Re: Beidzot sak runat un neturpina platities

[Ugis Berzins]

On Sun, 12 Oct 2008 16:20:39 +0300
"Ausma Abele" wrote:
> Krīzes nebūs tikai tad, kad tiks ierobežota spekulācija. Brīvību
>pirkt un pārdot var dot tikai tiem, kam ir jāpārdod, un tiem, kam
>vajadzīgs nopirkt. Tie, kas pelnās ar spekulāciju, ir ļoti stingri
>jāierobežo. No kā tad tādā valstiņā kā Latvija, kur ražots tiek ļoti
>maz, īsā laikā saradies tik daudz miljonāru? Tikai no uzpirkšanas un
>spekulēšanas, atskaitot tādus kā Ķirsonu, kas katru iegūto naudas
>summu tūlīt iegulda jaunā projektā. Par spekulantiem sveikā rakstīju
>visus šos gadus, bet rietumu gudrie mani apsmēja. Bet kuri tagad ir
>pie sasistas siles?

Ausma,
spekulaacija iar "briivaa tirgus sastaavdalja", kura kaa taada jaapatur!
Jaaierobezho un jaieved lieli naudas sodi (eventuaali pat ieslodziijums)
ja spekulaacija notiek bez ieguldiitaaja rakstiskas piekrishanas.
Latvijaa miljonaari visvairaak radaas citu iemeslu deelj - spekulaacija
kaa taada nav vainiiga - vainiiga ir valsts neskaartotiiba un pelnjas
neaplikshana ar nodokli!

> Ko nozīmē spekulācija, izbaudīju tad, kad vēl saimniekoju zemnieku
>saimniecībā. Bijušajiem kolhozniekiem un sovhozniekiem tehnikas bija
>pilni krūmi, atstāta sarūsēšanai, viegli dabūta saimniecības sadalot,
>bet jaunajiem zemniekiem ar ko strādāt nebija. No Krievijas tehnika
>nāca, arī no rietumvalstīm par pieņemamu cenu, bet - to visu savāca
>viena pati Robežnieku zemnieku saimniecība, uzlika pieckārtīgu un vēl
>lielāku cenu un tad tikai pārdeva tālāk. Interesanti, kur tagad ir
>šis veiklais mahinators Baltais no Pierīgas, jau gadiem nekas par
>viņu nav dzirdēts, arī miljonāru sarakstā viņa nav. Protams, ka
>zemniecības attīstību tas krietni nobremzēja, vēl pirms tā, ka nebija
>kur likt saražoto produkciju.

Iemesls nesakaartotaa valsts, alegija pret sadarbiibu (kooperatiiviem utt),
kapitaalaas sisteemas neprashana un neizprashana! Taapat negatiivas
sekas ir Latvijas cilveeku toreizeejaa uzticeeshanaas rietumu ekonomikas
pravieshiem kuri sludinaaja sisteemu kaada nekur citur pasaulee nepastaaveeja!

> Kas uzskrūvēja dzīvokļu un māju cenas? Ne jau tie, kam dzīvojamās
>ēkas vajadzīgas. Spekulanti savāca naudiņu un - tu tū!, tagad robus
>bankās var lāpīt par nodokļu maksātāju naudiņu, no spekulantiem nezin
>kāpēc pat ienākuma nodoklis toreiz netika iekasēts. Arī bankas centās
>gūt labu peļņu, spekulanti bija pa prātam. Vai tiešām naudas raušanas
>dullumā nepadomāja, ka ne no kā naudiņa nevar rasties? Ja no kādas
>vietas izņem un ieliek citā kabatā, tad izņemtajā vietā taču rodas
>tukšums. Tagad tukšums būs ne tikai nabaga labticīgo pircēju kabatās,
>kas krīzes dēļ zaudēs darbu un nevarēs samaksāt parādus, bet arī
>valstu kasēs, kas neļaus bankām nogrimt, jo īstie krīzes vaininieki
>jau sen gabalā. Nauda, protams, nekur nav palikusi, tā gozējas
>spekulantu un Sorosa makos, varēs veiksmīgi jaukties citu valstu
>iekšējās lietās, kad vien nāks vēlēšanas vai arī pēc tām, ja liksies,
>ka savēlēti nepareizie, vārdu sakot, valdīt pār pasauli.
> Ausma

Ausma,
Latvijas cilveeku nebija iespeejams briidinaat un pastaastiit, ka nemanot
nokljuus kapitalisma rokaas un ka tad situaacijaa buus beediigaaka nekaa
Savieniibas laikos ......  Tagadeeja sociaaldemokraatijas situaacija Latvijaa
nav santiimu veerts - tas daljeeji pateicoties, veel shodien pastaavosham
faktam, ka tie, kuri meegjina ekonomiski darboties ar sociaalu atbildiibu,
tiek lamaati visvisaados vaardos .....
Ugis

[Ugis Berzins]

On Sun, 12 Oct 2008 09:24:11 -0400
Aija Veldre Beldavs wrote:
> Ugis Berzins:
>
>> Pamazaam diskusijaas paraadaas nopietni priekshlikumi kas
>> un karri daljeeji kaa, lioetas esoshaa, pelnjas maximeejoshaa,
>> sisteemaa jaamaina un ka ekonomiem taapat kaa politikjiem
>> jaadomaa par tautu un nedriikst turpinaat "sauljoties un sanjemt
>> lielas preemijas" par neatbildiigu, azardam liidziigu riikoshanos
>> ar ieguldiitaaju kapitaalu ...
>
>> Mārtiņš Bondars: Dzīres Latvijā bija ieilgušas *
>> Evita Brokāne , /Dzirkstele/
 
> gadus atpakalj vai sveikaa nebija noraade uz literatuuru par
>iemesliem kapeec Latvija speeja atkopties no 1. pasaules karja
>milziigaa karja posta kurjam sekoja ASV & pasaules financiaalaa
>kriize 1929. g.? tad veel Latvija bija lauksaimnieciibas zeme bet
>Ulmanis (atliekot pie malas nelaimiigo diktatuuru) attiistiija lauku
>kurjaa bija izgliitots, lauksaimnieciibu. tapeec Latvija necieta tik
>smagi kaa daudzi ar lieliem bankas ieguldiijumiem rietumos.
> aija

Aija,
Tev pareizi ko saki ...... Tikai neaizmirsti, ka kopsh taa laika posma
aizriteejushi gandriiz 80 gadi, taatad tagad "valda" 3. paaudze kurai
ir citas veertiibas, ir nekontroleejamaa globalizaacija, pelnjas maximeeshana
agraagaas mijiedarbiibas (starp uznjeemeejiem un vinju liidzstraadniekiem)
vietaa, politikju savtiigums utt utt.
Latvija tagad cietiis daudz vairaak, jo nesameeriiga pateereeshana uz
paraada, neko labu nevareeja dot!
Ugis

[Ausma Abele]

Nezinu, kad pirka tavs brāļadēls. Ja atceras, ka toreiz par dolāru varēja paēst lepnā restorānā, tad patiešām bija lēti. :-) Es tagad pirktu par 1000 dolāriem. :-) Robežniekos vienkārši savāca visu tehniku, ko toreiz vēl piesūtīja lauktehnikām - rajonos negribēja ņemties ar zemniekiem, droši vien par pienācīgiem % labāk atdeva Robežniekiem. Uz lauktehnikām nāca arī humānie tehnikas sūtījumi no rietumvalstīm, tos tāpat savāca Robežnieki un ar krietnu peļņu pārdeva tālāk. Toreiz par pāris dolāriem varēja dabūt ļoti daudz labu lietu, protams, ja dolāri bija. Tā ka nevajag man te acis mālēt uz pašreizējā dolāra kursa rēķina, vēl jau atmiņa nav zudusi.  

 

Pārpircējus ierobežot ļoti vienkārši - noteikt kādu % drīkst pievienot. Tās cenas, par kādu pērk un par kādu pārdod, taču nav tik sarežģīti izkontrolēt. Tad vairāk pelnīs tas pārpircējs, kas strādās lētāk. Atbalstīt spekulantus nozīmē rakt bedri kapitālismam, jo tie uzpūstie burbuļi neglābjami plīst un tauta atkal var uztaisīt revoluciju. Gardāk smejas tas, kas smejas pēdējais.

Ausma

----- Original Message -----

From: Uldis Matiss

To: sve...@latnet.lv

Sent: Monday, October 13, 2008 4:12 PM

Subject: Re: Beidzot sak runat un neturpina platities

Ausma!

 

Ne apsmiet, bet pasmīnēt gan. Kā gan lai citādi pieņem Tavas vēstules pirmos divus teikumus? 

 

"Krīzes nebūs tikai tad, kad tiks ierobežota spekulācija. Brīvību pirkt un pārdot var dot tikai tiem, kam ir jāpārdod, un tiem, kam vajadzīgs nopirkt. Tie, kas pelnās ar spekulāciju, ir ļoti stingri jāierobežo."

 

Kā Tu definē spekulāciju?

 

Pēdējos padomju gados Latvijā bieži dzirdēja runājam par spekulāciju. Nosodīja tos, kuri atrada iespēju kaut kur citur, piemēram Lietuvā iepirkt kaut ko un atvest uz Latviju un pārdot. Protams pelnot uz to. To valdība un tauta sauca par spekulāciju, kaut gan šie cilvēki vienkārši deva iespēju citiem iegādāties, ko padomju sistēma nespēja sagādāt.

 

Kurš tad būs tas lēmējs, kurš nolems vai kādam ir kas jāpārdod vai jāpērk? Vai ir kāda valsts pasaulē, kur to kāds cits lēmējs nolemj īstā pārdevēja un pircēja vietā?

 

Kurš tad Tev kavēja dibināt citu, Robežniekiem līdzīgu zemnieku saimniecību, vai tirdzniecības uzņēmumu, iepirkt mašīnas ārzemēs un tad pārdot lētāk, kā to darīja Robežnieki?

 

Mans brāļa dēls nopirka traktoru no Robežniekiem 1991. gadā un nesūdzējās par augsto cenu, bet bija priecīgs, ka bija no kā pirkt. Toreiz cena bija ASV$1000.00. Kur gan tajos laikos citur pasaulē Tu varētu nopirkt kāpurķēžu traktoru par pieckārt lētāku cenu (ASV$200.00)?

 

Es zinu, ka ir veltīgi ar Tevi uzsākt debates, bet reizēm nespēju klusēt.

 

Uldis

----- Original Message -----

From: Ausma Abele

To: sve...@latnet.lv

Sent: Sunday, October 12, 2008 9:20 AM

Subject: Re: Beidzot sak runat un neturpina platities

Krīzes nebūs tikai tad, kad tiks ierobežota spekulācija. Brīvību pirkt un pārdot var dot tikai tiem, kam ir jāpārdod, un tiem, kam vajadzīgs nopirkt. Tie, kas pelnās ar spekulāciju, ir ļoti stingri jāierobežo. No kā tad tādā valstiņā kā Latvija, kur ražots tiek ļoti maz, īsā laikā saradies tik daudz miljonāru? Tikai no uzpirkšanas un spekulēšanas, atskaitot tādus kā Ķirsonu, kas katru iegūto naudas summu tūlīt iegulda jaunā projektā. Par spekulantiem sveikā rakstīju visus šos gadus, bet rietumu gudrie mani apsmēja. Bet kuri tagad ir pie sasistas siles?

 

Ko nozīmē spekulācija, izbaudīju tad, kad vēl saimniekoju zemnieku saimniecībā. Bijušajiem kolhozniekiem un sovhozniekiem tehnikas bija pilni krūmi, atstāta sarūsēšanai, viegli dabūta saimniecības sadalot, bet jaunajiem zemniekiem ar ko strādāt nebija. No Krievijas tehnika nāca, arī no rietumvalstīm par pieņemamu cenu, bet - to visu savāca viena pati Robežnieku zemnieku saimniecība, uzlika pieckārtīgu un vēl lielāku cenu un tad tikai pārdeva tālāk. Interesanti, kur tagad ir šis veiklais mahinators Baltais no Pierīgas, jau gadiem nekas par viņu nav dzirdēts, arī miljonāru sarakstā viņa nav. Protams, ka zemniecības attīstību tas krietni nobremzēja, vēl pirms tā, ka nebija kur likt saražoto produkciju.

 

Kas uzskrūvēja dzīvokļu un māju cenas? Ne jau tie, kam dzīvojamās ēkas vajadzīgas. Spekulanti savāca naudiņu un - tu tū!, tagad robus bankās var lāpīt par nodokļu maksātāju naudiņu, no spekulantiem nezin kāpēc pat ienākuma nodoklis toreiz netika iekasēts. Arī bankas centās gūt labu peļņu, spekulanti bija pa prātam. Vai tiešām naudas raušanas dullumā nepadomāja, ka ne no kā naudiņa nevar rasties? Ja no kādas vietas izņem un ieliek citā kabatā, tad izņemtajā vietā taču rodas tukšums. Tagad tukšums būs ne tikai nabaga labticīgo pircēju kabatās, kas krīzes dēļ zaudēs darbu un nevarēs samaksāt parādus, bet arī valstu kasēs, kas neļaus bankām nogrimt, jo īstie krīzes vaininieki jau sen gabalā. Nauda, protams, nekur nav palikusi, tā gozējas spekulantu un Sorosa makos, varēs veiksmīgi jaukties citu valstu iekšējās lietās, kad vien nāks vēlēšanas vai arī pēc tām, ja liksies, ka savēlēti nepareizie, vārdu sakot, valdīt pār pasauli.

Ausma

 

----- Original Message -----

From: Ugis Berzins

To: sve...@latnet.lv

Sent: Sunday, October 12, 2008 3:03 PM

Subject: Beidzot sak runat un neturpina platities

Ieteicu izlasiit TV-netaa sekojosho rakstu.
Vienreiz raksts saprotams lielaakai daljai lasiitaaju,
jo nerunaa ne par procentuaaliem pieaugumiem vispaar
neminot skaitljus, nesaliidzini "raadiitaajus" dazhaados
laika posmos utt, bet noraada, apraksta esosho situaaciju.
Ietec piemeeram katram druscinj ko ietaupiit "gruutaakaam"
dienaam utt. utt.

Pamazaam diskusijaas paraadaas nopietni priekshlikumi kas
un karri daljeeji kaa, lioetas esoshaa, pelnjas maximeejoshaa,
sisteemaa jaamaina un ka ekonomiem taapat kaa politikjiem
jaadomaa par tautu un nedriikst turpinaat "sauljoties un sanjemt
lielas preemijas" par neatbildiigu, azardam liidziigu riikoshanos
ar ieguldiitaaju kapitaalu ...

Mes latviesi esam viena fantastiska tauta
Ugis G. Berzins, skaista, saulaina pecpusdiena

Mārtiņš Bondars: Dzīres Latvijā bija ieilgušas

Evita Brokāne , Dzirkstele

12. oktobris (2008)
09:25

---

_______________________________________________
Sveiks mailing list
Sve...@latnet.lv
http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks

---

_______________________________________________
Sveiks mailing list
Sve...@latnet.lv
http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks

---

No virus found in this incoming message.
Checked by AVG - http://www.avg.com
Version: 8.0.173 / Virus Database: 270.8.0/1722 - Release Date: 2008.10.13. 7:50

[Gundar King]

Ausma, pārpirkumu uzcenojujus ierobežija ari Rietumjva;cijāpēc kara, kad
amerikāni lēti izpārdeva armijas automašīnas, vilcējus un zemes
racējus.Pārpircēji vienoj[as savā statrpa, katrs uzlika savu maksimumu
un palaida papirus taļāk nakosam draugam līdz tas sasniedza tirgus
cenu. īstie ieguvēji bija kontroles ierēdņi.

Visu labāki,

Gundars

Ausma Abele wrote:

> Nezinu, kad pirka tavs brāļadēls. Ja atceras, ka toreiz par dolāru
> varēja paēst lepnā restorānā, tad patiešām bija lēti. :-) Es tagad
> pirktu par 1000 dolāriem. :-) Robežniekos vienkārši savāca visu
> tehniku, ko toreiz vēl piesūtīja lauktehnikām - rajonos negribēja
> ņemties ar zemniekiem, droši vien par pienācīgiem % labāk atdeva
> Robežniekiem. Uz lauktehnikām nāca arī humānie tehnikas sūtījumi no
> rietumvalstīm, tos tāpat savāca Robežnieki un ar krietnu peļņu pārdeva
> tālāk. Toreiz par pāris dolāriem varēja dabūt ļoti daudz labu lietu,
> protams, ja dolāri bija. Tā ka nevajag man te acis mālēt uz pašreizējā
> dolāra kursa rēķina, vēl jau atmiņa nav zudusi.
>
> Pārpircējus ierobežot ļoti vienkārši - noteikt kādu % drīkst
> pievienot. Tās cenas, par kādu pērk un par kādu pārdod, taču nav tik
> sarežģīti izkontrolēt. Tad vairāk pelnīs tas pārpircējs, kas strādās
> lētāk. Atbalstīt spekulantus nozīmē rakt bedri kapitālismam, jo tie
> uzpūstie burbuļi neglābjami plīst un tauta atkal var uztaisīt
> revoluciju. Gardāk smejas tas, kas smejas pēdējais.
> Ausma
>
> ----- Original Message -----

> *From:* Uldis Matiss <mailto:uldis....@rogers.com>
> *To:* sve...@latnet.lv <mailto:sve...@latnet.lv>
> *Sent:* Monday, October 13, 2008 4:12 PM
> *Subject:* Re: Beidzot sak runat un neturpina platities

>
> Ausma!
>
> Ne apsmiet, bet pasmīnēt gan. Kā gan lai citādi pieņem Tavas
> vēstules pirmos divus teikumus?
>

> /"Krīzes nebūs tikai tad, kad tiks ierobežota spekulācija. Brīvību

> pirkt un pārdot var dot tikai tiem, kam ir jāpārdod, un tiem, kam
> vajadzīgs nopirkt. Tie, kas pelnās ar spekulāciju, ir ļoti stingri

> jāierobežo."/

>
> Kā Tu definē spekulāciju?
>
> Pēdējos padomju gados Latvijā bieži dzirdēja runājam par
> spekulāciju. Nosodīja tos, kuri atrada iespēju kaut kur citur,
> piemēram Lietuvā iepirkt kaut ko un atvest uz Latviju un pārdot.
> Protams pelnot uz to. To valdība un tauta sauca par spekulāciju,
> kaut gan šie cilvēki vienkārši deva iespēju citiem iegādāties, ko
> padomju sistēma nespēja sagādāt.
>
> Kurš tad būs tas lēmējs, kurš nolems vai kādam ir kas jāpārdod vai
> jāpērk? Vai ir kāda valsts pasaulē, kur to kāds cits lēmējs nolemj
> īstā pārdevēja un pircēja vietā?
>
> Kurš tad Tev kavēja dibināt citu, Robežniekiem līdzīgu zemnieku
> saimniecību, vai tirdzniecības uzņēmumu, iepirkt mašīnas ārzemēs
> un tad pārdot lētāk, kā to darīja Robežnieki?
>
> Mans brāļa dēls nopirka traktoru no Robežniekiem 1991. gadā un
> nesūdzējās par augsto cenu, bet bija priecīgs, ka bija no kā
> pirkt. Toreiz cena bija ASV$1000.00. Kur gan tajos laikos citur
> pasaulē Tu varētu nopirkt kāpurķēžu traktoru par pieckārt lētāku
> cenu (ASV$200.00)?
>
> Es zinu, ka ir veltīgi ar Tevi uzsākt debates, bet reizēm nespēju
> klusēt.
>
> Uldis
>
> ----- Original Message -----

> *From:* Ausma Abele <mailto:aab...@sveiks.lv>
> *To:* sve...@latnet.lv <mailto:sve...@latnet.lv>
> *Sent:* Sunday, October 12, 2008 9:20 AM
> *Subject:* Re: Beidzot sak runat un neturpina platities

> *From:* Ugis Berzins <mailto:ugis.b...@tele2.se>
> *To:* sve...@latnet.lv <mailto:sve...@latnet.lv>
> *Sent:* Sunday, October 12, 2008 3:03 PM
> *Subject:* Beidzot sak runat un neturpina platities
>
> *Ieteicu izlasiit TV-netaa sekojosho rakstu.
> *Vienreiz raksts saprotams lielaakai daljai lasiitaaju,

> jo nerunaa ne par procentuaaliem pieaugumiem vispaar
> neminot skaitljus, nesaliidzini "raadiitaajus" dazhaados
> laika posmos utt, bet noraada, apraksta esosho situaaciju.
> Ietec piemeeram katram druscinj ko ietaupiit "gruutaakaam"
> dienaam utt. utt.
> Pamazaam diskusijaas paraadaas nopietni priekshlikumi kas
> un karri daljeeji kaa, lioetas esoshaa, pelnjas
> maximeejoshaa,
> sisteemaa jaamaina un ka ekonomiem taapat kaa politikjiem
> jaadomaa par tautu un nedriikst turpinaat "sauljoties un
> sanjemt
> lielas preemijas" par neatbildiigu, azardam liidziigu
> riikoshanos
> ar ieguldiitaaju kapitaalu ...
> Mes latviesi esam viena fantastiska tauta
> Ugis G. Berzins, skaista, saulaina pecpusdiena

> *

> Mārtiņš Bondars: Dzīres Latvijā bija ieilgušas *
>

> Evita Brokāne , /Dzirkstele/ <http://www.dzirkstele.lv/>

>
> 12. oktobris (2008)
> 09:25
>

> ------------------------------------------------------------------------

> _______________________________________________
> Sveiks mailing list
> Sve...@latnet.lv
> http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks
>

> ------------------------------------------------------------------------

> _______________________________________________
> Sveiks mailing list
> Sve...@latnet.lv
> http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks
>

> ------------------------------------------------------------------------

>
> No virus found in this incoming message.
> Checked by AVG - http://www.avg.com
> Version: 8.0.173 / Virus Database: 270.8.0/1722 - Release Date:
> 2008.10.13. 7:50
>

>------------------------------------------------------------------------

[Gundar King]

Taisni tā, Rumpi!

Visu labāko,

Gundars

Rumpis wrote:

>Ja pārpircējs gribēs pārdot dārgāk, bet uzcenojuma procents būs
>ierobežots, viņš vairākas reizes pārdos ar sevi saistītām firmām pa
>ķēdīti un beigu beigās vienalga paņems savu iecerēto procentu. Vai arī
>uzreiz it kā dārgāk iepirks no ārzemēm, pats no savas firmas.
>Nodibināt tādas šodien nav nekādu grūtību, kā rāda Šķēles, Lemberga un
>citu veiklo vīru piemērs. Un uzcenojuma procents katrā nozarē ir cits,
>jo no uzcenojuma procenta tiek uzturēts tirgotāja veikals, maksātas
>algas darbiniekiem, uzturēti preču krājumi, par kuriem bieži vien
>kredīta procenti jāmaksā, reizēm obligāta prasība ir pirmspārdošanas
>sagatavošana un apskate pirms pārdošanas vai īpaši glabāšanas
>apstākļi. Var jau protams sataisīt biezus sējumus ar pieļaujamo
>uzcenojumu tabulām dažādām preču grupām vai pat atsevišķām precēm un
>pēc tam norīkot simtiem vai tūkstošiem valsts pārbaudītāju, kas visu
>to kontrolē. Var jau būt ka tā vajag. Latviešiem jau valsts pilda arī
>sociālo funkciju, nodrošinot ar darbu tos, kuri privāti neko uzņemties
>negrib un kurus privātā sektorā neviens kā darbiniekus neņemtu pretī.
>Strādāt kaut lieku un nevienam nevajadzīgu darbu tomēr ir prestižāk
>nekā būt bezdarbniekos. Un tā nu Latvijas valsts pārvaldes aparāts
>tālu pārspēj apjomos citas Eiropas valstis, ja rēķinām uz iedzīvotāju
>skaitu.
>Bet laikam jau tā vajag. Sitīsim pa spekulantiem ar kontrolētāju
>armiju, kurus uzturēs nodokļu maksātāji.
>
>2008/10/13 Ausma Abele <aab...@sveiks.lv>:

>
>
>>Pārpircējus ierobežot ļoti vienkārši - noteikt kādu % drīkst pievienot. Tās
>>cenas, par kādu pērk un par kādu pārdod, taču nav tik sarežģīti izkontrolēt.
>>Tad vairāk pelnīs tas pārpircējs, kas strādās lētāk. Atbalstīt spekulantus
>>nozīmē rakt bedri kapitālismam, jo tie uzpūstie burbuļi neglābjami plīst un
>>tauta atkal var uztaisīt revoluciju. Gardāk smejas tas, kas smejas pēdējais.
>>
>>
>
>
>

[zzz]

Ausma Abele wrote:
> kā tad tādā valstiņā kā Latvija, kur ražots tiek ļoti maz, īsā laikā
> saradies tik daudz miljonāru? Tikai no uzpirkšanas un spekulēšanas,
> atskaitot tādus kā Ķirsonu, kas katru iegūto naudas summu tūlīt iegulda

Ko ta nu ausmas tante taadu gaisagraabsli kaa Kjirsonu vien,
buutu tak pashu galveno letinju gaisho teelu - ierindas
biedru piemineejusi. Tas tak ar pilliigi godiigi pie
miljoniem ticis, tirgojaas ar pukjiiteem, peecaak
privatizeeja letinju paartikas ruupnieciibas vairumu (totaali
un absoluuti godiigi par pukjiishu naudinju) un sheku reku,
miljoni rokaa. Ja jau tur buutu kaads nesmukums bijis, tad tak
ausmas tante par sho taa nefanotu, taatad - tieshi shis ir
izcilaakais godiigaa letinju miljonaara piemeers. :D :D :D

IK

[Uldis Matiss]

Ausma!

 

Es jau rakstīju, ka ar Tevi ir veltīgi uzsākt debates, bet kad nu esmu uzsācis, mēģināšu vēlreiz:

 

1. Ja runājam par spekulāciju, tad mums jāzin, kā to definēt. Es Tev jautāju kā Tu to definē un Tu, vai nu nezināji, vai negribēji atbildēt.

 

2. Es Tev rakstīju, ka brāļa dēls traktoru nopirka 1991. gadā. Ja gribi zināt arī mēnesi, tad tas bija oktobrī.

 

3. Ja Tu piekrīti, ka  "toreiz" pirkt traktoru par ASV1000.00 bija lēti, tad kā Tu vari pamatot, ka Robežnieki "uzlika pieckārtīgu cenu"? Tad jau Robežnieki būtu traktoru pirkuši par ASV$200.00.

 

4. Es nemēģinu Tev acis mālēt, bet atmālēt. Kas Tev liek domāt, ka es runāju par pašreizējo dolāru kursu?

 

5. Par pārpircēju ierobežošanu Tev atbildēja Rumpis un Gundars. Diezin vai kāds to varētu labāk.

 

Uldis

 

----- Original Message -----

From: Ausma Abele

To: sve...@latnet.lv

Sent: Monday, October 13, 2008 11:12 AM

Subject: Re: Beidzot sak runat un neturpina platities

Nezinu, kad pirka tavs brāļadēls. Ja atceras, ka toreiz par dolāru varēja paēst lepnā restorānā, tad patiešām bija lēti. :-) Es tagad pirktu par 1000 dolāriem. :-) Robežniekos vienkārši savāca visu tehniku, ko toreiz vēl piesūtīja lauktehnikām - rajonos negribēja ņemties ar zemniekiem, droši vien par pienācīgiem % labāk atdeva Robežniekiem. Uz lauktehnikām nāca arī humānie tehnikas sūtījumi no rietumvalstīm, tos tāpat savāca Robežnieki un ar krietnu peļņu pārdeva tālāk. Toreiz par pāris dolāriem varēja dabūt ļoti daudz labu lietu, protams, ja dolāri bija. Tā ka nevajag man te acis mālēt uz pašreizējā dolāra kursa rēķina, vēl jau atmiņa nav zudusi.  

 

Pārpircējus ierobežot ļoti vienkārši - noteikt kādu % drīkst pievienot. Tās cenas, par kādu pērk un par kādu pārdod, taču nav tik sarežģīti izkontrolēt. Tad vairāk pelnīs tas pārpircējs, kas strādās lētāk. Atbalstīt spekulantus nozīmē rakt bedri kapitālismam, jo tie uzpūstie burbuļi neglābjami plīst un tauta atkal var uztaisīt revoluciju. Gardāk smejas tas, kas smejas pēdējais.

Ausma

[Vilnis]

> Krīzes nebūs tikai tad, kad tiks ierobežota spekulācija.

 

 

Kas tad ir tā spekulācija pēc savas būtības? Atrast pieprasījumu tirgū un atrast iespēju to preci dabūt lētāk, lai piedāvātu potenciālajiem pircējiem. Faktiski jebkurš bizness tieši šādi darbojas - jo mazākas izmaksas un jo lielāka pārdošanas cena = jo veiksmīgāks un cienījamāks uzņēmējs. Peļņas tālāka izmantošana ir tīri uzņēmēja ziņā - viņš var ar to vairot cieņu (nopirkt jaunu Bentley lai visiem acis ieplešās un mutes paliek vaļ''a, investēt sava uzņēmuma cilvekresursos - lai šie cieņā klanās un palīdz biznesam augt, sponsorēt bērnunamu - lai prese un tantiņas par viņu priecājas, attīstīt vēl kādu biznesu u.t.t.)

 

Bet ir arī ēnas puse, atceros vienu EU pētījumu par jaundibināto uzņēmumu dzīvotspēju dažādās EU valstīs (ja nemaldos pagājušā gada beigās pētījums tika publiskots). Latvija šajā pētījumā stipri pozitīvi izcēlās ar savu jaundibināto uzņēmumu dzīvotspēju. Bijām pirmajā vietā Eiropā! Tas ir: vidēji EU jaundibināto uzņēmumu dzīvotspēja 30%, bet Latvijā 54% - stipri labāks rezultāts nekā tuvākajiem kaimiņu konkurentiem. Ja no šī cipara atņemam nost fiktīvās firmas un dažādas shēmas (kas pie mums arī ir visai populāri pasākumi), tad tā dzīvotspēja ir vienkārši fantastiska.

 

Viss jau būtu labi, ja nebūtu tik bēdīgi.

Lai arī šāds pētījums noteikti varētu iedrošināt jebkuru sapņotāju uzsākt savu patstāvīgu biznesu (un ja viņš nav galīgi "tāds vai šitāds", tad uz kopējās dzīvotspējas rādītāju fona, viņam vajadzētu kļūt visai dzīvotspējīgam), tomēr šis dzīvotspējas rādītājs mums saka arī sekojošo - esam ļoti pasīvi. Tādejādi tie, kas saņemās un sāk nodarboties ar savu biznesu, automātiski kļūst par "spekulantiem", jo dzīvotspēja uzņēmējiem laba, jo cilvēku ar iniciatīvu vairumā tirgus nišu ir maz, jo iepriekš apskatītā līdzīga rakstura tēma un "peļņas maksimisēšana" tātad darbojas lieliski.

 

Tādejādi, lai spekulācijas nebūtu, visdrīzāk, ka nepieciešamas sekojošas apbružātas un klasiskas vērtības:

 

- uzņēmīgi un izglītoti cilvēki;

- sakārtota un atvērti brīva biznesa vide (politiskā, ekonomiskā, infrastruktūra, un visa veida ģeo- vide);

-  izdevīgi visa veida resursi (kuri arī uzreiz rodas kā produkts, ja ir pirmie divi).

 

 

Domāju, ka mūsu galvenā problēma ir tieši cilvēkresursos. Vai arī sakārtotā vidē, kas tad arī cilvēkresursus atvilinātu... Jo reku šeku uzksatāms piemērs - ir pasaulē zināms daudzums guru līmeņa latvijas izcelsmes/radniecības/sirdī "Average Joe".

 

"Average Joe" ir vienmēr sapņojuši par Brīvu Latviju, par tās izaugsmi, vēlējuši tai labu no visas sirds! Cītīgi rakstījuši šajā domu biedru grupā... Bet re - nebrauc tak gandrīz neviens uz šejieni un tā no sirds neķeras klāt pie tiem ratiem. Un nestumj. Ir jau šādas tādas ievirzes, bet... Vezums kust tikai tik, cik to stumj vietējie vīri ar dāžādu razmēru bārdām.

 

Patiesībā uzprasot katram "average Joe" viņa iemeslus uz šejieni nebraukt un ar savām rokām nestumt tos ratus, iemesli visiem ir gauži līdzīgi, respektējami un ļoti pat saprotami - vecums, dzīve iekārtota, saknes jau tur un tamlīdzīgi.

 

Un tāda tā vide + cilvēkresursu mijiedarbība arī paliek šeit. Saucamie pasaules līmeņa uzņēmīgie nav tik uzņēmīgi lai te brauktu un uzņemtos, bet šeit esošie nav tik uzņēmīgi, lai arī uzņemtos. Tādejādi mēs savu cienījamo uzņēmējdarbību droši saucam par spekulāciju. Jo pagaidām "spekulantu" skaits ir nepietiekošs.

 

Un bēdīgākais, ka nepalīdz pat visādās labās ievirzes, kur "spekulantu" peļņa netiek īpaši aplikta ar nodokļiem, un izskanējušie atbalsti investoriem. Nav to "spekulantu" pietiekamos daudzumos.  Pat acīmredzams (itkā) izdevīgums, neveicina spekulantu pieplūdumu. Tas, savukārt, neveicina konkurenci par cilvēkresursiem, tas savukārt neviecina darba samaksas celšanos un tas atkal neveicina cilvēkresursu attīstību - pat tādā līmenī kā bērnu neesamība, nepietiekoša kvalitātīva pārtika, un galīgi nenopietna elementārākā pamatskolas izglītība.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

----- Original Message -----

From: Ausma Abele

To: sve...@latnet.lv

Sent: Sunday, October 12, 2008 4:20 PM

Subject: Re: Beidzot sak runat un neturpina platities

Krīzes nebūs tikai tad, kad tiks ierobežota spekulācija. Brīvību pirkt un pārdot var dot tikai tiem, kam ir jāpārdod, un tiem, kam vajadzīgs nopirkt. Tie, kas pelnās ar spekulāciju, ir ļoti stingri jāierobežo. No kā tad tādā valstiņā kā Latvija, kur ražots tiek ļoti maz, īsā laikā saradies tik daudz miljonāru? Tikai no uzpirkšanas un spekulēšanas, atskaitot tādus kā Ķirsonu, kas katru iegūto naudas summu tūlīt iegulda jaunā projektā. Par spekulantiem sveikā rakstīju visus šos gadus, bet rietumu gudrie mani apsmēja. Bet kuri tagad ir pie sasistas siles?

 

Ko nozīmē spekulācija, izbaudīju tad, kad vēl saimniekoju zemnieku saimniecībā. Bijušajiem kolhozniekiem un sovhozniekiem tehnikas bija pilni krūmi, atstāta sarūsēšanai, viegli dabūta saimniecības sadalot, bet jaunajiem zemniekiem ar ko strādāt nebija. No Krievijas tehnika nāca, arī no rietumvalstīm par pieņemamu cenu, bet - to visu savāca viena pati Robežnieku zemnieku saimniecība, uzlika pieckārtīgu un vēl lielāku cenu un tad tikai pārdeva tālāk. Interesanti, kur tagad ir šis veiklais mahinators Baltais no Pierīgas, jau gadiem nekas par viņu nav dzirdēts, arī miljonāru sarakstā viņa nav. Protams, ka zemniecības attīstību tas krietni nobremzēja, vēl pirms tā, ka nebija kur likt saražoto produkciju.

 

Kas uzskrūvēja dzīvokļu un māju cenas? Ne jau tie, kam dzīvojamās ēkas vajadzīgas. Spekulanti savāca naudiņu un - tu tū!, tagad robus bankās var lāpīt par nodokļu maksātāju naudiņu, no spekulantiem nezin kāpēc pat ienākuma nodoklis toreiz netika iekasēts. Arī bankas centās gūt labu peļņu, spekulanti bija pa prātam. Vai tiešām naudas raušanas dullumā nepadomāja, ka ne no kā naudiņa nevar rasties? Ja no kādas vietas izņem un ieliek citā kabatā, tad izņemtajā vietā taču rodas tukšums. Tagad tukšums būs ne tikai nabaga labticīgo pircēju kabatās, kas krīzes dēļ zaudēs darbu un nevarēs samaksāt parādus, bet arī valstu kasēs, kas neļaus bankām nogrimt, jo īstie krīzes vaininieki jau sen gabalā. Nauda, protams, nekur nav palikusi, tā gozējas spekulantu un Sorosa makos, varēs veiksmīgi jaukties citu valstu iekšējās lietās, kad vien nāks vēlēšanas vai arī pēc tām, ja liksies, ka savēlēti nepareizie, vārdu sakot, valdīt pār pasauli.

Ausma

 

----- Original Message -----

From: Ugis Berzins

To: sve...@latnet.lv

Sent: Sunday, October 12, 2008 3:03 PM

Subject: Beidzot sak runat un neturpina platities

Ieteicu izlasiit TV-netaa sekojosho rakstu.

Vienreiz raksts saprotams lielaakai daljai lasiitaaju,
jo nerunaa ne par procentuaaliem pieaugumiem vispaar
neminot skaitljus, nesaliidzini "raadiitaajus" dazhaados
laika posmos utt, bet noraada, apraksta esosho situaaciju.
Ietec piemeeram katram druscinj ko ietaupiit "gruutaakaam"
dienaam utt. utt.
Pamazaam diskusijaas paraadaas nopietni priekshlikumi kas
un karri daljeeji kaa, lioetas esoshaa, pelnjas maximeejoshaa,
sisteemaa jaamaina un ka ekonomiem taapat kaa politikjiem
jaadomaa par tautu un nedriikst turpinaat "sauljoties un sanjemt
lielas preemijas" par neatbildiigu, azardam liidziigu riikoshanos
ar ieguldiitaaju kapitaalu ...
Mes latviesi esam viena fantastiska tauta
Ugis G. Berzins, skaista, saulaina pecpusdiena

Mārtiņš Bondars: Dzīres Latvijā bija ieilgušas

Evita Brokāne , Dzirkstele

12. oktobris (2008)
09:25

[Ausma Abele]

Ak vai, mums ar Normundu līdzīgs liktenis - sveikā nesaprot mūsu smalko ironiju. :-)

 

Tu maksāji dolāros, tāpēc nezini, ka lai dabūtu vienu dolāru, bija jāšķiras vismaz no 200 Latvijas naudas vienībām. Cik varēja toreiz maksāt krievu ražotais kāpurķēžu traktors - kādus 20 000 Latvijas naudā, bet Baltais no tava brāļadēla ieguva vismaz 200 000. Priecājies, priecājies, draudze! Starp citu, lauktehnikas, no kurām tehniku ņēma Robežnieki, norēķinājās Latvijas naudā.

 

Nezin, vai Repše, mainot rubļus pret latiem 200:1 toreiz iedomājās, ka nākamajā gadu tūkstotī dolāru mainīs pret latu nevis 1:1, bet gan 1:0,40. :-)

Ausma

----- Original Message -----

From: Uldis Matiss

To: sve...@latnet.lv

Sent: Monday, October 13, 2008 10:11 PM

Subject: Re: Beidzot sak runat un neturpina platities

Ausma!

 

3. Ja Tu piekrīti, ka  "toreiz" pirkt traktoru par ASV1000.00 bija lēti, tad kā Tu vari pamatot, ka Robežnieki "uzlika pieckārtīgu cenu"? Tad jau Robežnieki būtu traktoru pirkuši par ASV$200.00.

 

Uldis

[Ausma Abele]

Tad jau, ja kaut kas glābs kapitālismu, tad tie būs internetveikali. Katrs sevi cienošs ražotājs varēs uztaisīt savu internetveikalu, tad vienīgais starpnieks būs kurjers.

Ausma

----- Original Message -----

From: Vilnis

To: sve...@latnet.lv

Sent: Tuesday, October 14, 2008 11:55 AM

Subject: Re: Beidzot sak runat un neturpina platities

[Aija Veldre Beldavs]

Vilnis:

> Domāju, ka mūsu galvenā problēma ir tieši cilvēkresursos. Vai arī sakārtotā vidē, kas tad arī cilvēkresursus atvilinātu... Jo reku šeku uzksatāms piemērs - ir pasaulē zināms daudzums guru līmeņa latvijas izcelsmes/radniecības/sirdī "Average Joe".

> "Average Joe" ir vienmēr sapņojuši par Brīvu Latviju, par tās izaugsmi, vēlējuši tai labu no visas sirds! Cītīgi rakstījuši šajā domu biedru grupā... Bet re - nebrauc tak gandrīz neviens uz šejieni un tā no sirds neķeras klāt pie tiem ratiem. Un nestumj. Ir jau šādas tādas ievirzes, bet... Vezums kust tikai tik, cik to stumj vietējie vīri ar dāžādu razmēru bārdām.

sevishkji iesaakumaa straadaa ar to kas ir. panaakumi pievelk citus -
sniegbumbas velshanas efekts. arii jaaizmanto tiikloshana ar
liidzdomaajoshiem vai uzejot liidzekljus/ risinaajumus lai pasham nav
viss no tuksha gaisa jaarada vai no jauna jaarada ritenis.

aija

[Gundar King]

Paldies, Vilni! Ceru, ka Tevis tik pareizi teikto vēl pārlasīs citi
sveikotāji vai arī iepazīsies ar maniem rakstiem šonedēļ un nākamnedēl
"Latvijas Avīzē"!

Visu labako

Gundars

Vilnis wrote:

> Domāju, ka mūsu galvenā problēma ir tieši cilvēkresursos. Vai arī
> sakārtotā vidē, kas tad arī cilvēkresursus atvilinātu... Jo reku šeku
> uzksatāms piemērs - ir pasaulē zināms daudzums guru līmeņa latvijas
> izcelsmes/radniecības/sirdī "Average Joe".
>
> "Average Joe" ir vienmēr sapņojuši par Brīvu Latviju, par tās
> izaugsmi, vēlējuši tai labu no visas sirds! Cītīgi rakstījuši šajā
> domu biedru grupā... Bet re - nebrauc tak gandrīz neviens uz šejieni
> un tā no sirds neķeras klāt pie tiem ratiem. Un nestumj. Ir jau šādas
> tādas ievirzes, bet... Vezums kust tikai tik, cik to stumj vietējie
> vīri ar dāžādu razmēru bārdām.
>

> Patiesībā uzprasot katram "average Joe" viņa iemeslus uz šejieni
> nebraukt un ar savām rokām nestumt tos ratus, iemesli visiem ir gauži
> līdzīgi, respektējami un ļoti pat saprotami - vecums, dzīve iekārtota,
> saknes jau tur un tamlīdzīgi.
>
> Un tāda tā vide + cilvēkresursu mijiedarbība arī paliek šeit. Saucamie
> pasaules līmeņa uzņēmīgie nav tik uzņēmīgi lai te brauktu un uzņemtos,
> bet šeit esošie nav tik uzņēmīgi, lai arī uzņemtos. Tādejādi mēs savu
> cienījamo uzņēmējdarbību droši saucam par spekulāciju. Jo pagaidām
> "spekulantu" skaits ir nepietiekošs.
>
> Un bēdīgākais, ka nepalīdz pat visādās labās ievirzes, kur
> "spekulantu" peļņa netiek īpaši aplikta ar nodokļiem, un izskanējušie
> atbalsti investoriem. Nav to "spekulantu" pietiekamos daudzumos. Pat
> acīmredzams (itkā) izdevīgums, neveicina spekulantu pieplūdumu. Tas,
> savukārt, neveicina konkurenci par cilvēkresursiem, tas savukārt
> neviecina darba samaksas celšanos un tas atkal neveicina cilvēkresursu
> attīstību - pat tādā līmenī kā bērnu neesamība, nepietiekoša
> kvalitātīva pārtika, un galīgi nenopietna elementārākā
> pamatskolas izglītība.
>
>
>
>
>
>
>
>
>
>
>
>
>
>
>

> ----- Original Message -----
> *From:* Ausma Abele <mailto:aab...@sveiks.lv>
> *To:* sve...@latnet.lv <mailto:sve...@latnet.lv>

> *Sent:* Sunday, October 12, 2008 4:20 PM
> *Subject:* Re: Beidzot sak runat un neturpina platities

> Ausma
>
>
> ----- Original Message -----

> *From:* Ugis Berzins <mailto:ugis.b...@tele2.se>
> *To:* sve...@latnet.lv <mailto:sve...@latnet.lv>
> *Sent:* Sunday, October 12, 2008 3:03 PM
> *Subject:* Beidzot sak runat un neturpina platities
>
> *Ieteicu izlasiit TV-netaa sekojosho rakstu.

> *Vienreiz raksts saprotams lielaakai daljai lasiitaaju,

> jo nerunaa ne par procentuaaliem pieaugumiem vispaar
> neminot skaitljus, nesaliidzini "raadiitaajus" dazhaados
> laika posmos utt, bet noraada, apraksta esosho situaaciju.
> Ietec piemeeram katram druscinj ko ietaupiit "gruutaakaam"
> dienaam utt. utt.
> Pamazaam diskusijaas paraadaas nopietni priekshlikumi kas
> un karri daljeeji kaa, lioetas esoshaa, pelnjas maximeejoshaa,
> sisteemaa jaamaina un ka ekonomiem taapat kaa politikjiem
> jaadomaa par tautu un nedriikst turpinaat "sauljoties un sanjemt
> lielas preemijas" par neatbildiigu, azardam liidziigu riikoshanos
> ar ieguldiitaaju kapitaalu ...
> Mes latviesi esam viena fantastiska tauta
> Ugis G. Berzins, skaista, saulaina pecpusdiena

> *
> Mārtiņš Bondars: Dzīres Latvijā bija ieilgušas *
>
> Evita Brokāne , /Dzirkstele/ <http://www.dzirkstele.lv/>
>

> 12. oktobris (2008)
> 09:25
>

> _______________________________________________
> Sveiks mailing list
> Sve...@latnet.lv
> http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks
>

>------------------------------------------------------------------------

[Ugis Berzins]

On Mon, 13 Oct 2008 19:22:12 +0300

Rumpis wrote:
> Ja pārpircējs gribēs pārdot dārgāk, bet uzcenojuma procents būs
> ierobežots, viņš vairākas reizes pārdos ar sevi saistītām firmām pa
> ķēdīti un beigu beigās vienalga paņems savu iecerēto procentu. Vai
>arī uzreiz it kā dārgāk iepirks no ārzemēm, pats no savas firmas.

Kaa maximeet savu pelnju, bez jebkaadas sociaalas atbildiibas pret vidi,
cilveeki iemaaciijushies sekmiigi!
Tikai aizmirsti galveno: Latvija ir maza valstinja bet valdiiba un ekonomi
izriikojaas itkaa Latvija buutu lielvalsts kuraa darbojas konkurence un
atbildiibas vietaa korupcija! Nezinu daudzas valstis kur muitnieki, valsts
iereednji, politikji utt. sanjem no aarvalstiim, nepaziistamiem cilveekiem
lielas daavanas un mantojumus .... ;-)

> Nodibināt tādas šodien nav nekādu grūtību, kā rāda Šķēles, Lemberga
>un citu veiklo vīru piemērs. Un uzcenojuma procents katrā nozarē ir cits,
> jo no uzcenojuma procenta tiek uzturēts tirgotāja veikals, maksātas
> algas darbiniekiem, uzturēti preču krājumi, par kuriem bieži vien
> kredīta procenti jāmaksā, reizēm obligāta prasība ir pirmspārdošanas
> sagatavošana un apskate pirms pārdošanas vai īpaši glabāšanas
> apstākļi.

Jaa, liela dalja algas aploksniitees ir sociaali atbildiiga riiciiba, ieguust
tikai uznjeemeejs - pazaudee darba njeemeejs un valsts, tiek principaa
izsleegta konkurence utt utt

> Var jau protams sataisīt biezus sējumus ar pieļaujamo
> uzcenojumu tabulām dažādām preču grupām vai pat atsevišķām precēm un
> pēc tam norīkot simtiem vai tūkstošiem valsts pārbaudītāju, kas visu
> to kontrolē.

Probleemas var risinaat dazhaadi, ar nedomaashanu, ar efektivitaati utt ;-)

>Var jau būt ka tā vajag. Latviešiem jau valsts pilda
>arī sociālo funkciju, nodrošinot ar darbu tos, kuri privāti neko uzņemties
> negrib un kurus privātā sektorā neviens kā darbiniekus neņemtu pretī.

Tas viegli saprotams, valstiis kuraas neskatoties uz labu likumdoshanu,
nekas labs nevar iznaakt, ja likumus neieveero un uznjeemeejam ir visas
iespeejas izriikoties peec iegribas un bez jebkaadas atbildiibas!
Tikai dazshs darba njeemeejs iedroshinaas protesteet, jo ja to dara, tad
ieguust uznjeemeeju nepatiku un jaunu darbu gruuti dabuut ....

> Strādāt kaut lieku un nevienam nevajadzīgu darbu tomēr ir prestižāk
> nekā būt bezdarbniekos.

Visi darbi, kas darba deveejam nenes lielu pelnju, nebuut nav nederiigi
bet daudzkaart ir sabiedriibai ljoti svariigi, pat nepiecieshami! Zheel ir tikai,
ka briivaa tirgus un pelnjas maximeeshanas pravieshiem shaadas saprashanas
nav!

> Un tā nu Latvijas valsts pārvaldes aparāts
> tālu pārspēj apjomos citas Eiropas valstis, ja rēķinām uz iedzīvotāju skaitu.
> Bet laikam jau tā vajag. Sitīsim pa spekulantiem ar kontrolētāju
> armiju, kurus uzturēs nodokļu maksātāji.

> --
> Rumpis :)

Jau agraak vaicaaju: Kurus Latvijaa ieskaita "valsts paarvaldes" aparaataa?
Runaat patieshaam nav gruuti - to var dariit bez lielaakas domaashanas ... ;-)

Spekulanti lai dziivo bez sishanas, tikai jaaieliek aiz resteem ja bezatbildiigi,
bez atljaujas spekulee ar sveshu mantu un apiet esosho likumdoshanu lai
maximeetu savu pelnju! Taadeelj jau mums ir ekonomiskaa katastrofa!
Mes latviesi esam, viena fantastiska, tauta
Ugis G. Berzins, Riga, tumsa rita stunda ....

[Ugis Berzins]

On Mon, 13 Oct 2008 20:22:42 +0300
Rumpis wrote:
> Kad rakstīju šo nelielo "godīgas" tirdzniecības plāniņu, nemaz
> nezināju, ka Rietumvācijā pēc kara tas viss jau piedzīvots. Es neesmu
> tirgotājs, bet ja man šāda vienkārša shēma ienāca prātā, tad gan jau
> tūkstošiem citu cilvēku izdomātu gan šo, gan vēl smalkākas shēmas.
> Patiesībā jau gandrīz visi šajā shēmā ir ieguvēji - gan kontrolētāji,
> kas patiešām godīgi uzrauga, lai neviens tirgotājs nepārsniegtu
> atļauto uzcenojuma procentu, gan tirgotāji, kuri godīgi, ar atļauto
> uzcenojuma procentu tirgojas un ar godīgu un atklātu smaidu sagaida
> kontrolētājus, kurus laiž pārbaudīt savas grāmatas, gan likumdevēji,
> kas redz, ka likumi tiek punktīgi ievēroti.
> Gandrīz visi. Nez, vai Ausmas tante uzminēs, kurš par šo pasaku
>zemes virsū samaksās galu galā? :)

Ir tas patieshaam tik gruuti saprast, ka Rietumvaacijas vide bija ljoti
atshkjiriiga no muusu peecpadomijas vides Latvijaa?
Luugums briivaa tirgus un muusu bankroteejushaas ekonomikas
sisteemas pravieshiem luugums: "beidziet saliidzinaat banaanus
ar caaliishiem!" ;-)
Ugis

[Ugis Berzins]

On Fri, 17 Oct 2008 09:15:51 +0300
Rumpis wrote:
> Vide atšķirīga, bet idejas līdzīgas. Kā to izskaidrot? Jeb varbūt
>Uģis
> atkal velk veco dziesmu ar latviešu fantastiskumu? :)

Ugis nevelk nekaadu veco dziesmu! Atziit, ka vide ir atshkjiriiga,
ir pirmais solis uz paardomaashanu! Apsveicu ;-)
Taa jau ir muusdienu lielaa probleema, paralleeli ar citaam, ka
ekonomi nav bijushi speejiigi vai gribiigi pielaikot ekonomisko
sisteemu (vecaas idejas, kas savu laiku paardziivojushas) muusdienu
videi un prasiibaam!
Tas ir apzheelojami, ka viena novecojusi, bezatbildiiga, uz pelnjas
maximeeshanu ievirziita sisteema var izraisiit pasaules lielaako
ekonomisko kriizi peedeejos gadsimtos!
Driiksti 3 x mineet kura patlaban Vaacijaa ir vairaak pirktaa, lasiitaa
graamata ....

Mes latviesi esam, viena fantastiska, tauta

Ugis, spiests doties lietainaas Rigas ielas ;-)

[Aija Veldre Beldavs]

Rumpis:
> Vai Tev ir kāda reāla un konkrēta ideja, nevis vispārīgi "viss ir
> slikti, bet vajag labi", "Latvijā nekas nav tā kā visā pārējā pasaulē
> un nekad nebūs ar" vai "jāiegrožo kapitālistu peļņas kāre", kā
> situāciju varētu mēģināt labot? Es jau arī varētu palaist žēlīgu
> jeremiādi, bet vai no tā kāds labums būtu? :)
> Vai ir kaut jel kāds konkrēts ierosinājums?

es taa sapratu Ugjis ir pret peljnjas maksimizeeshanas kaa pirmo bausli.
turklaat sapratu, ka Gundars tam piekriit, ka peljnjas maksimizeeshana
nav jaabuut pirmais ij vieniigais bauslis.

aciimredzami domstarpiiba ir par attieciibu pret tiem kam peljnjas
maksimizeeshana ir pirmais &/vai vieniigais bauslis. pirms var
praktiski saskanjoties, parasti jaabuut kaada minimaala saprashana par
attieciigo ideologjiju vai filozofiju (vai to noraidiishanu), kaa te
saka "mindset."

no jau sveikaa piedaavaataa raksta par Bulgaarijas ekonomiku iedomaajos
Bulgaarijas mafioziem kapitaalistiem peljnjas maksimizeeshana ir
bauslis bet citi baushlji ir sakaraa ar iipashas ievirzes braaliibas
kodiem kurjus (saveejos nedriikst kraapt vai par saveejiem dot
informaaciju, bet preteeji ar citiem).

aija

[Aija Veldre Beldavs]

Rumpis:
> Atceros latviešu tautas pasaku par divām vardēm krējuma ķērnē. Viena
> pesimistiski noslīka, otra kārpījās, cīnījās, kamēr sakūla sviesta
> pikuci, un kura uzrāpās, izlēca ārā un izglābās.
> Tā otrā laikam bija peļņas maksimizētāja. Un rīkojās negodīgi pret noslīkušo.

nu vardeem taa sabiedriiba ir kaa ir. aiz sakurkshkjeeshanas diez vai
kaadu paliidziibu viena otrai sniedz. bet ja buutu vardes-cilveeks,
vareeja arii pamest sliikonjai kautko lai arii shaa vareetu izraapties,
taas pashas apdraudeetaas sugas vien ir silstoshaa klimataa.

aija

[Vilnis]

From: "Rumpis" <rumpis...@gmail.com>

> Varbūt ir ideja par pilnīgi jaunu sabiedrības modeli, kam gan
> vajadzētu pavisam citu Zemi vai pilnīgi cita tipa cilvēkus, kuriem
> nepiemistu tagadējo cilvēku trūkumi?
> Savulaik Padomju Savienības Komunistiskā Partija par to sapņoja, pat

Nāca prātā viena sena padarīšana par ziņojumu Staļinam.

Staļins uzdod saviem funkcionāriem sagatavot pētījumu par situāciju valstī.
Pēc ilgstošām situācijas analīzēm attiecīgo sociāli petniecisko institūtu
gudrie prāti nāk klajā ar ziņojumu:

"Valsts ir uz stabila attīstības ceļa, viss aug un plaukst, ir tikai viena
problēma..."
"...problēma ir tāda, ka 90% valsts iedzīvotāju ir pilnīgākie idioti!"

Satļins brīdi padomā un saka:
"Kas tad tā par problēmu...!?
...nošaut tos 90% un problēmu vairs nebūs"

Uz ko izraudzīto institūtu pārstāvji atbild:
"Nošaut jau tos 90% varētu... Bet nelaime tāda, ka proporcija saglabāsies"

V.

Latvieši ir viena fantastiska tauta (ar proporciju 89%)... Bet tomēr ceru,
ka Uģis bieži nestaigā pa Rīgas gājēju pārejām šajā lietainajā dienā.

[Igors-Ivars Balodis]

 
> Date: Fri, 17 Oct 2008 08:39:08 -0400
> From: beld...@indiana.edu
> To: sve...@latnet.lv
> Subject: Re: Beidzot sak runat un neturpina platities

 

 Bet ja varde ir Judeo-kristiigaa, tad paliidzees tikai tad, ja to darot  var labi nopelniit.   

Bet ja taa otraa varde ir musulmaaniete tad to pat nobumbos, lai aatraak tiktu pie

vinjas lebens-raum - apsoliitaa zeme .  

Igors

> _______________________________________________
> Sveiks mailing list
> Sve...@latnet.lv
> http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks

[Aija Veldre Beldavs]

Rumpis:
> Kurā latviešu tautas pasakā esi lasījusi par sasilstošo klimatu? :)

uz aatro nenaak praataa, nav pashreiz laiks paarbaudiit. ziemelju
pasakas uztraucaas par saules aptumshoshanu vai pazushanu, par zemes
sasalshanu, nevis sasilshanu.

par paarkarseeshanu gan netruukst seni piemeeri no dienvidiem, iipashi
tuksneshu zemeem.

aija

[Aija Veldre Beldavs]

Rumpis:
> Man jau sen šķita, ka esi vienkārši spameris, kurš paķer kādu vienu
> vārdu no konteksta un pārējos pielej oftopikā ;-)

taada kritika attiecaas uz pavisam homogeenu kopienu, nevis uz kopienu
kaada meedz buut vairaak iistaa dziivee kurjaa katram cilveekam ar
savaam pieredzeem ir savs tulkojums.

aija

[Ugis Berzins]

On Fri, 17 Oct 2008 12:03:47 +0300
Rumpis wrote:
> Varbūt ir ideja par pilnīgi jaunu sabiedrības modeli, kam gan
> vajadzētu pavisam citu Zemi vai pilnīgi cita tipa cilvēkus, kuriem
> nepiemistu tagadējo cilvēku trūkumi?

Nedomaaju, mums katram ir savi truukumi, savas nepilniibas, dazhaadi
meerkji, dazhaada gataviiba sadarboties, daliities utt. utt.
Ja veelies "beztruukumu", iegaadaajies robotu un programme peec
pasha gribas un patikas .... ;-)

> Savulaik Padomju Savienības Komunistiskā Partija par to sapņoja, pat

> savā Programmā šo to ierakstīja, izstrādāja pat "Komunisma cēlāja
> morāles kodeksu", un stāstīja par pilnīgi jauna tipa cilvēku, kas
> komunismā dzīvos, bet reālajā dzīvē izrādījās, ka jaunā tipa cilvēks
> zog gluži tāpat kā parastais ;)

Ar galvaskausa meeriishanu jau savaa laikaa nodarbojaas arr Latvijaa ....
Priviligjeeti (deriigaaki??????) cilveeki viduslaikos bija tachu dizhciltiigie.
Citaas videes, citos laikmetos tos apziimeeja citiem vaardiem .....

> Lasīju ziņu, ka Vācijā strauji ir pieaudzis pieprasījums pēc Kārļa
> Marksa "Kapitāla", bet neatceros, ka tur būtu kādi skaitļi
>pieminēti, kas ļautu teikt, ka tā ir visvairāk pirktā vai lasītā grāmata. Bet
> varbūt neuzmanīgi lasīju. Drīksti apstrīdēt un pierādīt.

Cilveeki gribot pashi lasiit un meegjinaat saprast - izskaidrotaajus
neveeloties .....
Neuznjemos izmekleet uz kaadu laika posmu teiktais attiecinaams.
Nedomaaju, ka tas buutu galiigi izshkjiroshais.
Ugis, gaida uz cieminjiem

[Ugis Berzins]

On Fri, 17 Oct 2008 14:38:17 +0300
Rumpis wrote:
> Atceros latviešu tautas pasaku par divām vardēm krējuma ķērnē. Viena
> pesimistiski noslīka, otra kārpījās, cīnījās, kamēr sakūla sviesta
> pikuci, un kura uzrāpās, izlēca ārā un izglābās.
> Tā otrā laikam bija peļņas maksimizētāja. Un rīkojās negodīgi pret noslīkušo.

Driizaak teiktu: "Nebija sadarbiiba un kommunikaacija - es pati .... "

[Ugis Berzins]

On Fri, 17 Oct 2008 18:33:28 +0300
Rumpis wrote:
> Pastāsti lūdzu par galvaskausu mērīšanu Latvijā! :)
>
> 2008/10/17 Ugis Berzins :

>> Ar galvaskausa meeriishanu jau savaa laikaa nodarbojaas arr Latvijaa
>>....

> --
> Rumpis :)

Graamata man Rietumkrastaa, samekleeshu un pastaastiishu
kas, kad, kur izdeva .... Ja pareizi atceros, tad izdota 1930-to
gadu beigaas.
Ugis, bez jebkaadiem jokiem!

[Gundar King]

Cik atceros, galvaskausu mēritāja Latvija bija Dr. Jēruma kundze.
Liekas, ka vina vēlākmdzivoja Venecuelā.

Visu labako,

Gundars

Ugis Berzins wrote:

>------------------------------------------------------------------------

[Gundar King]

Aija, Tu mani saproti pareizi. Pat Skalbes vērdinu krājējsAnsis neka
cita nedarot netika pie laimes.

Visu labāko,

Gundars

Aija Veldre Beldavs wrote:

[Maris Janis Vasilevskis]

Rumpis raxtija 2008.10.17. 12:03:

> Lasīju ziņu, ka Vācijā strauji ir pieaudzis pieprasījums pēc Kārļa
> Marksa "Kapitāla", bet neatceros, ka tur būtu kādi skaitļi pieminēti,
> kas ļautu teikt, ka tā ir visvairāk pirktā vai lasītā grāmata. Bet
> varbūt neuzmanīgi lasīju. Drīksti apstrīdēt un pierādīt.

http://www.pr-inside.com/marx-sells-as-germany-economy-sinks-r867751.htm

Pārdoti veseli 1500, par 200 vairāk kā pagāšgad.

Mahris

[Gundar King]

Visvairāk pirktā, dāvinātā un lasītā grāmata jau no Gūtenberga laikiem
ir Bībele.

Visu labāko,

Gundars

Maris Janis Vasilevskis wrote:

[tas_pats]

Gundar King:

> Visvairāk pirktā, dāvinātā un lasītā grāmata jau no Gūtenberga laikiem
> ir Bībele.

Hehe, tiešām Gundaram ir taisnība. Bet nekaunēsimies turpināsim
sarakstu, tātad
1. Bībele -2,5..6 miljardi (kopš 1 gadsimts . p.m.ē)
2. Maza sarkanā grāmata (Priekšsēdētāja Mao citāti) no 800 miljoniem
līdz 2 miljardiem kopš 1966 gada
3 Hinhua vārdnīca (ķīnieši) - 400 miljoni kopš 1957
4. Priekšsēdētāja Mao poēmas - 400 miljoni kopš 1966
5. Izvēlēti gabali no Mao - 252.2 miljoni kopš 1966
6. Korāns - vairāk 200 miljoni (tie zināmi, jo drukāti karaļa Fada
kompleksā - īstenie korāni).
7. Stāsti par divām pilsētām Č. Dikens - 200 miljoni - kopš 1859
<..>
10. Mormoņu grāmata - 120 miljoni - kopš 1830
11. Taisnība kas ved pie mūžīgās dzīvošanas (Jehovas liecinieki) - 107
miljoni - kops 1968
12. Trijās pārstāvniecībās - Žjangs Zemins (Ķīnas KP) - 100 miljoni -
kopš 2001 gada

Proti, grāmatas no gaismas un izglītības lielos metienos ir kļuvušas
par ideoloģijas ieročiem. Turklāt manāmi tiek izdotas bez pārākās
ieinteresētības par peļņu ...;)

--
Ar cieņu ...
-------------
Debian+seamonkey

[Aija Veldre Beldavs]

Rumpis:

> Pastāsti lūdzu par galvaskausu mērīšanu Latvijā! :)

> 2008/10/17 Ugis Berzins <ugis.b...@tele2.se>:

>> Ar galvaskausa meeriishanu jau savaa laikaa nodarbojaas arr Latvijaa ....

jautaajumu var apskatiit no vairaakiem viedokljiem. var uzskatiit par
analogjisku IQ kaa inteligjences meeriishanu, vai DNS apzinaashanu.

kapeec kautko meeriit? ieguvuma/ maksas jautaajums.
kaadiem noluukiem tiks meeriishana izmantota? eetisks jautaajums.
vai meeriishana ir briivpraatiiga vai piespiesta? cik lielaa meeraa
publiska izmantoshana var kaiteet indiviidam? - cilveektiesiibu &
privaatuma jautaajums.

atskataa zinam, ka galvas kausu meeriishana nevien kalpoja
pseidozinaatnei bet arii rasismam. zinaatni var izmantot labiem
iemesliem (piem. bagaatinaat informaaciju labaakai veseliibas apruupei,
paplashinaat saprashanu par cilveeku, cilveeku radnieciibu) vai ljauniem
(kaa tas notika veesturee gan ar galvaskausu gan inteligjences meeriishanu).

vakar biju referaataa kas noraadiija, ka Darvina "seksuaalaas izveeles
teorija (sexual selection theory)" nevien seksisti politiski izmantota
represijaam, bet nu arii ir visai daudz iemesls domaat, ka ir ar paaraak
smagaam pretruniibaam lai neapsveertu vai "izveeles teorija (social
selection)" izveele nebuutu labaaks paradigms.

aija

[Aija Veldre Beldavs]

> vakar biju referaataa kas noraadiija, ka Darvina "seksuaalaas izveeles
> teorija (sexual selection theory)" nevien seksisti politiski izmantota
> represijaam, bet nu arii ir visai daudz iemesls domaat, ka ir ar paaraak

> smagaam pretruniibaam lai neapsveertu vai "sabiedriibas izveeles teorija

> (social selection)" izveele nebuutu labaaks paradigms.

Joan Roughgarden referaats ar piemeeriem ilustreeja teezi kas paraadaas
rakstaa:
"Reproductive Social Behavior: Cooperative Games to Replace Sexual
Selection" (Joan Roughgarden, Meeko Oishi, Erol Akçay)
http://www.sciencemag.org/cgi/content/full/311/5763/965

apstriideeta viena Darvina teeze, bet ne vispaareejaa Darvina izveidotaa
evoluucijas teorija, kurjas ietvaraa notiek autoru peetnieciiba:
viirieshkaartas buutne maksimizee savas gjeneetikas izplatiishanu bet
sievieshkaarta saudziigi izveelaas vislabaako gjeneetiku vai nu peec
teevinju savstarpeejaa kautinja, vai teevinjam izraadot vislepnaako
ornamentiku kaa paavju asti. Roughgarden saka Darvins nelaimiigi
izmantoja gailju ciinjas savam metaforam bet dabaa ir paaraak daudz
iznjeemumu, paaraak daudz alternatiivu templaashu (templates), kaa arii
seksuaalaas izveeles teorija izmantojusi visspilgtaakos piemeerus
(posterchild examples).

lai apgaaztu seksuaalaas izveeles teoriju Roughgarden nevien raadija
pretrunas dabaa (jau vai visiem zinamie juurjas zirgi; bonobo kurji
neizraada izveeli bet gruutnieciiba izveidojaas kaa blakus efekts no
vispaareejas sabiedriskas saikljoshanas izmantojot seksu, bet arii bija
daudz par zemaakaam hermafrodiskaam dziives formaam).

vinja arii runaaja par divu liimenju (two tier) alternatiiviem
(uzvediibas & evoluucijas) kas piedaavaa sadarbiibas iespeejas, kaa arii
Nash Bargaining Strategy/ Solution kurjaa sadarbiibai ir priekshrociibas
speelju teoriju (game theory) ietvaraa.

vinja paraadiija no piemeeriem, ka ne kautinji ne ornamentika naakamaa
paaudzee maksimizeeja gjeneetisku paaraakumu (genetic fitness). peec
seksuaalaas izveeles piem. vareetu gaidiit tiktu izkaustas nesekmiigaas
geenas, bet "nesekmiigaas" geenas joprojaam bija naakoshaa paaudzee taa
noraadot uz kautko plashaaku - sabiedriibas liimenii. peec sabiedriibas
izveeles teorijas uzvediibu uztver kaa peecnaaceeju radoshu sisteemu
nevis viirieshkaartas gameta (gamete) sekmiigu izplatiibu.

nevis notiek seksuaala izveele bet tirgoshanaas starp sievieshkaartu &
viirieshkaartu kopaa ar blakus maksaam lai iespaidotu sabiedrisko
infrastruktuuru maksimizeejot peecnaaceeju vairoshanos.

nelaagi izmantojot seksuaalo izveeles teoriju izveidojaas dabaa
apgaazhama paradigma par kaisliigu viirieshkaartu iepretiim kautriigu
sievieshkaartu (passionate male, coy female) ko bez tam izmanto
cilveeksabiedriibaa lai uzspiestu dzhendera lomas.

"Theories about sexual selection can be traced back to Darwin in 1871.
He proposed that males fertilize as many females as possible with
inexpensive sperm, whereas females, with a limited supply of large eggs,
select the genetically highest quality males to endow their offspring
with superior capabilities. Since its proposal, problems with this
narrative have continued to accumulate, and it is our view that sexual
selection theory needs to be replaced. We suggest an approach that
relies on the exchange of direct ecological benefits among cooperating
animals without reference to genetic benefits. This approach can be
expressed mathematically in a branch of game theory that pertains to
bargaining and side payments."

Roughgardenai ir daudz ideologjisku ienaidnieku, jo vinja eerti
nenoseezhaas parastaas nometnees. 52 g. vecumaa atzinaas, ka ir
starpdzhendera (transgender) - dzimtais vaards vinjai bija Jonathan,
paarmainiits uz Joan. preteeji noziimiigam skaitam biologiem, ir
kristiete kas aizstaav ticiibu veertiibu no evoluucionaaraa viedoklja.
Roughgarden izmanto metaforu par kugji kurja nederiigos deeljus arvienu
paarvieto. vinja domaa ir bezceriigi meegjinaat izniideet kareiviigaas
ticiibas kaa islaamu, uzskatot, ka liidziigi kristiigai ticiibai
jaaiziet evoluucijas paarmainjaam uz mazaak kareiviigu lai labaak
saskaneetu ar dabas apstaakljiem.

aija

[Gundar King]

Rumpi,

man nav šaubu par to, ka vieglprātīgus aizdevumus māju pircējiem
ierosināja "mazo ļaužui" aizstāvētāji. Politiskais spiediens to darīt
bija liels un nozīmīgs, daļa no banku "socālās"atbildības programmām.

Amerika ir ievērots, ka pēc lielākām krīzēm pieaug prasības pēc lielas
valsts birokratiskas kontroles. Pasaulei mainoties, daļa no tās ir
vēlamas, pat vajdzīgas (Federal Reserve system, amtitresta likumi),
dažās vairāk vairo valats aparātu, vai arī spiez uzņēmumus ievest
dārgu un apšaubāmu pašsokontroli (piemēram, pēc Enron skandāla).
Amerikas finansu ministrija un vaalsts kase jau pāris gadus strāda
ievest labāku centralizētas kontroles sistēmu finansu laikā. Cik var
spriest šodien, sistema bus vairāk politiski veidota, dārga un ar
apšaubamu efektivitāti.

Sava veida socialisms (es to tā gluži nesauktu) nāk ar prasībām, ko
atsevišķi, īpaši trūcigākie, pilsoņi nevar atļauties. Labs piemērs ir
pieaugošie, dārgie pakalpojumi medicinā. Taču enberģijas programmas var
viedoties ka valsts pasākumi, un valdības iepirktās komercbanku akcijas
noved bankas tiešā valsts (tiešām socialistiskā) §ašumā un vadībā.
Atklāti sakot, to jau paredzēja profesors Jozefs Šūmpēters jau sen.

Visu labāko,

Gundars

Rumpis wrote:

>Vai te nebūs vistas un olas jautājums? :) Man šķiet, ka nekustamo
>īpašumu cenas tāpēc sāka kāpt uz augšu, ka bankas sāka plašāk dot
>kredītus nekustamo īpašumu iegādei, un nozarē ieplūda milzīgas naudas
>masas. Ja par Amerikas nekustamo īpašumu burbuli runājam, tad tam
>pamats tika ielikts vēl pirms Buša, vēl Klintona laikā, kad ar
>politisku vēlmi palielināt māju īpašnieku īpatsvaru, ar valdības
>iejaukšanos kredītus sāka saņemt ģimenes, kuras citādi nebūtu tos
>saņēmušas. Dīvainā kārtā par to tagad raksta arī liberālā NY Times:
>http://www.nytimes.com/2008/10/19/business/19cisneros.html?_r=1&hp
>Vispār, kā izskatās, un droši vien par prieku Uģim un vēl vienam
>otram, Amerika pamazām nostājas uz sociālistiskas attīstības ceļa ;)
>
>2008/10/21 Ausma Abele <aab...@sveiks.lv>:
>
>
>>Ar lielu naudu var ievēlēt ko vien vajag, tur patiešām nav par ko
>>uztraukties.
>>
>>Varenā būvlaukuma loma būs iekustināt ekonomiku. Tas arī skaidrs. Es tikai
>>nesaprotu vienu lietu - kad nekustamo īpašumu cena mākslīgi uzpūsta vismaz
>>divkārt, tad bankas dod lētus kredītus kam vien vajag. Tagad, kad pārdošanas
>>cena tuvojas patiesajai vērtībai, TV dzirdēju, ka kredītus nekustamajiem
>>īpašumiem dos uz īsu laiku un par lieliem procentiem. Tas nozīmē tikai vienu
>>- spekulanti atkal varēs sagrābt nezūdošas vērtības par smiekla naudu, lai
>>vēlāk cenas uzpūstu no jauna. Man liekas, ka streiko ar nepareizajiem
>>lozungiem - nevis stāvēt ar izstieptu roku, lai dod vairāk naudas, ko grūst
>>lielas peļņas tīkotājiem, bet gan par tiesībām iegādāties pirmo mājokli bez
>>"burbuļa", pensionāriem ārstēties par atvieglotiem noteikumiem un
>>tamlīdzīgi.
>>Ausma
>>
>>
>
>
>
>
>------------------------------------------------------------------------

[Ugis Berzins]

On Tue, 21 Oct 2008 22:50:18 +0300
tas_pats wrote:
>
> Un mazliet neadekvāti virsrakstam, bet nu jau attīstot tēmu. Ne
>tikai runājot, bet arī kaut ko darot - Latvijas Nacionālās
>bibliotēkas jaunajai ēkai liekas jau teju beigs būvlaukuma
>nostiprināšanas rievsienu (pāļus). Kā liekas, pat ASV krīze te neko
>vairs nespēs traucēt, lai to ēku uzrautu.
> --
> Ar cieņu ...

Taa tachu buutu katastrofa ........ liidz shim tachu visas valdiibas,
neskatoties uz sastaavu, darbojushaas vienaadi un stuureejushi -
pateicoties ekonomu atbalstam - uz katastrofu .....

Latvijaa tachu vaardi kriize, dazhaadi ekonomikas terminji aizliegti ....
Taatad, varam buut droshi, ka arii turpmaak Latvijaa viss buus
stabiils ....

Mes latviesi esam, viena fantastiska, tauta

Ugis G. Berzins, atpakalj Riga

[Gundar King]

Arī Latvijā nāk sākas saimniciskie atplūdi. Viens no prātīgakiem
valdības lēmumiem šādā situacijā ir izdarīt darbietilpīgus, vajadzīgus
un vērtīgus kapitālieguldījumus. LNB būve ir viens no tadiem.

Visu labāko,

Gundars

Visu labāko

Ugis Berzins wrote:

[Aivis Bikernieks]

Nepiekrītu.
AB

-----Original Message-----
From: sveiks-...@latnet.lv [mailto:sveiks-...@latnet.lv] On Behalf Of Gundar King
Sent: Saturday, October 25, 2008 7:50 PM
To: sve...@latnet.lv
Subject: Re: Beidzot sak runat un neturpina platities

[Gundar King]

Kam tad Tu, Aivi, isti nepiekriti? Tam, ka Latvijā iesākušies atplūdi?
Darbietilpīgu būvju projektu vajadzībai? LNB celšanai? Vai tapēc, ka
valsts būvju nauda tiek pa daļai korumpētu kungu noblēdīta, vai tāpēc,
ka Tev liekas labāk sabiedrības naudu sadalīt pabalstos?

Amerikas pieredze no lielās krīzes laikiem 1930. gadu sākumā tomēr gluži
neatbilst šīsdienas situacijai Latvijā. Nozīmīgs fakts tai bija lielie
būvniecības projekti Tenesijas ieleja un citas celtnes (arī viesnicu
"pilis" nacionālos parkos), kā arī tieši pabalsti bezdarbniekiem un
sociālo pensiju programmas sākumi. Mazākos atplūdos prezidents
Eizenhauers iesāka lielu šoseju un tiltu programmu, kas izrādījās
lielisks valsts kapitāla ieguldījums infrastruktūras uzlabošanā.

Latvijā man liktos svarīgi būvēt spekstacijas. Planot tomer prasa
laiku. Tacu LNB plāni ir gatavi un projekts jau ir iesākts.

Jau pēc krīzes, Kārļa Ulmaņa valdīšansas laikā, valsts cēla monumentālas
(taču noderīgas) ēkas, būvēja ceļus un tiltus un Ķeguma
spēkstaciju.

Visu labāko,

Gundars

[Aija Veldre Beldavs]

> Nepiekrītu.
> AB

plika (ne)piekrishana nesatur sevishkji daudz deriigas informaacijas.
vai nevareetu paplashinaat uz kapeec nepiekriiti?

aija