[Tehnika] Li lādēšana
6 views
Skip to first unread message
Jānis
Dec 29, 2025, 9:02:25 AM12/29/25
to teh, teh
Cau!
Man ir skaidra 2S un 3S lādēšanas koncepcija - att 2 vai 3 Li elementi
sērijā un atbilstošs lādēšanas modulis.
Bet. Ja pareizi atceros no tjapu bateriju jaukšanas, man šķiet, ka tur
lādēšana bija nevis baterijai "no galiem" (3S), bet pa sekcijām
(3x1S). Ja tā - kā to panāk un vai tā nebūt iejūtīgāka lādēšana. Un kā
to panākt, ja tā?
Negribu jautāt mākslīgajam idiotam, ja ir vēl dzīvi cilvēki, kas to
varētu zināt.
J.
--
http://dict.dv.lv
http://tehvi.dv.lv
_______________________________________________
Tehnika mailing list -- teh...@latnet.lv
To unsubscribe send an email to tehnik...@latnet.lv
Man ir skaidra 2S un 3S lādēšanas koncepcija - att 2 vai 3 Li elementi
sērijā un atbilstošs lādēšanas modulis.
Bet. Ja pareizi atceros no tjapu bateriju jaukšanas, man šķiet, ka tur
lādēšana bija nevis baterijai "no galiem" (3S), bet pa sekcijām
(3x1S). Ja tā - kā to panāk un vai tā nebūt iejūtīgāka lādēšana. Un kā
to panākt, ja tā?
Negribu jautāt mākslīgajam idiotam, ja ir vēl dzīvi cilvēki, kas to
varētu zināt.
J.
--
http://dict.dv.lv
http://tehvi.dv.lv
_______________________________________________
Tehnika mailing list -- teh...@latnet.lv
To unsubscribe send an email to tehnik...@latnet.lv
Mr.X Co (Tehnika)
Dec 29, 2025, 9:39:56 AM12/29/25
to Tehnika
Tas, ko esi redzējis 'pa sekcijām', tā ir balansēšana - Tev vajag
lādētāju, kas to prot darīt. Tas ir nevis iejūtīgāk, bet lai korekti
pielādētu visus virknes elementus - lielākā strāva tik un tā nāks pa
galiem un pa vidu būs tikai nelielas korekcijas.
Krotow
Dec 30, 2025, 3:54:35 AM12/30/25
to Listes - Latnet Tehnika
Lādēšana starp elementiem saucas balansēšana. Ar domu vienādot uzlādētas
litija baterijas ar virknē slēgtiem elementiem elementu spriegumu (dV <
0.04V, jo starpība mazāka jo labāk). Jo ja kāds no elementiem izlādēsies
daudz ātrāk kamēr citi vēl nav tukšu, jau tukšais elements karsīs,
pūtīsies un sprāgs. Kā to panāk, atkarīgs no lādētāja. Parasti uzlādē
vismaz vienu elementu līdz galam un tad "pievelk" pārējās.
Tas pats attiecas uz litija baterijām ar virknē slēgtām elementu
sekcijām. Tikai šai gadījumā vēl sekcijas elementu spriegums dabiski
"vienādojas". Un ja sekcijā kāds elements beigts, sekcija ātri
pašizlādējas :)
On 12/29/25 16:02, Jānis wrote:
> Cau!
>
> Man ir skaidra 2S un 3S lādēšanas koncepcija - att 2 vai 3 Li elementi
> sērijā un atbilstošs lādēšanas modulis.
> Bet. Ja pareizi atceros no tjapu bateriju jaukšanas, man šķiet, ka tur
> lādēšana bija nevis baterijai "no galiem" (3S), bet pa sekcijām
> (3x1S). Ja tā - kā to panāk un vai tā nebūt iejūtīgāka lādēšana. Un kā
> to panākt, ja tā?
>
> Negribu jautāt mākslīgajam idiotam, ja ir vēl dzīvi cilvēki, kas to
> varētu zināt.
>
> J.
--
Krotow
litija baterijas ar virknē slēgtiem elementiem elementu spriegumu (dV <
0.04V, jo starpība mazāka jo labāk). Jo ja kāds no elementiem izlādēsies
daudz ātrāk kamēr citi vēl nav tukšu, jau tukšais elements karsīs,
pūtīsies un sprāgs. Kā to panāk, atkarīgs no lādētāja. Parasti uzlādē
vismaz vienu elementu līdz galam un tad "pievelk" pārējās.
Tas pats attiecas uz litija baterijām ar virknē slēgtām elementu
sekcijām. Tikai šai gadījumā vēl sekcijas elementu spriegums dabiski
"vienādojas". Un ja sekcijā kāds elements beigts, sekcija ātri
pašizlādējas :)
On 12/29/25 16:02, Jānis wrote:
> Cau!
>
> Man ir skaidra 2S un 3S lādēšanas koncepcija - att 2 vai 3 Li elementi
> sērijā un atbilstošs lādēšanas modulis.
> Bet. Ja pareizi atceros no tjapu bateriju jaukšanas, man šķiet, ka tur
> lādēšana bija nevis baterijai "no galiem" (3S), bet pa sekcijām
> (3x1S). Ja tā - kā to panāk un vai tā nebūt iejūtīgāka lādēšana. Un kā
> to panākt, ja tā?
>
> Negribu jautāt mākslīgajam idiotam, ja ir vēl dzīvi cilvēki, kas to
> varētu zināt.
>
> J.
--
Jānis
Dec 30, 2025, 4:41:10 AM12/30/25
to teh...@latnet.lv
Paldies par skaidrojumu!
Atradu arī krāmiņu, kas šo īsteno un nav saistīts ar veciem tjapiem :)
J.
Citēts Krotow <kro...@gmail.com>
Tue, 30 Dec 2025 10:54:25 +0200:
Atradu arī krāmiņu, kas šo īsteno un nav saistīts ar veciem tjapiem :)
J.
Citēts Krotow <kro...@gmail.com>
Tue, 30 Dec 2025 10:54:25 +0200:
ap
Dec 30, 2025, 5:00:51 AM12/30/25
to teh...@latnet.lv
Sveiks Tehnikaa!
Krotow @ 2025-12-30 10:54 rakstīja:
> Lādēšana starp elementiem saucas balansēšana. Ar domu vienādot
> uzlādētas litija baterijas ar virknē slēgtiem elementiem elementu
> spriegumu (dV < 0.04V, jo starpība mazāka jo labāk). Jo ja kāds no
> elementiem izlādēsies daudz ātrāk kamēr citi vēl nav tukšu, jau tukšais
> elements karsīs, pūtīsies un sprāgs. Kā to panāk, atkarīgs no lādētāja.
> Parasti uzlādē vismaz vienu elementu līdz galam un tad "pievelk"
> pārējās.
>
Tas viss saprotams, tikai grūtāk saprotams ir kā vienlaicīgi var lādēt
katru celli atsevišķi un pašu iekārtu darbināt no tā paša virknes
slēguma? Bezmazvai katrai cellei vajdzīgs individujāls, elektriski
atsaistīts lādstrāvas avots???
Vai arī - sekvenciāli - individualizēta, variabla garuma taimslotos
sadalīta, lādstrāvas pievade, kur taimslota garums proporcionāls celles
uzlādētības pakāpei?
Ja uzlādē vienu līdz galam, tad nākamo,...., tad var sanākt, ka zināms
skaits elementu ir regulāri nedalādēti, jo ne vienmēr ir laiks
pilnuzlādei!??
AP.
> Tas pats attiecas uz litija baterijām ar virknē slēgtām elementu
> sekcijām. Tikai šai gadījumā vēl sekcijas elementu spriegums dabiski
> "vienādojas". Un ja sekcijā kāds elements beigts, sekcija ātri
> pašizlādējas :)
>
> On 12/29/25 16:02, Jānis wrote:
>> Cau!
>>
>> Man ir skaidra 2S un 3S lādēšanas koncepcija - att 2 vai 3 Li elementi
>> sērijā un atbilstošs lādēšanas modulis.
>> Bet. Ja pareizi atceros no tjapu bateriju jaukšanas, man šķiet, ka tur
>> lādēšana bija nevis baterijai "no galiem" (3S), bet pa sekcijām
>> (3x1S). Ja tā - kā to panāk un vai tā nebūt iejūtīgāka lādēšana. Un kā
>> to panākt, ja tā?
>>
>> Negribu jautāt mākslīgajam idiotam, ja ir vēl dzīvi cilvēki, kas to
>> varētu zināt.
>>
>> J.
Krotow @ 2025-12-30 10:54 rakstīja:
> Lādēšana starp elementiem saucas balansēšana. Ar domu vienādot
> uzlādētas litija baterijas ar virknē slēgtiem elementiem elementu
> spriegumu (dV < 0.04V, jo starpība mazāka jo labāk). Jo ja kāds no
> elementiem izlādēsies daudz ātrāk kamēr citi vēl nav tukšu, jau tukšais
> elements karsīs, pūtīsies un sprāgs. Kā to panāk, atkarīgs no lādētāja.
> Parasti uzlādē vismaz vienu elementu līdz galam un tad "pievelk"
> pārējās.
>
katru celli atsevišķi un pašu iekārtu darbināt no tā paša virknes
slēguma? Bezmazvai katrai cellei vajdzīgs individujāls, elektriski
atsaistīts lādstrāvas avots???
Vai arī - sekvenciāli - individualizēta, variabla garuma taimslotos
sadalīta, lādstrāvas pievade, kur taimslota garums proporcionāls celles
uzlādētības pakāpei?
Ja uzlādē vienu līdz galam, tad nākamo,...., tad var sanākt, ka zināms
skaits elementu ir regulāri nedalādēti, jo ne vienmēr ir laiks
pilnuzlādei!??
AP.
> Tas pats attiecas uz litija baterijām ar virknē slēgtām elementu
> sekcijām. Tikai šai gadījumā vēl sekcijas elementu spriegums dabiski
> "vienādojas". Un ja sekcijā kāds elements beigts, sekcija ātri
> pašizlādējas :)
>
> On 12/29/25 16:02, Jānis wrote:
>> Cau!
>>
>> Man ir skaidra 2S un 3S lādēšanas koncepcija - att 2 vai 3 Li elementi
>> sērijā un atbilstošs lādēšanas modulis.
>> Bet. Ja pareizi atceros no tjapu bateriju jaukšanas, man šķiet, ka tur
>> lādēšana bija nevis baterijai "no galiem" (3S), bet pa sekcijām
>> (3x1S). Ja tā - kā to panāk un vai tā nebūt iejūtīgāka lādēšana. Un kā
>> to panākt, ja tā?
>>
>> Negribu jautāt mākslīgajam idiotam, ja ir vēl dzīvi cilvēki, kas to
>> varētu zināt.
>>
>> J.
KSB
Dec 30, 2025, 1:25:44 PM12/30/25
to teh...@latnet.lv
Nevis uzlādē vienu un tad nākamo, bet lādē visus, un pirmais kurš
uzlādējas, tam arī lādēšanu pārtrauc.
Un nevajag tur kaut kādus taimslotus, visu dara ar potenciālu
starpību(jeb spriegumu) starp elementiem.
--
KSB
uzlādējas, tam arī lādēšanu pārtrauc.
Un nevajag tur kaut kādus taimslotus, visu dara ar potenciālu
starpību(jeb spriegumu) starp elementiem.
--
KSB
Jānis
Jan 1, 2026, 7:20:05 AMJan 1
to teh...@latnet.lv
Jānis
Jan 5, 2026, 6:31:01 AMJan 5
to teh...@latnet.lv
Labdien!
Cits jautājums par topiku - cik ļoti varētu paļauties uz Liitokala
lēdētāja LiPo iekšējās pretestības mērījumu? Man ir saujiņa 801437 un
tiem pēc kāda laika iekšējo pretestību rāda teju 2x zemāku nekā pie
pirmā testa lādējuma (piem 110 mOm iepriekšējo 200 vietā)
Cits jautājums par topiku - cik ļoti varētu paļauties uz Liitokala
lēdētāja LiPo iekšējās pretestības mērījumu? Man ir saujiņa 801437 un
tiem pēc kāda laika iekšējo pretestību rāda teju 2x zemāku nekā pie
pirmā testa lādējuma (piem 110 mOm iepriekšējo 200 vietā)
kastrolis
Jan 5, 2026, 7:28:09 AMJan 5
to teh...@latnet.lv
Minētā aparāta man nav, bet tas ka pretestība samazinās izklausās
loģiski. It sevišķi veciem saltiņu aķīšiem.
k.
On 05.01.26 13:30, Jānis wrote:
> Labdien!
>
> Cits jautājums par topiku - cik ļoti varētu paļauties uz Liitokala
> lēdētāja LiPo iekšējās pretestības mērījumu? Man ir saujiņa 801437 un
> tiem pēc kāda laika iekšējo pretestību rāda teju 2x zemāku nekā pie
> pirmā testa lādējuma (piem 110 mOm iepriekšējo 200 vietā)
>
> J.
loģiski. It sevišķi veciem saltiņu aķīšiem.
k.
On 05.01.26 13:30, Jānis wrote:
> Labdien!
>
> Cits jautājums par topiku - cik ļoti varētu paļauties uz Liitokala
> lēdētāja LiPo iekšējās pretestības mērījumu? Man ir saujiņa 801437 un
> tiem pēc kāda laika iekšējo pretestību rāda teju 2x zemāku nekā pie
> pirmā testa lādējuma (piem 110 mOm iepriekšējo 200 vietā)
>
> J.
Jānis
Jan 5, 2026, 7:32:43 AMJan 5
to teh...@latnet.lv
Jānis
Jan 5, 2026, 7:34:26 AMJan 5
to teh...@latnet.lv
t.i. - veciem pretestībai būtu jāaug, ne jāmazinās, ne?
Veci nav, 2025 uz vēdera
Veci nav, 2025 uz vēdera
kastrolis
Jan 5, 2026, 7:54:40 AMJan 5
to teh...@latnet.lv
Mana doma ir ka no zemes paceltam un gadu gaidījušam atvilknē varētu būt
lielāka pretestība kā pēc dažiem cikliem.
k.
lielāka pretestība kā pēc dažiem cikliem.
k.
Jānis
Jan 5, 2026, 7:59:59 AMJan 5
to teh...@latnet.lv
ā, nē, es vēroju pretējo efektu, tāpēc arī jautājums
Citēts kastrolis <kast...@gmail.com>
Mon, 5 Jan 2026 14:54:28 +0200:
Citēts kastrolis <kast...@gmail.com>
Mon, 5 Jan 2026 14:54:28 +0200:
kastrolis
Jan 5, 2026, 8:15:03 AMJan 5
to teh...@latnet.lv
Mums te kaut kāda nesaprašanās.
Tu tak rakstīji ka tie aķi uzlabojas.
Es domāju ka tas ir reāli ja viņš kādu laiku mētājies un pēc tam dabū
pastrādāt.
k.
Tu tak rakstīji ka tie aķi uzlabojas.
Es domāju ka tas ir reāli ja viņš kādu laiku mētājies un pēc tam dabū
pastrādāt.
k.
Jānis
Jan 5, 2026, 10:36:04 AMJan 5
to teh...@latnet.lv
Stāsts ir tāds - apm pirms 4 mēnešiem daži tika uzlādēti, piefiksējot
lādētāja rādīto iekšējo pretestību (teiksim 200 mOm). Šodien tie paši
aķīši, nostāvējuši
4 mēnesus pēc uzlādēšanas bez izmantošanas, uzrāda 2x zemāku iekšējo
pretestību (teiksim, 100 mOm)
Citēts kastrolis <kast...@gmail.com>
Mon, 5 Jan 2026 15:14:52 +0200:
lādētāja rādīto iekšējo pretestību (teiksim 200 mOm). Šodien tie paši
aķīši, nostāvējuši
4 mēnesus pēc uzlādēšanas bez izmantošanas, uzrāda 2x zemāku iekšējo
pretestību (teiksim, 100 mOm)
Citēts kastrolis <kast...@gmail.com>
Mon, 5 Jan 2026 15:14:52 +0200:
Krotow
Jan 6, 2026, 11:58:08 AMJan 6
to teh...@latnet.lv
100 mom jau ir daudz. Vidēji aritmētiski skaitās jaunam ap <=20 un
vecākiem ap 50. Lai gan ja aķis nācis no saltiņa, tas neizbrīna. Tie
verķi aķus darbina praktiski īsslēguma režīmā ar attiecīgam sekām.
Krotow
vecākiem ap 50. Lai gan ja aķis nācis no saltiņa, tas neizbrīna. Tie
verķi aķus darbina praktiski īsslēguma režīmā ar attiecīgam sekām.
Reply all
Reply to author
Forward
0 new messages