Kapteinis Nulle Filma

[Nella Mcnairy]

Kapteinis Nulle" ir 1964. gadā uzņemtā latviešu padomju aktierfilma. Filmas režisors ir Leonīds Leimanis. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā pēc tāda paša nosaukuma Egona Līva noveles.

Valdis Nulle ir jauns un ambiciozs zvejas traļa "Dzintars" kapteinis. Viņam ir savs, mūsdienīgs uzskats par zvejas paņēmieniem, bet jūra diktē savus noteikumus. Kolhoza vadība, vadoties pēc situācijas, ir spiesta ekipāžā iekļaut bijušo kapteini Bauzi, kluso dzērāju Juhanu un citus, ne mazāk apšaubāmus darbiniekus. Jaunajam kapteinim trūkst iemaņu un pieredzes darbā ar tik daudziem piesaistītajiem zvejniekiem.

Negaidīti tieši uz šī kuģa ierodas daiļā inženiere Sabīne izmēģināt jauno trali, un nonāk ar kapteini "ražošanas konfliktā", kurš pāraug savstarpējās simpātijās un beidzas ar atzīšanos mīlestībā.

Jaunais zvejas kuģa kapteinis Valdis Nulle, kam sarežģītos apstākļos uz kuģa jātiek galā ar raibi salasītu neprofesionāļu komandu, bija viens no svarīgiem pieturpunktiem jaunā kinoaktiera Pāvula veidošanās ceļā.

Jubilejas kolekcijas noslēgums ir brīnišķīga iespēja trīsarpus stundas pavadīt kopā ar Pāvulu, klausoties viņa stāstos, piedzīvojumos un pārdomās par senākiem laikiem, mūžīgām vērtībām un 90. gadu Latviju.

Pāvula jubilejas kolekcija paplašina sabiedrībai pastāvīgi pieejamo Latvijas kinovēstures krājumu portālā filmas.lv. Kolekcija sagatavota sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva vadītāju Dacei Bušantei, Jura Podnieka studiju un producenti Antru Cilinsku.

NKC filmu kolekciju veidošanu atbalsta arī Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), kas nodrošina portāla tehnisko darbību. Portālu filmas.lv, kas vienlaikus ir arī plaša filmu nozares datu bāze, veido un uztur Nacionālais Kino centrs.

"Kapteinis Nulle" ir 1964. gadā uzņemtā latviešu padomju mākslas filma.

Sava laika vizuāla kulturliecība. Aktierspēle - brīnišķīga. Īpaši var ievēro filmas mūziku. Līdzīgi kā visām Džeimsa Bonda filmām - mūzikai ir savs īpašs kods. Tā ir atpazīstama. Šeit līdzīgi - var neredzēt nevienu filmas kadru, nezināt neko par to, bet nekļūdīgi saprotams - padomju laiks, patosa pilns sociālisma celtniecības periods. Cilvēki dzīvo konkrētā laikā, vidē.

Valdis Nulle ir jauns un ambiciozs zvejas traļa "Dzintars" kapteinis. Viņam ir savs, mūsdienīgs uzskats par zvejas paņēmieniem, bet jūra diktē savus noteikumus. Kolhoza vadība, vadoties pēc situācijas, ir spiesta ekipāžā iekļaut bijušo kapteini Bauzi, kluso dzērāju Juhanu un citus, ne mazāk apšaubāmus darbiniekus. Jaunajam kapteinim trūkst iemaņu un pieredzes darbā ar viņu nepieņemošu kolektīvu - tik daudziem piesaistītajiem zvejniekiem.

Negaidīti tieši uz šī kuga ierodas daiļā inženiere Sabīne izmēgināt jauno trali, un nonāk ar kapteini "ražošanas konfliktā", kurš pāraug savstarpējās simpātijās un beidzas ar atzīšanos mīlestībā.

Spēcīgas lomas ir Eduardam Pāvulam un viņa sākotnējam oponentam Gunāra Cilinska izpildījumā. Taču latviešu skatītājs zin, ka līdzīgi kā krievu kino - Vasīlijs Tihonovs (Štirlics), arī Gunārs Cilinskis ir tikai un vienīgi pozītvais varonis. Režisors neliek vilties - tā arī notiek.

Būsim pateicīgi, ja atbalstīsiet mūsu darbu, ierakstot savus piederīgos, saglabājot piemiņu par viņiem nākamām paaudzēm. Mēs visu nespējam ierakstīt. Ja nevariet veikt ierakstus, Jūs varat mūs atbalstīt ziedojot.

aprit 95 gadi, kopš dzimis izcilais aktieris Eduards Pāvuls (1929-2006), un Nacionālā Kino centra portāls filmas.lv sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu izziņo kinoaktiera jubilejas kolekciju tiešsaistē bez maksas visā Latvijā - kopā 16 kinodarbi, starp tiem arī viens kinožurnāls un viena septiņsēriju dokumentālā filma, saruna ar Eduardu Pāvulu trīs stundu garumā (1996).

Filmogrāfija pusgadsimta apjomā un vairāk nekā 60 spēlfilmās, iespaidīgi aktierdarbi un hrestomātiskas lomas nozīmīgos kinodarbos ļauj apgalvot, ka Eduards Pāvuls ir izcilākais kinoaktieris Latvijas vēsturē, - ne jau velti tieši aktieris Pāvuls ir pirmais, kurš saņēmis nacionālo kinobalvu "Lielais Kristaps" par mūža ieguldījumu kinomākslā (1998). Portāla filmas.lv jubilejas kolekcija iezīmē svarīgākos un kolorītākos pieturpunktus kinoaktiera radošajā mūžā.

Pirmoreiz kinoekrānā Eduards Pāvuls parādās 1955.gadā; simboliskā kārtā šis filmējums iemūžina arī viņa aktiera slavas sākumu uz teātra skatuves - Šekspīra traģēdijā "Romeo un Džuljeta", kas Dailes teātrī tika iestudēta 1953.gadā, titullomas spēlēja jaunie aktieri Vija Artmane un Eduards Pāvuls, un šis iestudējums lika pamatus skatītāju mīlestībai daudzu gadu garumā. Kinožurnālā "Padomju Latvija" (45/1955) izrādes fragments filmēts 1955.gada decembrī, kad iestudējums izvēlēts latviešu mākslas un literatūras dekādes programmai Maskavā; citi kinožurnāla sižeti iezīmē laikmeta fonu, kāds pavadīja nu jau leģendārā aktiera pirmos soļus.

Ar 60. gadiem sākas intensīvākais periods Eduarda Pāvula kinodzīvē, bet pirmais ieraksts šajā desmitgadē ir filma ar sarežģītu likteni - jaunā režisora Gunāra Pieša debija "Kārkli pelēkie zied" (1961) savā laikā tika noklusēta kā ne pārāk veiksmīga, tomēr filmas īstie grēki acīmredzot bija neatbilstība ierastajiem standartiem, ironisks skats uz "padomju īstenību" un varonis, kurš šaubās, - Eduarda Pāvula tēlotais Žanis Mežmalis, kāda neliela teātra aktieris, kurā iemīlējusies vidusskolniece Inta, uzdod sev un citiem jautājumus par aktiera atbildību skatītāju priekšā.

Leonīda Leimaņa spēlfilmā "Kapteinis Nulle" (1964) Eduardam Pāvulam ir izdevība atkal spēlēt kādu stipru raksturu no "jūrnieku cilts", kas ir arī paša aktiera radurakstos, - jaunais zvejas kuģa kapteinis Valdis Nulle, kam sarežģītos apstākļos uz kuģa jātiek galā ar raibi salasītu neprofesionāļu komandu, bija viens no svarīgiem pieturpunktiem jaunā kinoaktiera Pāvula veidošanās ceļā.

Pavisam cita tipa raksturus Eduards Pāvuls 60. gados nospēlē latviešu literatūras klasikas ekranizācijās - pirmais pārsteigums tālaika kinoskatītājiem ir sušķīgi nelietīgais staļļa puisis Sutka Leonīda Leimaņa filmā "Purva bridējs" (1966), seko arī pamatīgi veidots tēls Voldemāra Pūces filmā Mērnieku laiki (1968) - pragmatiskais aprēķinātājs Prātnieks, kurš iekāro Lienu kā skaistu un vērtīgu piedevu savam īpašumam. Šajā desmitgadē Eduards Pāvuls piedalās arī režisora Aloiza Brenča trillerī "Kad lietus un vēji sitas logā" (1967), Latvijas kinovēstures spilgtākajā film noir žanra stilizācijā, kur nospēlē žanra likumībām atbilstošu tēlu, mežabrāļu grupas vadoni Karnīti.

Šie tik dažādie varoņi aizsāk kinoaktiera Eduarda Pāvula filmogrāfijas nu jau hrestomātisko periodu, kurā gandrīz katra kinoloma ir neizdzēšams ieraksts Latvijas kino vēsturē - leģionārs Ričards Rolanda Kalniņa filmā "Akmens un šķembas" (1966), inteliģentais bezdarbnieks Oļģerts Kurmis Leonīda Leimaņa filmā "Pie bagātās kundzes" (1969), vīrišķīgais un garā stiprais Grīntāls Gunāra Pieša filmā "Nāves ēnā" (1971) un kā "kronis visam" - iespaidīgais uzņēmējs Edgars Ceplis Rolanda Kalniņa filmā "Ceplis" (1972). Septiņdesmito gadu krāšņajā tēlu buķetē ir arī negaidīti smieklīgais naktssargs Sietiņš no Ērika Lāča komēdijas "Dāvana vientuļai sievietei" (1973), nu jau folklorizējies ar savām mopēda ķibelēm un izsaucienu "Runčuk, nemūžam!", un aizkustinošais īstas mākslas mīļotājs Džimijs Longtons, paputējuša provinces teātrīša režisors Jāņa Streiča leģendārajā filmā "Teātris" (1978).

Tikai nākamajā desmitgadē, 80. gados, Eduards Pāvuls saņem savu pirmo "Lielo Kristapu" kā labākais aktieris - par latviešu zemnieka Kārļa Paipalas lomu Ērika Lāča kinodarbā "Fronte tēva pagalmā" (1984), vēl šodien iespaidīgā pretkara filmā, kurā nav vienkārša pretstatījuma starp "labajiem un sliktajiem" vai ideoloģiskas cīņas starp "pareizajiem un nepareizajiem", te karš izgaismo cilvēcību un necilvēcību, nežēlīgi pārbauda brāļu savstarpējās attiecības, ko dziļi izspēlē Eduards Pāvuls (Kārlis) un Gunārs Cilinskis (Antons), karš cērt sāpīgas brūces un prasa bezjēdzīgus upurus.

Spilgts 80.gadu nogales akcents ir režisora Pētera Krilova īsfilma "Maestro" (1989), šobrīd jau ļoti populārā, bet padomju gados noklusētā trimdas rakstnieka Anšlava Eglīša stāsta ekranizējums, kas tapa kā filmas operatora Andra Pavlovska diplomdarbs, absolvējot kinoinstitūtu; Eduards Pāvuls filmā krāšņiem triepieniem atveido ekscentrisko un temperamentīgo gleznotāju Samu.

Kinoaktiera Eduarda Pāvula jubilejas kolekcija paplašina sabiedrībai pastāvīgi pieejamo Latvijas kinovēstures krājumu portālā filmas.lv. Paldies par atsaucību un sadarbību šīs kolekcijas sagatavošanā Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva vadītājai Dacei Bušantei, Jura Podnieka studijai un producentei Antrai Cilinskai!

Iemīļoti aktieri un režisori, mūzika un dziesmas no kinofilmām, leģendāras frāzes un epizodes, kas iegājušas tautas folklorā. Nedod maizi- padod izklaides. Tā ir metode, kas vēljoprojām veiksmīgi darbojas Krievijā un, protams tika piekopta arī Padomju Savienībā. Arī kino ražošanai tika atvēlēti nesalīdzināmi daudz vairāk līdzekļi kā šodien, droši vien arī tāpēc labākās latviešu filmas tapušas tieši tajos laikos. Un arī tāpēc, ka latvieši vienmēr mēģinājuši dziesmās vai kino caur jokiem un puķēm pateikt to, ko Panorāmā īsti teikt nevarēja. Rīgas Kinostudija bija viena no, ja ne labākā plašajā Padomju Savienībā un mūsu filmas skatījās desmitiem miljoni cilvēki. Un skatās vēl šodien. Tātad visu laiku labāko latviešu kinofilmu TOP10

3a8082e126