā ekonomika un
sociālās problēmas. Tas taču nevienu neinteresē.
Te svarīgi pievērst uzmanību vēl vienai niansei - līdz šā gada oktobrim
Saeima un valdība fiziski nevar paspēt izdarīt grozījumus likumos, kas
attiecas uz mācību valodu skolās. Tātad pašlaik visa cīņa "par" un
"pret" ir un paliek tikai vārdos. Kā amerikāņu restlingā. Cīkstoņi
klapē sev pa krūtīm, lēkā, krīt, vicina dūres, atkal palēkā. Taču tikai
izskata pēc. Tālāk pasmaida kamerām un ģērbtuvēs kopā iedzer kādu aliņu.

Par skolām runājot

Tajā pašā laikā Rīgā to vidusskolu beidzēji, kur mācības notiek
bilingvālās programmas ietvaros (tas ir, krievu un latviešu valodās),
kārto latviešu valodas eksāmenu tikai nedaudz vājāk par latviešu skolu
absolventiem.
Faktiski krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju jaunajai paaudzei
pašlaik vispār nav nekādu problēmu ar latviešu valodu.
Toties gan latviešu, gan nacionālo mazākumtautību skolu beidzējiem ir
ļoti vāji rezultāti matemātikas eksāmenā. Trauksme ir jāceļ par
izglītības kvalitāti skolās un par skolotāju niecīgajām algām. Par to ir
jāpiketē, jārīko mītiņi un demonstrācijas. Un visām valdības partijām ir
jāvelta savi spēki tieši šo problēmu risināšanai.
Taču šādi "sīkumi" neinteresē ne mūsu labējos, ne viņu krievvalodīgos
"partnerus" . Kam gan viņiem būtu vajadzīgi gudri un izglītoti pilsoņi.
Gudri un izglītoti pilsoņi taču no saviem politiķiem prasīs, lai tie
strādātu. Bet atolgojumu viņiem maksās tikai pēc paveiktā darba
rezultātiem.

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/nils-usakovs-par-skolam-bez-emocijam.d?id=44191231#ixzz2sdM2d46W
_______________________________________________
Sveiks mailing list
Sve...@latnet.lv
http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks