On Friday, November 22, 2013 12:56:39 PM UTC-6, Vaj Ncuab wrote:
>
>
> Tijlaug Yajtshajkoob;
> Yaj Thoj, Yaj Teeb, Yaj Vas, Muas Npis, Lis Lwm thiab Hawj Suav nej twb yog ib khabnab Chao Fa uas zwm rau O.P.L. Tsam no Yaj Vas los kag Nplog lub pob tawb, Paj Kaub Hawj los raug tua tuag lawm ces kawg Yaj Thoj yuav tsum khiav tawm Thaibteb. Tus yuav tua Yaj Thoj ces txawm yog tus Hmoob thiab tus Thaib dub ncaug uas paub Yaj Thoj zoo zoo ntag. 1982 cov nom tswv Thaib (Military Region 3) tuaj kom Col. Lis Lauj lawv pab mus tua cov Thaib Liab thiab mus thaiv Nplog Liab. Thaum tsis muaj Thaib Liab thiab Thaib mus tuav Nplog tes lawm ces Col. Lis Lauj kawg yuav tsum tawm Thaibteb.
> Yaj Thoj ib txwm nyiam Pathet Lao ua ntej 1975, 1975 - 1979 Yaj Thoj khiav los nyob Roob Ncaib (Roob Ncaib nyob nruab nrab ntawm Phuv Lees thiab Naj Mauj), Yaj Thoj yog Khabnab Tojxeem Pham Neeb. March, 1979 Yaj Thoj khiav tuaj rau Thaibteb thiab tuaj koom nrog Paj Kaub Hawj pab pawg.
> Neo Hom kev tws, Cob Fab los kev tws ces kawg Yaj Thoj mus koom Vaj Lis Thum ua Koom Haum Poj Koob Yawm Txwv. Kwvntxwg Mouabee Chaofa neb kawg tuaj nrog cov pojntxoog hauv SCH no sib dob. Yaj Thoj thiab Vaj Lis Thum tswv yim zoo, paub kab lis kevcai Hmoob thiab paub Vajlugkub zoo, nkawd thiaj muaj peev xwm tsim tau tej lub philosophy zoo li Poj Koob Yawm Txwv thiaj muaj neeg coob coob raws nkawd qab.
>
>
>
> Tijlaug Yajtshajkoob koj kuj tsis dog dig, koj paub kevcai Hmoob zoo, koj kuj paub Vajlugkub zoo. Yog koj mus koom nrog Yaj Thoj thiab Vaj Lis Thum mas ntshais koj yuav nrov ib me ntu, tus loj koj tsis tau los tus yau koj yuav tau.
>
>
>
>
>
>
>
> Vajncuab5
Kwv Vajncuab,
Yog tias Yaj Thoj tshab txhais hais tau raug lawm ces kuv yuav tsi hais dab tsi li, tsi hais txoj kev ntseeg yam twg, yog yus txoj kev ntseeg ntawd yog ib txoj kab kev ntseeg zoo rau tib neeg ntseeg lawm mas yus kav tsij rau siab ntso ua yus tes hauj lwm txoj kev ntseeg ntawd ncaj nram mus rau poj koob yawm ntxwj tus uas yus cia siab, tsi tas yuav muab luag txoj qub kev cai coj tuaj hais txob thuam li ntawd, whov nwg tuaj txob thuam li ntawd mas twb yog nws ntshai tsam luag tej ua tseem coj txoj qub kev cai tsi ntseeg nws txoj, ces nws thiaj tuaj hais li ntawd kom luag ntseeg nws txoj kev ntseeg li hais ntawd.
Yaj Thoj nplob ciab hais tias qhov Hmoob lub neej tsi zoo mas vim yog Hmoob muab txoj kev txom xaiv tej lus xaiv coj los ua neej xwb mas Hmoob thiaj txom nyem neej thiaj tsi zoo, yog nws qhov zoo npaum nws khav txiv ces nws twb tsi tuaj thuam peb Hmoob tej qub kev cai kom luag tus tsi paub qab hau qhua qhua nws lub tswv yim qauj ntawd. Txoj kev nws tuaj thuam ntawd ces nws twb ntshai tsam tsi muaj neeg mus koom nws mas nws thiaj tuaj khav li ntawd, yog ua li nws zaj yog zoo npaum ces ntshe nws pab pawg twb mus cuag tau Yawm Saub saum ntuj tag lawm ntshe twb tsi pom lawv tuaj zaum sawv pliaj liab vog li ntawd nes.
> Yaj Thoj ib txwm nyiam Pathet Lao ua ntej 1975, 1975 -
Yog lawm raws li taug nws txoj lw mas nws yeej nyiam nplog liab lub tswv yim, lawv tau tuaj rw npoj kwv paib caum tog nom tswv nplog dawb thiab cov nom Hmoob kom tawm teb chaws.
> Tus Yaj Thoj no mas yog cov Hmoob Thoj thaum ub nyob Pas Qav ze Nam Tao Sam Sem, 1974-75 Yaj Thoj kawm Troisieme nyob Dong Dok,
Raws li thaum peb ua Chaofa Paj Kaub mas sawv daws kuj sib tham mas Yaj Thoj kawm tiav nais khu 4 xyoo hauv Dong Dok rau xyoo 1974 ces nws kawm tauj ntxiv mus kom siab zog ces xyoo 1975 nws thiaj tseem kawm xyoo 5 ces nplog liab los yeej teb chaws ces yawg thiaj caum peb cov nom tswv tawm teb chaw included Dr. Yang Dao rau hauv thiab.
> cov nomtswv Hmoob nyob Vinai (Neo Hom) tsis nyiam lawv ces kawg Yaj Thoj, Yaj Teeb thiab Hawj Lwv lawm thiaj mus ua O.P.L.
Cov los koom rau O.P.L mas yog Thoob Thoj, Yaj Thoj, Hawj Caas "Her ຈັນ, tsi yog Hawj Lwv, hos Yaj Teeb mas yog Neohom tso Yaj Teeb tuaj ua tus tub muab xov hauv Paj Kaub rau Neohom GVP lawv, tab sis thaum Yaj Teeb tuaj txog pem Paj Kaub lawv ces Yaj Teeb muab Paj Kaub lawv cov kev cai coj kav neeg coj los saib na has ua cas lawv txoj kev cai coj tswv kav rau cai heev "ຖືກຕ້ອງຕາມນະໂຍບາຍຂອງໂລກເສຣີ" lawm ces Neohom lub mos txwv cia li mus poob rau pem Paj Kaub Hawj, lub mos txwv tawg kiag ua tswm ciab paj ntoos mus hawm kiag Paj Kaub lawm xwb, ces Yaj Teeb thiaj ua siab nyob pem Paj Kaub txog rau zwj ceeb no.
Kwv Phwvnyawm,
> Yog li lod....tos Yaj Thoj ntsiag to lawm......Koj hais pua yog Yaj tiam sis yog xeem Thoj maj?Kuv mloog tus koj tham no mas yog tus Yaj Thoj los nyob peb sab teb chaws ib ntus.
Raws li Yaj Thoj Tham mas nws los nyob rau zaj ze phwvnyawm ntawm nej thiab Yaj Thoj nrog Suav Ntxawg Thoj ua hau lwm ua ke ib ntu, tab sis thaum xub thawj mas nws los ua hauj lwm rau cov Hmoob Hawj, ua tus lwm thawj toj xeem, rau hauv toj Xeem Tshua Tshaj Hawj ntag tsi sub ov raws li Yaj Thoj tham, ces Yaj Thoj ua tau ib ntu ces lawv nrhiav teeb meem rau Yaj Thoj ces nws thiaj khiav mus cawm siav ntawm Suav Ntxawg Thoj no ov.
ອາຈານ-TseemYeej,
> Yawg hlob YTK, koj hais li es, yawg hlob Yaj Thoj twb tos tau nws li pojniam menyuam tuaj tag lawm los?
Nws tsi tau tos tau tuaj, raws li hnov mas hais tias Yaj Thoj tuaj teb chaws USA no ces YT mus yuav YT cov qub peeb zeej ib tus li tus poj niam los ua YT poj niam lawm xwb no, nws tus qub peeb zeej ntawd mus raug txim ua luam tshuaj nees hauv thaib, tus qub peeb ntawd mas nyob vajloog tsua "Thaab Kab Npauj" ces nws poj niam raug xaam phaj tuaj rau rooj teb no yeej tsi tau nrauj tus txiv li tus txiv tseem pw nkuaj, tab sis Yaj Thoj thiab yawg niag poj niam ntawd cia li sib tham ces cia li yuav tus qub peeb ntawd tus poj niam lawm xwb no tam li hnov teb chaws hais. Ces YT niam loj tim thaib teb chim heev ces nws cia li mus ua ntawv nrauj YT rau tom tseem fwv thaib ces TY niam loj thiaj muab daim ntawv ntaus thwj liab ploog xa tuaj rau Yaj Thoj, ces YT tsi tos lawm no.
> Neej txawj ntse es ua cas pheej yuav lob nrhab rau yus taub haus ua luaj naj? Tham txog Hmobb lub neej tom ntej, tsis tas yuav lajmuam saib nav,
Tej zaum yuav tsi ntse tsuas paub ntawv xwb rau qhov YT ib sij dia ib plhaw rau ub rau no, ua npua dia nkuaj tas lub neej.
> kuv ib nyuag laj ntsej mloog xwb kuv twb paub tias tomqab GVP tuag tag ces, ntuj teb ntsiag to, tsis muaj quav dab tsi lawm las sav.
Kuv los kuj xam pom qhov koj hais los saum no thiab, txij li thaum GVP sau laus lawm ces tsuas pom cov yau tuaj sib txeeb peb caug noj, sib txeeb nyiaj ua plaub ntug ntau lawm xwb, lub neej Hmoob mas tsi muaj leej twg hais txog li lawm ntag.
YTK