Re: Lasit viena lieta, darit otra?
Aija Veldre Beldavs
> Vispirms par inkviziciju. Sis raksts interneta ir par diezgan jauniem petijumiem. Tani ir ari noraditas paris gramatas, Edward Peters - Inquisition (1988) un Henry Kamen - The Spanish Inquisition (1997).
> http://www.nationalreview.com/comment/madden200406181026.asp
> June 18, 2004, The Real Inquisition - Investigating the popular myth By Thomas F. Madden
izlasiit kaartiigi visas noraades buutu peetiijuma liimens darbs.
iedomaajos Marija savu dalju ir izlasiijusi, kaadeelj varbuut arii
gribees kopsavilkt. mineetaa pirmaa rakstaa teikts, ka katolju
tiesaataa kjeceriiba nebija tik slikta kaa protestanti maaleejushi
politiski religjiskaa karjaa ko apstiprina arii raksts vikipedijaa
(heresy). pavirshi vareetu spriest no taa, ka katolji ir nevien
apmeloti bet neko nedara (error or sin of omission) lai izkliedeetu
iespeejamu secinaajumu, ka arii ir labaaka ticiiba nekaa protestantu.
no Paavesta sasauktaa peetnieku saietaa galvenais shkjiet iznaacis, ka
viduslaikos protestanti izmantojot sekulaaro tiesu dedzinaajushi vairaak
raganu nekaa vairaak disciplineetie & profesionaalaakie katolji kas savu
veeriibu ar bazniicas Inkviziiciju lika galvenokaart uz nopietni
maaciitiem viiriem - teologiem kurjus apziimeeja par kjeceriem. to var
spriest saliidzinot cik daudz shaadus kjecerus sadedzinaaja katolji
iepretiim protestantiem:
http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_people_burned_as_heretics
sadedzinaato kjeceru starpaa bija William Tyndale kurja Biibeles
tulkojums no origjinaalvalodaam, ebreju & griekju, kljuva peec vinja
sadedzinaashanas pamats King James & citaam protestantu Biibeleem.
Tyndale bija viens no visapdaavinaataakiem valodniekiem kaads kaadreiz
bijis, kaa arii cilveeks ar raksturu. vairaak profesionaali
izsmalcinaataa Inkviziicija dedzinaaja galvenokaart savus iistos
intelektuaalos draudus raksturiigi katoljiem kas gribeeja patureet Sv.
Rakstu peetnieciibu apmaaciitaas aprindaas nevis "pamest puulim" bet
protestanti kas gribeeja lai tauta lasa Sv. Rakstus savaa valodaa
izniicinaaja siikaakus draudus pashaa tautaa - tautas dziives zinjas
zinaataajas & dziednieces - raganas.
tachu manupraat galvenais jautaajums ir nevis kurjsh dedzinaaja vairaak
kjecerus bet pats KJECERU jeedziens kas iesaakaas senos Vidus Austrumos,
skat taas senatniigumu: http://en.wikipedia.org/wiki/Heresy
cilveeki galvenos vilcienos ir liidziigi, atshkjiraas galvenokaart
kultuuraa. neiecietiiba saistiita iipashi ar religjiju nav universaala
lai gan neiecietiiba saistiita ar politiku ir universaala. neiecietiiba
iepretiim citu ticiibu sisteemaam nav raksturiigas dainaam, kaa arii
vairums iezemieshu nepilseetu/ "pagaanu" lauku ticiibaam. neiecietiiba
pret kurja jaaciinaas shajaas sabiedriibaas ir neiecietiiba pret
sveshiniekiem (ko arii daljeeji panaak ar viesmiiliibas tikumu).
ticiibu attaisnota neiecietiiba saistiita ar saveejo dieviibas
paaraakumu ko var ieveerot senaas pilseetu civilizaacijaas, piemeeram
Shumeraa. vienas pilseetas otras iekaroshanu uzskatiija par shiis
dieviibas paaraakuma pieraadiishanu. iekarotai pilseetai bija
jaapaariet uzvareetaaja dieviibas ticiibaa, jo kjeeninjsh bija arii
galvenais priesteris. ja nav pareiza ticiiba/ ortodoksa dogam, nevar
buut kjeceriiba:
"For a heresy to exist there must be an authoritative system of dogma
designated as orthodox, such as those proposed by Catholicism. The term
orthodox is used in Eastern Orthodoxy, some Protestant churches, in
Islam, some Jewish denominations, and to a lesser extent in other
religions. Variance from orthodox Marxism-Leninism is described as
'right' or 'left deviationism.' The Church of Scientology uses the term
'squirreling' to refer to unauthorized alterations of its teachings or
methods." http://en.wikipedia.org/wiki/Heresy
liela probleema ar neiecietiibu ir teokraatijaam kur apvienota ticiiba
ar valdiibu. tie kas ir citos uzskatos kaut uzskata sevi tajaa pashaa
ticiibaa tiks uzskatiiti par biistamiem kjeceriem, nemaz nerunaajot par
citu ticiibniekiem vai neticiigiem kas netiks uzskatiiti par
pilnveertiigiem cilveekiem.
liela probleema ir pareizaa/ortodoksaa/ burtisko iztulkojuma
sastingushaas valodas ticiibaa uzskats, ka nedriikst mainiit/ labot vai
pat dzejiski uztvert vidus austrumu parashas kaadas bija tuukstoshiem
gadus atpakalj kurjas peec shii laika cilveektiesiibas viedokljiem ir
nezheeliigas.
aija
zzz
Ahhh, tas bija skaisti, Aija projeehalasj par pashtaisni
iedomiigo sektantu mar ar buldozeru. Odobrjams-s. :)
IK
Aija Veldre Beldavs wrote:
> Mar:
Edmunds K.
Neiecietiba pret citu ticibu esot slikta? Bet neiecietiba pret jebkuru ticibu? Karojoshs ateisms ir labs vai slikts? Ateisma varmaciga uzspieshana ir atbalstama?
Vispar - fanatiska un neiecietiga parlieciba, ka Dieva nav, ir atbalstama? Aija kadreiz teica, ka fanatisms ir kaitigs, tatad - vai fanatisks un neiecietigs ateisms ir ari kaitigs jeb tikai fanatiska ticiba Dievam ir slikta, bet fanatiska Dieva noliegshana nav slikta?
Ko Aija doma par shito: http://www.licc.org.uk/culture/the-excommunication-of-Rocco-Buttiglione
Vai tolerances "diktatura" un varmaciga uzspieshana ir pienjemama?
Edmunds
--- On Thu, 10/23/08, Aija Veldre Beldavs <beld...@indiana.edu> wrote:
> _______________________________________________
> Sveiks mailing list
> Sve...@latnet.lv
> http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks
Edmunds K.
balstiitos agresiivi neiecietiigos uzskatus un meegjina tos arii biidiit praksee izmantojot savu amatu, vai tas ir traks ateistu sektants un patriecams pilniigi pelniiti?
Jaa vai nee?
Edmunds
--- On Thu, 10/23/08, zzz <joh...@inbox.lv> wrote:
> From: zzz <joh...@inbox.lv>
> Subject: Re: Lasit viena lieta, darit otra?
> To: mie...@yahoo.com, sve...@latnet.lv
> Date: Thursday, October 23, 2008, 6:00 PM
> A trako katolju sektantu butiljoni patrieca pilniigi
> pelniiti :D - taapeec ka shis sludinaaja savus religjijaa
> balstiitos agresiivi neiecietiigos uzskatus un meegjinaaja
> tos arii biidiit praksee izmantojot savu amatu.
>
> Izmaaleet sho par nevainiigu cieteeju tev edmund nesanaaks.
>
> IK
Ausma Abele
neiecietīgie uzskati un kādā veidā tos bīda praksē.
Ausma
zzz
> Parfarzesim jautajumu -
Gugugu. :D
Paarfraazeesim jautaajumu - vai tu, edmund, esi paatraucis
regulaari piedzerties un piekaut savu sievu? Atbildeet tikai
ar jaa vai nee. :D
IK
Aija Veldre Beldavs
> Ko Aija doma par shito: http://www.licc.org.uk/culture/the-excommunication-of-Rocco-Buttiglione
>
> Vai tolerances "diktatura" un varmaciga uzspieshana ir pienjemama?
>
> Edmunds
"tolerances 'diktatura' un varmaciiga uzspieshana" nav pienjemami.
nonaakam gan kaa peec iespeejas vislabaak praksee iistenot sho principu,
sevishkji kad paarkaapumi nav tik krasi kaa genociids, etniskas vai
religjiskas vai citas "tiiriishanas" pasha vai citu valstiis.
nezinu vai kaads procentaali saliidzinaajis vidus laika ticiibu upurus
iepretiim tagadeejiem komuunistu/nacistu upuriem bet protams tev
piekriitu gruuti iedomaaties lielaakas shausmas nekaa notika pagaajushaa
gadsimteni itkaa starp moderni izgliitotiem cilveekiem. mans viedoklis
ir neaizstaaveet neaizstaaveejamo skaidru, tiishu, nezheeliigu,
masveidiigu slepkavoshanu vai citu cilveektiesiibu paarkaapshanu
vienalga kas to dara.
cik lielaa meeraa atljauts kopienaam kas grib gaazt valsts varu, to
starpaa taas kas grib uzspiest ar bargiem sodiem par neklausiishanu
teokraatiskas iestaades kaadas citi negrib? ja viss buutu pavisam
skaidrs, tad nebuutu vajadziigas paarrunas (negotiations) vai tiesas
speciaalisti.
kaa saglabaat demokraatisku pieeju iepretiim cilveekiem kurju
pamatideologjija nav demokraatiska bet autoratiiva, kas necien
demokraatiskus likumus neuzbaazties citiem? tapeec, ka pati neesmu
pareizas/ ortodoksas ticiibas daliibniece man nav probleema lai cilveeki
tic kaadai ticiibu sisteemai grib tik cik tie nemeegjina atklaati
atnjemt citiem sho tiesiibu, vai slepeni nejauc/ negrauj. bet tam kas
uzskata vinjam ir pienaakums vai nu citus paarmainiit uz savu ticiibu
vai tos neuzskatiit par pilnveertiigiem cilveekiem ir probleema, jo
izveidojaas dubultstandarta pretruniiba. tad grib sev ko negrib dot
citiem: tiesiibu kopt savu ticiibas sisteemu.
arii nav tik vienkaarshi ar revoluucijaam kas ieved lielas paarmainjas
pat, ja nav asinjaina karja liimenii. kas piem. ir tavs viedoklis
iepretiim Turcijas karja vadonja, veelaak Prezidenta Ataturk kurjsh
atdaliija kalifaatu no valsts?:
"The religion of Islam will be elevated if it will cease to be a
political instrument, as had been the case in the past."
(Mustafa Kemal: http://en.wikipedia.org/wiki/Kemal_Atatürk)
viennoziimiiga attieksme var nebuut, jo galu galaa Ataturk sho
demokraatisko pieeju ieveda nedemokraatiski. tomeer kaa var no eiropiski
demokraatiskaa viedoklja nepriecaaties, ka Turcija iepretiim teiksim
Saudi Araabijai ir sekulaars islaams? protams tagad Turcijaa
islaamticiigie darbnieki ij skolnieki atguust tiesiibas valkaat galvas
segas publiskaas iestaadees ko Ataturk aizliedza par ko buus daliitas domas.
man pashai shkjiet tapeec, ka Ataturks bija turks, turku karja varonis,
taa bija turku tautas lieta izlemt kaadaa sabiedriibaa grib dziivot.
manupraat lielvalstiim nevajadzeetu iejaukties mazo valstu ieksheejaas
lietaas kaa taas krasi regulaari dara, censhoties padariit to valdiibas
par vasaljiem. manupraat katrai sabiedriibai galvenokaart jaattiistaas
pashai ieksheeji. bet, ja taa apdraud citus, tad tas paliek par citu
probleemu. tapeec, ka Turcija is NATO & kandidee uz ES, tai ir
attieciigi pienaakumi.
aija
tas_pats
> Nepiekrist kristiesiem
> vai musulmaniem vai kadiem citiem nebut nenozime uzskatit, ka Dieva nav.
Un vai tad uzskatīt, ka Dieva nav ir noziegums vai kauna darbs?? Vai tu
man tagad draudi?? :)
> "Edmunds K." <mie...@yahoo.com>
>> Lai nu kaa tur ar to inkviziciju un kursh vairak kadu dedzinaja,
>> galvenais paliek nemainigs - visvairak cilveku ir iznicinajushi
>> oficiali ateistiskie Staljina, Mao un tamlidzigi rezhimi.
Hehe, šīs ir klasisks 21.gs sākuma praktiskās politikas jautājums, cik
cilvēkus nogalināt ir pieņemami. Un tad sākas šīs nekrofīlās atbildes:
viņš nogalināja vairāk. :) Personu starpā tā sarunājas tikai puišeli -
viņš pirmais iesita, vai Pēterītis ir sliktāks, jo viņš salauza Jānītim
roku, pat neskatoties, ka Jānītis iebelza viņām pa pautiem. Es domāju,
ka visi zin atbildi uz jautājumu: vai inkvizīcijas slepkavības attaisno
Staļina slepkavības, vai Staļina slepkavības attaisno Hitlera
slepkavības, vai "ASV demokrātijas" slepkavības attaisno Huseina
slepkavības ?? Problēma ir tur, ka mēs NEVAR BEIGT slepkavot! Šo pašu
brīdi ar mūsu mandātu tiek izdarīta slepkavība!! Un tas rada dzīvības
mazvērtību. Līdz ar to cilvēka dzīvība kļūst statistikas sīkums -
vienvērtīgs sīkums Staļina nomocītie, inkvizīcijas nomocītie, MAo
nomocīties, Nagasaki un Hirosimā nogalinātie - viss kļūst par
statistiku. Un rīt varbūt nogalinās Mariju (reliģiskā fanātiķe tak) un
aizparīt gaisā pasisto ZzZ (karojošais ateISTS takšu), aizparīt Edmundu
kļūdas pēc gan, bet ja reiz vajag, ko tu padarīsi ... un Ausmas tante
sēdes un berzēs rokas, labi ka savējie tā ņemas (labi ka nav tie svešie,
kas te Latvijai neslavu tik ceļ) :) Jūs tikai padomājiet par ko jūs
runājat!! Sasodīta būšana, kaut sapņos tagad veļu laikā atnāktu visi tie
nelaimīgie, kuru dzīvības jūs uzskatījāt par nevērtīgām, lai katrs
redzētu dučus Irākiešus, Sudāniešus un Palestīniešus.
--
Ar cieņu ...
-------------
Debian+seamonkey
Ausma Abele
atbrīvojies, ja ne, iesaku meklēt speciālistu, nav ko mocīties.
Ausmastante
----- Original Message -----
From: "tas_pats" <tas....@sveiks.lv>
To: <sve...@latnet.lv>
Sent: Thursday, October 23, 2008 11:47 PM
Subject: Re: Lasit viena lieta, darit otra?
Maris Janis Vasilevskis
> arii nav tik vienkaarshi ar revoluucijaam kas ieved lielas paarmainjas
> pat, ja nav asinjaina karja liimenii. kas piem. ir tavs viedoklis
> iepretiim Turcijas karja vadonja, veelaak Prezidenta Ataturk kurjsh
> atdaliija kalifaatu no valsts?:
Runājot par Ataturku, nevaram aizmirst viņa lomu armēņu genocīdā.
Ja nemaldos, tobrīd tas bija lielākais genocīds pasaules vēsturē, Ļeņins un Hitlers vēl nebija sākuši.
Mahris
tas_pats
> Sveiks, Tas Pats! Rīts gudrāks par vakaru, ceru, ka no draudu fobijas
> esi atbrīvojies, ja ne, iesaku meklēt speciālistu, nav ko mocīties.
> Ausmas tante
Es neesmu saņēmis atbildi uz jautājuma pirmo daļu: Un vai tad uzskatīt,
ka Dieva nav ir noziegums vai kauna darbs?
--
Ar cieņu ...
______________________________
//SeaMonkey v1.1//
//Brīvība un drošība//
Ausma Abele
darbs? Neviens taču nav pierādījis ne to, ka ir, ne to, ka nav, tāpēc katrs
var uzskatīt pēc savas pieredzes un vēlēšanās. Mani, piemēram, ir
neiespējami pārliecināt, ka Dievs varētu būt cilvēkveidīgais vai kādai zemes
radībai līdzīgs, pat ja 100% spētu izmantot visu potenciālu, cilvēkam
līdzīgais nevar būt tik varens, kādus nopelnus pieraksta.
Vai pasaules kārtību kāds ir radījis vai tā attīstījusies pati - liekas, ka
mana mūža laikā to neatklās, tāpēc par to daudz neuztraucos. Katrā ziņā, ja
eksistē tāds Dievs un Sātans, kā Bībele to apraksta, tad pastāv kaut kas vēl
varenāks, kas radīja šos abus, bet vai tas ir reāli? Mana doma ir tāda, ka
pasaule pati attīstās no vienkāršā uz sarežģīto. Galu galā dubļu pika un
cilvēks var saturēt vienus un tos pašus ķīmiskos elementus, bet pika paliks
pika un cilvēks paliek cilvēks, kamēr nepārvēršas par to pašu dubļu piku.
Par vienu gan esmu pārliecināta - jau ir piedzimis zinātnieks, kas
Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskajai tabulai blakus noliks gēnu
tabulu. Vai tad jau būs atklāts dzīvības noslēpums - es nezinu.
Ausmastante
----- Original Message -----
From: "tas_pats" <tas....@sveiks.lv>
To: <sve...@latnet.lv>
Sent: Friday, October 24, 2008 12:26 PM
Subject: Re: Lasit viena lieta, darit otra?
> Ausma Abele:
>> Sveiks, Tas Pats! Rīts gudrāks par vakaru, ceru, ka no draudu fobijas
>> esi atbrīvojies, ja ne, iesaku meklēt speciālistu, nav ko mocīties.
>> Ausmas tante
>
> Es neesmu saņēmis atbildi uz jautājuma pirmo daļu: Un vai tad uzskatīt,
Aija Veldre Beldavs
> Un vai tad uzskatīt,
> ka Dieva nav ir noziegums vai kauna darbs?
pirms var atbildeet jautaajumu vai Dievs ir vai nav, vai nav jaaformulee
kas Dievs ir, ja ir? sanskrita Tat Tvam Asi/ tas tu esi iztulkots kaa
pasha kopiibu ar Visumu. iespeejams sevi uzskatiit par iluuziju, arii
Gaia/Zemi ij Saules sisteemu var uzskatiit par iluuziju, bet, ja taa, ko
tas noziimee? tu pats tomeer uztveri sevi kaa sevi bet zemi kaa reaalu.
dainaas saule & zeme paraadaas kopaa "Saule, saule, zeme, zeme" vai:
Shai saulee, shai zemee
Viesiem vien padziivoju;
Viņa saule, viņa zeme,
Ta visam muuzhinjam.
Ausma tev atbildeeja, vai ir bijis Pirmais radiitaajs, vai kosmoss
pashradiijies nav pat universaals ticiibu jautaajums. dainas par sho
jautaajumu iipashi nesaspringst.
Ausma arii atbildeeja, "...ja eksistē tāds Dievs un Sātans, kā Bībele to
apraksta, tad pastāv kaut kas vēl varenāks, kas radīja šos abus..." ja
pienjem, ka religjiski teksti ir cilveeka rakstiiti (lai arii Augstaakas
varas iedvesmoti), tad arii taa ir. vaardi ir tieshas izjuutas dzejiski
starpnieki. dainas noraada Dievu uztver netieshi caur devinjaam lapaam
bet, ja pat uztver tieshi (kaa shamanis teiktu vinjsh uztver), pieredzi
var taalaak nodot/ par to sazinaaties ar citiem tikai ar cilveeka
ierobezhotiem liidzekljiem.
aija
Maris Janis Vasilevskis
> Par vienu gan esmu pārliecināta - jau ir piedzimis zinātnieks, kas
> Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskajai tabulai blakus noliks gēnu
> tabulu. Vai tad jau būs atklāts dzīvības noslēpums - es nezinu.
> Ausmastante
Vonnegūta Kaķa šūpulī viena nodaļa saucas "Dzīvības noslēpums atklāts".
Izlasi!
Mahris
Mar
--- On Thu, 10/23/08, zzz <joh...@inbox.lv> wrote:
> Ahhh, tas bija skaisti, Aija projeehalasj par pashtaisni
> iedomiigo sektantu mar ar buldozeru. Odobrjams-s. :)
Ouch! Bet nu, lai Tev ari dzive kads priecins tiek :)
Censos izpunktieret vai aiz Tavas zobgalibas slepjas kada dzilaka doma. Tas butu ta: baidoties ka tiks devets par pastaisnu iedomigu sektantu vajadzetu izvairities no patiesibas meklesanas? Vai tas ir ko Tu meginaji pateikt?
Kas attiecas uz Aiju, vinas stilu pazistu un tas mani neuztrauc ne mazaka mera.
Marija
Aija Veldre Beldavs
> Vonnegūta Kaķa šūpulī viena nodaļa saucas "Dzīvības noslēpums atklāts".
> Izlasi!
> Mahris
amerikaanis bet vaacu izcelsmes Vonneguts ir anarchisku pretruniibu
meistars. vinjam arii ir iipasha noziime tiem kas paardziivoja 2.
pasaules shausmas, iipashi tiem kas beega no padomju brunjotiem speekiem
njemot veeraa, ka pats piedziivoja Drezdenes bumboshanu bet kaa
amerikaanju karjaviirs, vaacieshu karja guusteknis bija spiests
iztiiriit pagrabus no sadegushiem liikjiem. taa tad Vonnegutam nekaadas
iluuzijas, ka rietumi ir balti puukaini nebija.
manupraat Vonneguta raksti apvieno eksistenciaalo ij humaano. lai gan
bokonistu graamata iesaakaas ar "nekas shinii graamataa nav patiess"
pretruniigi taas anarchistiskaa nepatiesiibaa ir patiesiiba kas veicina
nevien izdziivoshanu bet labaaku dziivi.
antropologjiski ievirziitais psiichologs Pascal Boyer uzrakstiijis
"Being human: Religion: Bound to believe?" Nature 455, 1038-1039 (23
October 2008), 1038-1039 lpp. tiiklaa droshvien ar sleegtu pieeju
kaadeelj atstaastu:
[http://www.nature.com/nature/journal/v455/n7216/full/4551038a.html]
jautaajums Boyer rakstaa vai ticiibu sisteemas ir dalja no evoluucijas.
peedeejaa laikaa evoluucionaaraas ij kognitiivaas zinaatnes noraada,
ka ticiibu sisteemas ir dalja no dabiigaam cilveeku paraadiibaam/
speejaam/ iespeejaam, liidziigi muzikai, politikai, radu attieciibaam
vai etniskaam kopienaam.
neapziniiga domaashana aciimredzami ir stipri liidziiga paari
kultuuraam, iepretiim apziniigai domaashanai kurjaa ticiibu sisteemas
var noziimiigi atshkjiries. [man tas izklausaas kaa Junga archetipu &
sapnju noziimju taalaak attiistiiba.] neapziniigaa domaashanaa
savienojaas pretintuitiivas vai neracionaalas kombinaacijas [ko kaa pati
rakstaa iztulkoju] var iztulkot kaa paardabiigu.
"Experiments suggest that people best remember stories that include a
combination of counterintuitive physical feats (in which characters go
through walls or move instantaneously) and plausibly human psychological
features (perceptions, thoughts, intentions). Perhaps the cultural
success of gods and spirits stems from this memory bias."
cilveeksugai arii ir atminjas speejas kas uztur sakaru ar kopienas
biedriem kad vinji fiziski nav klaat. tam ir izdziivoshanas veertiiba.
cilveeksugai arii ir milziiga speeja iedomaaties vai izdomaat
pasaules, buutnes kaadas pastaav tikai izdomaa (fictional characters,
worlds). arii shai speejai ir izdziivoshanas veertiiba, jo iedomaaties
ir pirmais solis lai realizeetu "iistaa" fiziskaa pasaulee.
"Humans also tend to entertain social relations with these and other
non-physical agents, even from a very young age. Unlike other social
animals, humans are very good at establishing and maintaining relations
with agents beyond their physical presence; social hierarchies and
coalitions, for instance, include temporarily absent members. This goes
even further. From childhood, humans form enduring, stable and important
social relationships with fictional characters, imaginary friends,
deceased relatives, unseen heroes and fantasized mates. Indeed, the
extraordinary social skills of humans, compared with other primates, may
be honed by constant practice with imagined or absent partners."
kognitiivi saistiita ir sajuuta, ka mirushie senchi vai dieviibas zin ko
dara cilveeki, kaa arii iesaistiiti kopienas gariigi eetiskaa
kaartiibaa. arii tam ir izdziivoshanas veertiiba paaraaka par uzskatu
katrs lai dara kotikvien grib kas jebkaadaa briidi ieshaujaas galvaa.
"It is a small step from having this capacity to bond with non-physical
agents to conceptualizing spirits, dead ancestors and gods, who are
neither visible nor tangible, yet are socially involved. This may
explain why, in most cultures, at least some of the superhuman agents
that people believe in have moral concerns."
rituaali ar atkaartojoshaam riiciibaam kas var pastiprinaati atgaadinaat
apseestu-nepaarvaramu (obsessive compulsive) riiciibu [bet ir deriigi
transes/ trance paardziivojumaa vai dziednieciibaa] arii var buut ar
izdziivoshanas veertiibu kaa psiichologjiski izveidot/ radiit savaa
praataa droshu apkaartni [kaa var redzeet burvju rituaalos apziimeejot
ap sevi loku vai seetu kurju ljauni speeki nespeej shkjeersot].
galeejiibaa religjiska uzvediiba var kljuut patologjiska (apseesta par
absoluutu tiiriibu (purity)/ iztiiriishanu no ljaunaa (pollution) kaa
"velnu izdziishanu," neiecietiiga. bet izdziivoshanas zinjaa,
kognitiivaa uzvediiba evoluucionaari izveidojusies lai atshkjiriigi
indiviidi speetu sadarboties vienaa sisteemaa. lai to panaaktu ticiibu
sisteemas izmanto vai kaa autors saka "nozog" (hijack) kognitiivus
liidzekljus kaa muziku [var atcereeties, Vonnegutam muzika bija diezgan
labs pieraadiijums, ka Dievs ir], maakslu, eedienu, politiku, ekonomiku,
modi utt. lai gan tos uznjem ij apstraadaa atsevishkji smadzenju centri.
"Religious concepts and activities hijack our cognitive resources, as do
music, visual art, cuisine, politics, economic institutions and fashion.
This hijacking occurs simply because religion provides some form of what
psychologists would call super stimuli. Just as visual art is more
symmetrical and its colours more saturated than what is generally found
in nature, religious agents are highly simplified versions of absent
human agents, and religious rituals are highly stylized versions of
precautionary procedures. Hijacking also occurs because religions
facilitate the expression of certain behaviours. This is the case for
commitment to a group, which is made all the more credible when it is
phrased as the acceptance of bizarre or non-obvious beliefs."
autors, kurjsh raskturiigi zinaatnieku vairaakumam shkjiet ir neticiigs
[mans tulkojums iespeejams centies izliidzinaat], nobeidz ar
secinaajumu, ka ticiiba ir vieglaaka nekaa neticiiba njemot veeraa kaa
smadzenju tiikli darbojaas:
"Some form of religious thinking seems to be the path of least
resistance for our cognitive systems. By contrast, disbelief is
generally the result of deliberate, effortful work against our natural
cognitive dispositions — hardly the easiest ideology to propagate."
"The mind has myriad distinct belief networks that contribute to making
religious claims quite natural to many people."
manupraat, ja ticiibu sisteemas pienjem kaa liidziigas muzikai vai
maakslai nevis kaa "patiesiibu" bet deriigu sabiedriibas izdziivoshanai
dziljaakaa noziimee, pretruniiba vienlaikus ir bet arii nav, kas vareetu
buut kautkas ko Vonnegut sajuuta, ja uztver visus vinja darbus kopeeji,
nevis izcelj tikai Cat's Cradle. Vonneguts saredzeeja lielu veertiibu
nevien muzikaa bet arii pamataa labveeliigaa humoraa pat kad pesimis tik
melns kaa Slaughterhouse-Five. [starp citu kaadu gadu atpakalj
apmekleeju Vonnegutam veltiito IU pieminjas dienu kurjaa runaaja vinja
gariigie mantnieki.]
aija