Basketbols

[Micol Cohn]

Kopš basketbola izgudrošanas Springfīldā, Masačūsetsā, 1891. gadā, tas ir attīstījies, lai kļūtu par patiesi starptautisku sporta veidu. Organizēta spēle līgās radās Jauno vīriešu kristīgajā apvienībā (YMCA); pirmās līgas tika veidotas augstskolās. Ar laiku basketbols kļuva par profesionālu sporta veidu. Lai gan tā bija amerikāņu sporta spēle, basketbols strauji izplatījās starptautiski un mūsdienās izcili spēlētāji un komandas ir visā pasaulē.

Laika gaitā basketbols ir attīstījies, ietverot sevī pazīstamus mešanas, piespēlēšanas un driblēšanas paņēmienus, kā arī spēlētāju pozīcijas laukumā, uzbrukuma un aizsardzības stratēģijas. Kamēr sacensībās basketbols tiek stingri uzraudzīts, vairākas basketbola variācijas ir attīstījušās ikdienas spēlei. Basketbols ir arī iecienīts skatītāju sporta veids.

1906. gadā persiku grozs tika aizvietots ar metāla stīpu, kas turējās pie vairoga. Basketbols tika spēlēts ar futbola bumbu. Ikreiz, kad kāds raidīja bumbu grozā, viņa komandai pieskaitīja punktu. Uzvarēja komanda ar visvairāk gūtajiem punktiem, tāpat kā mūsdienās.[3] Grozi tika pienagloti pie vairogiem, kas atradās vienā līmenī ar balkonu līdzjutējiem. Taču drīz vien skatītāji sāka pārtvert grozā raidītās bumbas.

Pirmā oficiālā spēle tika aizvadīta "YMCA" sporta zālē 1892. gada 20. janvārī, tajā piedalījās deviņi spēlētāji. Mačs beidzās ar rezultātu 1:0, vienīgais precīzais metiens grozā tika raidīts no 7,6 metru attāluma. Laukums bija par pusi mazāks nekā mūsdienu NBA laukums. Laika posmā no 1897. līdz 1898. gadam vienības ar pieciem basketbolistiem kļuva par standartu.

Sieviešu basketbola pirmssākumi meklējami 1892. gadā. Smita koledžā fiziskās audzināšanas skolotāja Senda Berensona pielāgoja Neismita izstrādātos noteikumus sievietēm. Neilgi pēc darba iegūšanas koledžā, Berensona devās pie Neismita, lai labāk apgūtu jaunizveidoto spēli. Iedvesmojusies no spēles sniegtajām iespējām, skolotāja 1893. gada 21. martā organizēja pirmo sieviešu basketbola maču. Tajā piedalījās Smita koledžas skolnieces. Viņas rediģētie noteikumi tika publicēti 1899. gadā.

1946. gadā tika dibināta Amerikas Basketbola asociācija (angļu: Basketball Association of America) (BAA). Tajā sacentās sava aroda labākie speciālisti. Pirmā spēle tika aizvadīta Ontārio, Kanādā, starp Toronto "Huskies" un Ņujorkas "Knicks". Pēc trim sezonām līgu pārdēvēja par Nacionālo Basketbola asociāciju. 1967. gadā izveidojās Amerikāņu Basketbola asociācija (angļu: American Basketball Association). Tā ik pa laikam apdraudēja NBA pastāvēšanu, taču 1976. gadā abas līgas apvienojās. Mūsdienās NBA ir pasaules labākā līga popularitātes, finanšu un sacensību līmeņa ziņā.

NBA pabijuši vairāki slaveni basketbolisti. Piemēram, Džordžs Mikans bija pirmais dominējošais centra spēlētājs līgā; driblēšanas virtuozs Bobs Kouzijs un aizsardzības ģēnijs Bills Rasels no Bostonas "Celtics". Vēl ir lērums leģendāru basketbolistu kā Lerijs Bērds, Vilts Čemberlens, Oskars Robertsons, Džūljuss Īrvings, Karīms Abduldžabārs u.c.

Sieviešu Nacionālā Basketbola asociācija jeb WNBA savu darbu sāka 1997. gadā. Lai gan tā draudēja izjukt, vairākas spēlētājas ļāva saglabāt līgas popularitāti. Citas sieviešu basketbola līgas kā Amerikas Basketbola līga beigušas pastāvēt WNBA popularitātes dēļ.

FBA spēlējuši tādi basketbolisti kā Garijs Deivids, Džeimss Japs, Villijs Millers, Kellijs Viljamss un Sairuss Badžio. Taču no veterāniem jāpiemin Bendžijs Parass, Roberts Javorskijs, Ramons Fernandezs u.c.

Starptautiskā basketbola federācija (FIBA) tika dibināta 1932. gadā. Pirmās dalībvalstis bija Argentīna, Čehoslovākija, Grieķija, Itālija, Latvija, Portugāle, Rumānija un Šveice. Tolaik tā vēl pārraudzīja tikai amatierus. Federācijas saīsinājums radies no franču valodas (franču: Fdration Internationale de Basketball Amateur).

Vīriešu basketbola turnīrs Olimpiskajās spēlēs pirmoreiz tika iekļauts 1932. gadā Berlīnē, lai gan jau 1904. gada spēlēs tika aizvadīts demonstratīvs turnīrs. Pirmajā finālā, kas risinājās brīvā dabā, ASV izlase finālā pieveica Kanādu. Līdz šim Olimpiskajās spēlēs basketbolā dominējusi ASV valstsvienība, kas triumfējusi gandrīz visos turnīros. Pirmoreiz piekāpties nācās PSRS izlasei 1972. gada Olimpiskajās spēlēs Minhenē.

1950. gadā Argentīnā tika aizvadīts pirmais Pasaules čempionāts. Pēc trim gadiem Čīlē notika pirmais Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm. Olimpiskajās spēlēs sieviešu basketbols tika iekļauts 1976. gada Monreālas Olimpiskajās spēles. ASV basketbolistēm pretestību spēja izrādīt vien PSRS, Brazīlijas un Austrālijas valstsvienības.

Katras konfederācijas pārraudzībā tiek aizvadīti kontinentālie čempionāti. Eiropas čempionāts tiek rīkots kopš 1935. gada, pirmajā čempionātā uzvaru svinēja Latvijas basketbolisti. Latvija rīkoja nākamo čempionātu, kur ieņēma 6. vietu. Kopš 1938. gada tiek rīkoti Eiropas čempionāti sievietēm. Latvijas izlase 2007. gadā izcīnīja 4. vietu. Latvijas jaunatnes basketbola izlases ir guvušas panākumus jaunatnes izlašu turnīros.

Mačs risinās četras ceturtdaļas. Katra ceturtdaļa ilgst 10 minūtes starptautiskajā basketbolā un 12 minūtes NBA. ASV koledžu basketbola čempionātos spēlē divus puslaikus pa 20 minūtēm, savukārt vidusskolā katra ceturtdaļa ilgst 8 minūtes. Pēc katra puslaika komandām tiek dota 15 minūšu ilga pauze. Starp katru ceturtdaļu ir 2 minūšu ilga pauze. Sākoties otrajam puslaikam, komandas samainās ar groziem, kuros raida bumbas. Kamēr bumba nav "spēlē", laiks tiek apstādināts. Šo iemeslu dēļ parasti spēle ilgst aptuveni 2 stundas.

Vienlaicīgi uz laukuma drīkst atrasties pieci spēlētāji no katras komandas. Kopumā sastāvā drīkst ietilpt 12 basketbolisti. Maiņu skaits ir neierobežots, bet tās drīkst veikt tikai, kad atļauju devuši tiesneši. Katrai komandai ir arī treneris, kurš atbild par stratēģisko plānu. Profesionālās vienībās parasti ir arī trenera asistents, menedžeris un ārsts.

Gan vīriešu, gan sieviešu basketbolā katram jābūt apģērbtam speciālā formā, kas sastāv no šortiem un krekla. Katram spēlētājam jābūt skaidri redzamam numuram uz muguras. Vienā komandā numuri atkārtoties nedrīkst.

Basketbola bumbai jāpaliek laukumā, pretējā gadījumā tā tiek atdota pretējai komandai. Spēlētājs ar bumbu nedrīkst skriet nedriblējot, driblēt ar abām rokām vienlaicīgi vai starp piesitieniem grīdai ņemt to rokās. Spēlētāja roka driblējot nedrīkst atrasties zem bumbas. Ja kāds komandas pārstāvis ar bumbu šķērsojis centra līniju, tad tā paša uzbrukuma laikā vēlreiz šķērsot centra līniju nedrīkst. Bumbu arī nedrīkst spert.

Basketbolā ir aizliegts kavēt metienu, kamēr bumba atrodas lejupejošā stāvoklī. Ja to izdara aizsargs, tad pretinieku komandai metiens tiek ieskaitīts. Ja uzbrucējs pieskaras bumbai, kura ir tieši virs groza, metiens netiek ieskaitīts, un bumba tiek atdota pretinieku komandai.

Mēģinājumu aizkavēt pretinieku spēlētāju ar neatļautu paņēmienu, basketbolā sauc par personīgo piezīmi. Visbiežāk tās piešķir basketbolistiem, kuri aizsargājas, taču nereti pārkāpumus izpelnās arī uzbrūkošie spēlētāji. Ja pret basketbolistu tiek pārkāpti noteikumi laikā, kad viņš izpilda metienu, tiek piešķirti soda metieni. Tos izpilda no 4,5 metru attāluma.

Ja spēlētājs vai treneris izrāda vāju psiholoģisko savaldību, runājot ar tiesnesi, tas drīkst piešķirt tehnisko piezīmi. Atkārtojot incidentus, iespējams izpelnīties arī diskvalificējošo sodu. Ja spēlētājs izraisa pārāk asu fizisko kontaktu ar savu pretspēlētāju, tiesnesis drīkst piešķirt nesportisku piezīmi.Basketbolists tiek noraidīts no laukuma arī tad, ja saņem pārāk daudz personīgo piezīmju. Starptautiskās sacensībās šis skaits ir piecas, bet NBA sešas. Ja komanda vienas ceturtdaļas laikā pārkāpj noteikumus piecas (FIBA) vai sešas (NBA) reizes, tad pretinieku vienībai ir iespēja mest soda metienus pēc katra soda.

Basketbola variācijas ir līdzīgi sporta veidi, kuros tiek izmantots basketbola ekipējums.Viens no basketbola paveidiem ir ratiņbasketbols. To izveidoja Otrā pasaules kara veterāni.[7] Viņi basketbolu spēlē speciāli pielāgotos ratiņkrēslos. Latvijā ratiņbasketbolam ir federācija.[8]

Basketbols neapstrīdami ir viens no populārākajiem komandu sporta veidiem pasaulē, un to spēlē gan profesionālā līmenī, gan arī iesācēju līmenī un vienkārši kā vaļasprieku. Lai arī basketbols nav sarežģīts, tam noteikti būs nepieciešams atbilstošs inventārs. Viens no svarīgākajiem aksesuāriem labam sniegumam ir apavi. Veikals Decathlon.lv piedāvā dažādus uzticamus basketbola apavus kā bērniem, tā pieaugušajiem. Mūsu klāstā jūs gaida daudzveidīgas un krāsainas kurpes, kuras priecēs ne tikai vizuāli, bet arī būs lielisks atbalsts laukumā.

Lai gūtu panākumus jebkurā sportā vai sasniegtu personīgos mērķus, bez kvalitatīva apģērba nekādi neiztikt. Decathlon.lv plašajā izvēlē ir atrodamas dažādas basketbola formas un treniņtērpi, kā arī t-krekli, jakas, šorti un bikses, kuru veiktspēja būs uzdevumu augstumos pat visintensīvākās slodzes apstākļos. Tāpat arī kolekcijā ietilpst stilīgs apģērbs ikdienai, tādēļ ar to varēs droši doties arī ielās. Šāds apģērbs ir jau ieguvis milzu popularitāti visā pasaulē, jo ir ne tikai komfortabls un elastīgs, bet arī labi izskatās un pašlaik ir ļoti modē.

Basketbols nav iedomājams bez basketbola bumbas un groza - pat tā nosaukums angļu valodā "basketball" tiešā tulkojumā nozīmē "groza bumba". Šī iemesla dēļ mēs, Decathlon, esam sagatavojuši jums nepārspējamu bumbu, grozu un citu piederumu kolekciju, lai jūs varētu nodoties savam mīļākajam sporta veidam turpat jūsu mājas pagalmā, bez nepieciešamības meklēt publiski pieejamu vai nomājamu basketbola laukumu. Mūsu sortimentā atradīsiet gan pārvietojamus grozus, gan arī pie sienas stiprināmas groza stīpas. Tāpat arī klāstā pieejami dažādi krāsaini grozi tieši bērniem - tā būs lieliska dāvana un veids, kā jūsu mazajai atvasei pavadīt laiku daudz aktīvāk vienatnē, kopā ar ģimeni vai draugiem.

c80f0f1006