SZB sēde otrdien, 21.aprīlī, 16:00 B2 auditorijā
4 views
Skip to first unread message
ilze....@gmail.com
Apr 16, 2009, 1:26:26 PM4/16/09
to LJA Studējošo zinātniskā biedrība
Dienas kārtībā
1.Par iespējas studēt Ščecinas Jūras akadēmijā Polijā informē
I.Kurjanovičs, kurš nule tur pabijis un redzējis, kur patiešām ir
zinātne.
2. Jūrniecības nozares problēmu apzināšana - turpināsim diskusiju par
problēmām gan iesniegtajām, gan vēl uz neizskanējušajām un uz papīra
neuzliktajām. Jau 4 SZB biedri ir izteikušies šinī sakarā, bet vēl
nekas nav dzirdēts no ostu vadībniekiem, mehāniķiem,
elektroautomātiķiem.
Roberta Gailīša problēmas - teno...@inbox.lv
Jūrniecībā ir daudz problēmu - dažas tīri ekonomiska rakstura,
piemēram:
1. Konteineru kapacitātes lielums - šobrīd aptuveni 10-11% no visas
konteineru kapacitātes netiek izmantotas un kuģi stāv layover -
aptuveni 500 konteinerkuģu.
2. Balasta konvencija - kāds ir visefektīvākais veids, lai attīrītu
balasta ūdeņus un iznīcinātu invazīvās sugas tajā? Ir dažādi tehniskie
risinājumi, kā piemēram, ozona pielietošana, nemitīga ūdens apmaiņa.
3. Jūrnieku resursu trūkums - ekonomiskās krīzes dēļ visā pasaulē šī
problēma ir atkāpusies, bet pēc 2 gadiem kuģu īpašnieki atkal
saskarsies ar jau izaicinājumu, kur
ņemt jūrniekus, kas strādās uz viņu kuģiem.
4. Jūrniecības izglītība Latvijā - kā panākt, lai jūrniecības
izglītība saglabātos ākotnē, jo tā ir nozīmīga visai transporta
industrijai? Bet ar to, ka notiek šobrīd, daudz kas var aiziet pa
pieskari, piemēram, Vācijas kuģu īpašniekeim jau pieder 75% no visas
pasaules konteineru flotes (pat Vācijas konteinervedēji NSB bija pie
mums, jo vajag virsniekus), tomēr viņiem nav savu jūrnieku. Šķiet, ka
gada laikā Vācijas Jūras mācību iestādes beidz 60 kadeti
5. Integrēto Jūras virsnieku (integrated maritime officer)
perspektīvas un lietderība pasaulē, Latvijā - kaut kas pilnīgi jauns.
Nīderlande, Dānija sagatavo jūras virsniekus ar stūrmaņa -mehāniķa
zināšanām. Virsnieks strādā gan uz tiltiņa, gan mašīntelpā, jo kuģis
ir vesela sistēma. Sistēmas ieviešana prasīja lielu laiku - aptuvei 15
gadus. Pēc I.Lešinska izpētes, tas maksā 200 000 eiro, piedevām jābūt
speciāli konstruētam kuģim.
Kuģniecību nevar uzskatīt par vienu veselu vienā gabalā, jo katrs
tirgus segments ir pilnīgi atšķirīgs cits no cita ar savām problēmām -
tankeri ir savādāki nekā rīferi un konteinervedēji vai heavy lifteri.
Katram no šiem tirgiem ir sava stratēģija un problēmas.
Es ieteiktu pievērsties jūrniecības problēmām Latvijā un sākt
izstrādāt risinājumus tām, pārņemot citu valstu pieredzi.
Es domāju, ka ostām problēmu it sevišķi Latvijā ir problēmu bez gala!
- sākot ar ostas resursu optimizāciju, likumdošanas harmonizāciju ar
ES, darba spēka problēmas - kas ir sagaidāmas nākotnē. Kā ostai
paplašināties?? - lai tiktu ievērotas visu ieinteresēto pušu interes -
pilsētas, zaļo sabiedrības utt. Tagad taču gatavojas dibināt kompāniju
ūdensceļa Rīga - Astrahaņa būvniecībai - kādas sekas tam būs uz Rīgas
ostu?? - jauni termināli utt.. bez tam lai nodrošinātu trasnporta
plūsmu - būs jāsaskaņo likumodošana visām valstīm. kur pasūtīt floti,
kur ņemt cilvēku resursus, kuri strādās uz baržām, kur viņus apmācīt?
Ģertrūdes Aniņas problēmas - gertrud...@lja.lv
1. Baltijas jūras erotrifikācijas problēmas (notekūdeņu nopludināšana
un NOx)
2. Piesārņojums no kuģiem Baltijas jūrā un tā analīze (statistikas
datu analīze)
3. HELCOM Baltijas jūras vides aizsardzība (Kopenhāgenas, Brēmenes
deklarācija. HELCOM joprojām vajadzīgs, jo tā ir saikne ar Krieviju)
4. Tehniskie pasākumi Greenhouse Gases novēršanai
Ilzes Stelpas problēmas - ilze....@gmail.com
1. Likumdošanas nekārtība ar jūrnieku iemaksām pensiju fondā un valsts
budžetā - ar 2009.gada 1.janvāri likuma " Par iedzīvotāju ienākumu
nodokli" paredz, ka Latvijas jūrniekiem - virsniekiem jāmaksā 2,5
minimālās mēnešalgas, ierindas jūrniekiem - 1,5 minimalo mēnešalgu
apmērā., neatkarīgi, zem kāda karoga ir kuģis. Vēl neviens nezin, kā
tas darbosies. Iespējamie darba vadītāji SM Jūrniecības departamenta
vadītājs A.Krastiņš, Latvijas Jūras administrācijas vadītājs
A.Zeltiņš, Latvijas Transporta flotes arodbiedrības vadītājs I.Pavlovs
2. Nepilnīgie kritēriji valstu vērtēšanā attiecībā uz Parīzes
memorandu. Latvijas kuģu reģistrs ir pelēkajā sarakstā, jo ir neliels
kuģu skaits un 1 kuģa nepilnību dēļ var viegli iekļut pelēkajā
sarakstā. Iespējamie darba vadītāji SM Jūrniecības departamenta
vadītājs A.Krastiņš, Latvijas Jūras administrācijas vadītājs
A.Zeltiņš.
3. Kuģi, kas varētu darboties ar ūdeņradi. Kur likt atomenerģiju, kas
tur rastos?
4. Projektētais gāzes vads no Krievijas uz Vāciju. Ļoti sekls, iet
pāri mīnētajām vietām. Veikt pētījumu, pa kādām koordinātēm iet un
kādi mīnu lauki, kuģu ceļi, lielākās ostas, satiksmes sadales joslas.
Cik tas ir bīstami? Iespējamā darba vadītāja Latvijas Jūras
administrācijas eksperte Ģ.Aniņa.+ vēl kāds.
5. Degvielas bateriju efektivitāte un perspektīvas -sīkāks pētījums
K.Romanauska Latvijas Kuģu īpašnieku asociācijas godalgotajam darbam
2009.gada pavasarī.
Kristīnes Carjovas problēmas - k...@inbox.lv
Pēc sarunas ar Ventspils ostas pārvaldnieka palīgu Tīrmana k-gu
1. Konteinerkuģu līnijas ir izjukušas. 30% samazinājās krīzes laikā.
Nepieciešams meklēt jaunas līnijas
2. Ro-ro kravu piesaiste. Klaipēda šī joma ir labi attīstīta.
Regulāras līnijas ar Kiel, Karlshamn. Ventspilij nekā.
3. Firma "Girte" (laikasm lietuvieši) būvē saldētavu Ventspilī. Rīgā
viena saldētava ir Kasaļa k-gam. Labs bizness, labas, regulāras
kravas.Galvenais būs kaju tranzīts uz Krieviju utml.
4. Osta piedalās pārrunās Briselē par projektu "Solārais Silīcijs".
Osta vēl paši nezin, kas tas būs, bet būsšot inetersanti arī
studentiem.
Sākumā domāta tūristu piesaistīšanai, solārā ola Ventspilī pēc apmēram
pieciem gadiem taps kā jaunrades inovāciju centrs, iespējams
planetārijs un trīsdimensiju kinoteātris. Elektroenerģiju tas iegūs no
saules paneļiem, kas klās olas virsmu. Interesanti šķiet tas, ka
idejas autors šim projektam nav nekāds inženieris, bet gan vīrs, kurš
pēc profesijas un izglītības ir ārsts.
5. Nesakārtots Jūras kodekss. Vecais bija labāks. Jāveic attiecīgo
cilvēku aptauja par Jūras kodeksa lietojamību, pareizāk,
nepielietojamību. Jāizstrādā uz aptaujas pamata priekšlikumi izstršdat
jauno Jūras kodeksu. Varbūt ir vērts parunāt ar Skrastiņu? Jāvāc
komanda, bet nu tas tāds īsts Doktora darbs būtu.
6. Liels un dziļš lūgums akadēmijai uztaisīt apvienoto profesiju -
stūrmanis/mehāniķis līdz 500 BT akadēmijas jeb jūrskolas ietvaros.
Gatavi finansēt mācības!!!! Garantē darba vietas - cik? Gatavi noslēgt
līgumus. Laba izeja jūrskolniekiem šobrīd?
7. Sarunās ar NLCC par sadarbību ar Holandes Jūras universitātēm- biju
prezentācijā, kur vīrs no Bredas transporta Loģistikas universitātes
aģitēja mūsu vidusskolniekus. Runājām par sadarbību dažādās jomās.
8. Nepilnīga jūras terminu vārdnica. Vai kāds īsts gribetajs -
palīdzētājs ir? Ja nē, tad pagaidām dudināšu pati. Bet būtu ātrāk un
efektīvāk kāda grupiņa
Vēl darba kārtībā jautājumu izstrāde vidusskolnieku konkursam "Enkurs"
un vēl dažādi jautājumi. Paēdiet kārtīgi pusdienas, lai ir spēks SZB
spraigajām diskusijām! ;)))
Ar cieņu
Desu kārtībniece Ilze
1.Par iespējas studēt Ščecinas Jūras akadēmijā Polijā informē
I.Kurjanovičs, kurš nule tur pabijis un redzējis, kur patiešām ir
zinātne.
2. Jūrniecības nozares problēmu apzināšana - turpināsim diskusiju par
problēmām gan iesniegtajām, gan vēl uz neizskanējušajām un uz papīra
neuzliktajām. Jau 4 SZB biedri ir izteikušies šinī sakarā, bet vēl
nekas nav dzirdēts no ostu vadībniekiem, mehāniķiem,
elektroautomātiķiem.
Roberta Gailīša problēmas - teno...@inbox.lv
Jūrniecībā ir daudz problēmu - dažas tīri ekonomiska rakstura,
piemēram:
1. Konteineru kapacitātes lielums - šobrīd aptuveni 10-11% no visas
konteineru kapacitātes netiek izmantotas un kuģi stāv layover -
aptuveni 500 konteinerkuģu.
2. Balasta konvencija - kāds ir visefektīvākais veids, lai attīrītu
balasta ūdeņus un iznīcinātu invazīvās sugas tajā? Ir dažādi tehniskie
risinājumi, kā piemēram, ozona pielietošana, nemitīga ūdens apmaiņa.
3. Jūrnieku resursu trūkums - ekonomiskās krīzes dēļ visā pasaulē šī
problēma ir atkāpusies, bet pēc 2 gadiem kuģu īpašnieki atkal
saskarsies ar jau izaicinājumu, kur
ņemt jūrniekus, kas strādās uz viņu kuģiem.
4. Jūrniecības izglītība Latvijā - kā panākt, lai jūrniecības
izglītība saglabātos ākotnē, jo tā ir nozīmīga visai transporta
industrijai? Bet ar to, ka notiek šobrīd, daudz kas var aiziet pa
pieskari, piemēram, Vācijas kuģu īpašniekeim jau pieder 75% no visas
pasaules konteineru flotes (pat Vācijas konteinervedēji NSB bija pie
mums, jo vajag virsniekus), tomēr viņiem nav savu jūrnieku. Šķiet, ka
gada laikā Vācijas Jūras mācību iestādes beidz 60 kadeti
5. Integrēto Jūras virsnieku (integrated maritime officer)
perspektīvas un lietderība pasaulē, Latvijā - kaut kas pilnīgi jauns.
Nīderlande, Dānija sagatavo jūras virsniekus ar stūrmaņa -mehāniķa
zināšanām. Virsnieks strādā gan uz tiltiņa, gan mašīntelpā, jo kuģis
ir vesela sistēma. Sistēmas ieviešana prasīja lielu laiku - aptuvei 15
gadus. Pēc I.Lešinska izpētes, tas maksā 200 000 eiro, piedevām jābūt
speciāli konstruētam kuģim.
Kuģniecību nevar uzskatīt par vienu veselu vienā gabalā, jo katrs
tirgus segments ir pilnīgi atšķirīgs cits no cita ar savām problēmām -
tankeri ir savādāki nekā rīferi un konteinervedēji vai heavy lifteri.
Katram no šiem tirgiem ir sava stratēģija un problēmas.
Es ieteiktu pievērsties jūrniecības problēmām Latvijā un sākt
izstrādāt risinājumus tām, pārņemot citu valstu pieredzi.
Es domāju, ka ostām problēmu it sevišķi Latvijā ir problēmu bez gala!
- sākot ar ostas resursu optimizāciju, likumdošanas harmonizāciju ar
ES, darba spēka problēmas - kas ir sagaidāmas nākotnē. Kā ostai
paplašināties?? - lai tiktu ievērotas visu ieinteresēto pušu interes -
pilsētas, zaļo sabiedrības utt. Tagad taču gatavojas dibināt kompāniju
ūdensceļa Rīga - Astrahaņa būvniecībai - kādas sekas tam būs uz Rīgas
ostu?? - jauni termināli utt.. bez tam lai nodrošinātu trasnporta
plūsmu - būs jāsaskaņo likumodošana visām valstīm. kur pasūtīt floti,
kur ņemt cilvēku resursus, kuri strādās uz baržām, kur viņus apmācīt?
Ģertrūdes Aniņas problēmas - gertrud...@lja.lv
1. Baltijas jūras erotrifikācijas problēmas (notekūdeņu nopludināšana
un NOx)
2. Piesārņojums no kuģiem Baltijas jūrā un tā analīze (statistikas
datu analīze)
3. HELCOM Baltijas jūras vides aizsardzība (Kopenhāgenas, Brēmenes
deklarācija. HELCOM joprojām vajadzīgs, jo tā ir saikne ar Krieviju)
4. Tehniskie pasākumi Greenhouse Gases novēršanai
Ilzes Stelpas problēmas - ilze....@gmail.com
1. Likumdošanas nekārtība ar jūrnieku iemaksām pensiju fondā un valsts
budžetā - ar 2009.gada 1.janvāri likuma " Par iedzīvotāju ienākumu
nodokli" paredz, ka Latvijas jūrniekiem - virsniekiem jāmaksā 2,5
minimālās mēnešalgas, ierindas jūrniekiem - 1,5 minimalo mēnešalgu
apmērā., neatkarīgi, zem kāda karoga ir kuģis. Vēl neviens nezin, kā
tas darbosies. Iespējamie darba vadītāji SM Jūrniecības departamenta
vadītājs A.Krastiņš, Latvijas Jūras administrācijas vadītājs
A.Zeltiņš, Latvijas Transporta flotes arodbiedrības vadītājs I.Pavlovs
2. Nepilnīgie kritēriji valstu vērtēšanā attiecībā uz Parīzes
memorandu. Latvijas kuģu reģistrs ir pelēkajā sarakstā, jo ir neliels
kuģu skaits un 1 kuģa nepilnību dēļ var viegli iekļut pelēkajā
sarakstā. Iespējamie darba vadītāji SM Jūrniecības departamenta
vadītājs A.Krastiņš, Latvijas Jūras administrācijas vadītājs
A.Zeltiņš.
3. Kuģi, kas varētu darboties ar ūdeņradi. Kur likt atomenerģiju, kas
tur rastos?
4. Projektētais gāzes vads no Krievijas uz Vāciju. Ļoti sekls, iet
pāri mīnētajām vietām. Veikt pētījumu, pa kādām koordinātēm iet un
kādi mīnu lauki, kuģu ceļi, lielākās ostas, satiksmes sadales joslas.
Cik tas ir bīstami? Iespējamā darba vadītāja Latvijas Jūras
administrācijas eksperte Ģ.Aniņa.+ vēl kāds.
5. Degvielas bateriju efektivitāte un perspektīvas -sīkāks pētījums
K.Romanauska Latvijas Kuģu īpašnieku asociācijas godalgotajam darbam
2009.gada pavasarī.
Kristīnes Carjovas problēmas - k...@inbox.lv
Pēc sarunas ar Ventspils ostas pārvaldnieka palīgu Tīrmana k-gu
1. Konteinerkuģu līnijas ir izjukušas. 30% samazinājās krīzes laikā.
Nepieciešams meklēt jaunas līnijas
2. Ro-ro kravu piesaiste. Klaipēda šī joma ir labi attīstīta.
Regulāras līnijas ar Kiel, Karlshamn. Ventspilij nekā.
3. Firma "Girte" (laikasm lietuvieši) būvē saldētavu Ventspilī. Rīgā
viena saldētava ir Kasaļa k-gam. Labs bizness, labas, regulāras
kravas.Galvenais būs kaju tranzīts uz Krieviju utml.
4. Osta piedalās pārrunās Briselē par projektu "Solārais Silīcijs".
Osta vēl paši nezin, kas tas būs, bet būsšot inetersanti arī
studentiem.
Sākumā domāta tūristu piesaistīšanai, solārā ola Ventspilī pēc apmēram
pieciem gadiem taps kā jaunrades inovāciju centrs, iespējams
planetārijs un trīsdimensiju kinoteātris. Elektroenerģiju tas iegūs no
saules paneļiem, kas klās olas virsmu. Interesanti šķiet tas, ka
idejas autors šim projektam nav nekāds inženieris, bet gan vīrs, kurš
pēc profesijas un izglītības ir ārsts.
5. Nesakārtots Jūras kodekss. Vecais bija labāks. Jāveic attiecīgo
cilvēku aptauja par Jūras kodeksa lietojamību, pareizāk,
nepielietojamību. Jāizstrādā uz aptaujas pamata priekšlikumi izstršdat
jauno Jūras kodeksu. Varbūt ir vērts parunāt ar Skrastiņu? Jāvāc
komanda, bet nu tas tāds īsts Doktora darbs būtu.
6. Liels un dziļš lūgums akadēmijai uztaisīt apvienoto profesiju -
stūrmanis/mehāniķis līdz 500 BT akadēmijas jeb jūrskolas ietvaros.
Gatavi finansēt mācības!!!! Garantē darba vietas - cik? Gatavi noslēgt
līgumus. Laba izeja jūrskolniekiem šobrīd?
7. Sarunās ar NLCC par sadarbību ar Holandes Jūras universitātēm- biju
prezentācijā, kur vīrs no Bredas transporta Loģistikas universitātes
aģitēja mūsu vidusskolniekus. Runājām par sadarbību dažādās jomās.
8. Nepilnīga jūras terminu vārdnica. Vai kāds īsts gribetajs -
palīdzētājs ir? Ja nē, tad pagaidām dudināšu pati. Bet būtu ātrāk un
efektīvāk kāda grupiņa
Vēl darba kārtībā jautājumu izstrāde vidusskolnieku konkursam "Enkurs"
un vēl dažādi jautājumi. Paēdiet kārtīgi pusdienas, lai ir spēks SZB
spraigajām diskusijām! ;)))
Ar cieņu
Desu kārtībniece Ilze
Roberts Gailitis
Apr 27, 2009, 6:27:23 AM4/27/09
to lja...@googlegroups.com
Velejos nedaudz pakomenteet par dazhaam ilzes meilaa uzrakstiitajaam lietaam:
1) Nepilnīgie kritēriji valstu vērtēšanā attiecībā uz Parīzes memorandu. Latvijas kuģu reģistrs ir pelēkajā sarakstā, jo ir neliels
kuģu skaits un 1 kuģa nepilnību dēļ var viegli iekļut pelēkajā sarakstā. -
Nu taa viss gluzhi nav, ja palasa ruupiigi, kaa tiek noteikts, kuraa sarakstaa valsts tiks ieklauta...
The “Black, Grey and White List” presents the full spectrum, from quality flags to flags with a poor performance that are considered
high or very high risk. It is based on the total number of inspections and detentions over a
3-year rolling period for flags with at least 30 inspections in the period. Tatad koeficients tiek rekjinaats atkariibaa no taa cik reizes Latvijas karoga kugji ir parbaudiiti - 2005 - 07 gadaa 136 reizes un cik reizes tie ir aiztureeti - 7 reizes. Un nav tam nekaada sakara ar kugju skaitu zem Latvijas karoga - jo galvenais ir cik daudz parbaudes - un cik daudz parkaapumi atklaati. Karoga valsts kugji ar lielaaku kugju skaitu - tiks arii parbaudiitas vairaak reizes un iespeejams vairaak parkapumu tiks atklaats.
Visiem interesentiem -
http://www.parismou.org/ParisMOU/Organisation/Annual+reports/default.aspx turklaat var aizsuutiit un pajautaat vinjiem pashieem kaa tie koeficienti tiek iisti reekjinaati.
2) Konteinerkuģu līnijas ir izjukušas. 30% samazinājās krīzes laikā.
Nepieciešams meklēt jaunas līnijas.
Nu es vēlētos šeit piebilst - ka līnijas ir izjukušas, jo samazinājies kopējais kravas apjoms. Nav jēgas piesaistīti līniju ostai, ja nav kravu plūsmas. Tas, ka no ventspils uz kkurieni iet konteiner līnija nevar radīt kravas, kuras būtu jāpārvadā konteinerkuģim. Ja ventpils osta var nodrošināt regulāru konteineru plūsmu- tad arī būs līnijas. Galvenais ir saprast, ka jūras transports pārvadā kravas nevis rada tās. Ja Latvijas un pārējo valstu eksports turpina samzināties - ražošana krītas, ir arī mazāka vajadzība pēc konteinerevēdējiem, kuri varētu saražoto transportēt pie patērētāja.
3) Kuģi, kas varētu darboties ar ūdeņradi. Kur likt atomenerģiju, kas
tur rastos?
- jau pastāv pētījumi par kuģiem kuri darbojas ar ūdeņradi - tādi ir Islandē un arī Holandē. Amsterdamā - tūristu kuģīšus sāk aprīkot ar ūdenraža degvielas šūnas dzinējiem. Ir arī projekti par velkoņiem.
Izmantojot ūdeņradi problēma nav atomenerģija, jo ūdeņraža šūna ražo elektrību un galaprodukts ir ūdens. problēma ir tā, ka vajadzīgāki lielāki tanki kuros uzpildīt ūdeņradi un tas ka ūdeņraža izplatīšanas infrastruktūra nav attīstīta. Šie ūdeņraža degviela šūnu dzinējie arī atrisinās emisijas gāžu problēmas, jo galaprodukts ir ūdens. Kā arī elektrodzinēji rada mazāku vibrāciju, ir klusāki un nepieciešama mazāka apkope. Pagaidām ir vairākas problēmas - kā lēti iegūt ūdeņradi, kā veidot izplatīšanas tīklu, un kādiem jābūt tehniskajiem parametriem šādama kuģim.
4) Ro - ro kravu piesaiste Ventspils ostai.
Pārvadātājiem jābūt ieinteresētiem izmantot ventspils ostu salīdzinājumā ar klaipēdu. Jābūt labai infrastruktūrai, cenai, un jābūt pievilcīgam prāmju kursēšanas grafikam. Lai noskaidrotu kā piesaistīt ro-ro kravas Ventspilij, ir jāanalizē, kādi pāravadātāji izmanoto klaipēdas ostu, ko osta viņiem piedāvā un Ventspilij ir jāpiedāvā labāks serviss - Tad arī pārvadātāji nāks uz ventspili.
Nu taa apmeeram tas buutu viss, ko veeleejo piebilst ilzes uzrakstiitajaam probleemaam.
- sorry par valodu un stilu :DD
1) Nepilnīgie kritēriji valstu vērtēšanā attiecībā uz Parīzes memorandu. Latvijas kuģu reģistrs ir pelēkajā sarakstā, jo ir neliels
kuģu skaits un 1 kuģa nepilnību dēļ var viegli iekļut pelēkajā sarakstā. -
Nu taa viss gluzhi nav, ja palasa ruupiigi, kaa tiek noteikts, kuraa sarakstaa valsts tiks ieklauta...
The “Black, Grey and White List” presents the full spectrum, from quality flags to flags with a poor performance that are considered
high or very high risk. It is based on the total number of inspections and detentions over a
3-year rolling period for flags with at least 30 inspections in the period. Tatad koeficients tiek rekjinaats atkariibaa no taa cik reizes Latvijas karoga kugji ir parbaudiiti - 2005 - 07 gadaa 136 reizes un cik reizes tie ir aiztureeti - 7 reizes. Un nav tam nekaada sakara ar kugju skaitu zem Latvijas karoga - jo galvenais ir cik daudz parbaudes - un cik daudz parkaapumi atklaati. Karoga valsts kugji ar lielaaku kugju skaitu - tiks arii parbaudiitas vairaak reizes un iespeejams vairaak parkapumu tiks atklaats.
Visiem interesentiem -
http://www.parismou.org/ParisMOU/Organisation/Annual+reports/default.aspx turklaat var aizsuutiit un pajautaat vinjiem pashieem kaa tie koeficienti tiek iisti reekjinaati.
2) Konteinerkuģu līnijas ir izjukušas. 30% samazinājās krīzes laikā.
Nepieciešams meklēt jaunas līnijas.
Nu es vēlētos šeit piebilst - ka līnijas ir izjukušas, jo samazinājies kopējais kravas apjoms. Nav jēgas piesaistīti līniju ostai, ja nav kravu plūsmas. Tas, ka no ventspils uz kkurieni iet konteiner līnija nevar radīt kravas, kuras būtu jāpārvadā konteinerkuģim. Ja ventpils osta var nodrošināt regulāru konteineru plūsmu- tad arī būs līnijas. Galvenais ir saprast, ka jūras transports pārvadā kravas nevis rada tās. Ja Latvijas un pārējo valstu eksports turpina samzināties - ražošana krītas, ir arī mazāka vajadzība pēc konteinerevēdējiem, kuri varētu saražoto transportēt pie patērētāja.
3) Kuģi, kas varētu darboties ar ūdeņradi. Kur likt atomenerģiju, kas
tur rastos?
- jau pastāv pētījumi par kuģiem kuri darbojas ar ūdeņradi - tādi ir Islandē un arī Holandē. Amsterdamā - tūristu kuģīšus sāk aprīkot ar ūdenraža degvielas šūnas dzinējiem. Ir arī projekti par velkoņiem.
Izmantojot ūdeņradi problēma nav atomenerģija, jo ūdeņraža šūna ražo elektrību un galaprodukts ir ūdens. problēma ir tā, ka vajadzīgāki lielāki tanki kuros uzpildīt ūdeņradi un tas ka ūdeņraža izplatīšanas infrastruktūra nav attīstīta. Šie ūdeņraža degviela šūnu dzinējie arī atrisinās emisijas gāžu problēmas, jo galaprodukts ir ūdens. Kā arī elektrodzinēji rada mazāku vibrāciju, ir klusāki un nepieciešama mazāka apkope. Pagaidām ir vairākas problēmas - kā lēti iegūt ūdeņradi, kā veidot izplatīšanas tīklu, un kādiem jābūt tehniskajiem parametriem šādama kuģim.
4) Ro - ro kravu piesaiste Ventspils ostai.
Pārvadātājiem jābūt ieinteresētiem izmantot ventspils ostu salīdzinājumā ar klaipēdu. Jābūt labai infrastruktūrai, cenai, un jābūt pievilcīgam prāmju kursēšanas grafikam. Lai noskaidrotu kā piesaistīt ro-ro kravas Ventspilij, ir jāanalizē, kādi pāravadātāji izmanoto klaipēdas ostu, ko osta viņiem piedāvā un Ventspilij ir jāpiedāvā labāks serviss - Tad arī pārvadātāji nāks uz ventspili.
Nu taa apmeeram tas buutu viss, ko veeleejo piebilst ilzes uzrakstiitajaam probleemaam.
- sorry par valodu un stilu :DD
Reply all
Reply to author
Forward
0 new messages