Daļas 3 Klase

[Bonifacia Cramm]

Skolēni turpinās padziļināt izpratni par prozas žanriem, lasot M. Cielēnas literāro pasaku, J. Jaunsudrabiņa tēlojumu, A. Upīša, M. Zariņa, M. Runguļa, I. L. Muižzemnieces (Milleres) stāstus, iepazīs T. Defombela un Dž. Svifta romānu fragmentus.

Skolēni tiek aicināti atbildīgi sekot līdzi mācībām, plānojot, uzraugot un vērtējot paveikto. Sadarbojoties ar klasesbiedriem, skolēni vērtē un analizē savu veikumu, ieklausās ieteikumos un pilnveido savas prasmes, izvirzot konkrētus mērķus sava snieguma pilnveidošanai.

Jūs esat izvēlējies/-usies e-grāmatu vai digitālu materiālu.
Šo materiālu pēc iegādes NAV iespējams atdot atpakaļ pārdevējam vai samainīt pret drukātu preci. Nauda par apmaksāto e-grāmatu vai digitālo mācību materiālu netiek atgriezta.
Vairāk informācijas šeit: Kā lasīt e-grāmatas?

4. klases saturs sakārtots šādās nodaļās: "Statistika", "Trīsciparu skaitļi. Lielumi un mēri", "Darbību īpašības", "Ģeometrijas elementi", "Daļas", "Četrciparu skaitļi, to saskaitīšana un atņemšana", "Četrciparu skaitļi, to reizināšana un dalīšana", "Savstarpējās sakarības", "Daudzciparu skaitļi".

4.b klases skolēni matemātikas stundā apguva tēmu: Kā salīdzina daļas? Lai labāk izprastu tēmu skolotāja piedāvāja izmantot Numicon modeļus. Skolēni darbojās ar patiesu interesi un aizrautību. Nodarbības beigās kāds no skolēniem atzina, ka beidzot saprot kas ir daļa no veselā, cits, kā salīdzināt daļas, vēl kāds izprata, kas ir īsta daļa un kā veidojas neīsta daļa.

Eksāmena darbu paraugi ietver uzdevumu komplektu, vērtēšanas kritērijus, iekļauto uzdevumu raksturojumu (sasniedzamais rezultāts, ko pārbauda uzdevums; sasniedzamo rezultātu grupa, satura modulis, izziņas darbības līmenis), uzdevumu atrisinājumus un atbildes, skolēnu risinājumu piemērus un to vērtējumu.

Eksāmena mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu latviešu valodā receptīvajās (lasīšana un klausīšanās) un produktīvajās (rakstīšana un runāšana) darbībās un to savstarpējā mijiedarbībā atbilstoši apgūtajam pamatizglītības mācību saturam. Eksāmenā tiek pārbaudītas skolēnu zināšanas un izpratne darbā ar literāriem un informatīviem tekstiem, prasme analizēt valodas līdzekļus, latviešu valodas ortogrāfijas un interpunkcijas normu ievērošana tekstā, kā arī prasme rakstveidā un mutvārdos skaidri izteikt un pamatot argumentētu viedokli, sasaistot to ar savu pieredzi.

Sākot ar 2022./2023. mācību gadu, eksāmens latviešu valodā pamatizglītības iegūšanai tiks organizēts un vērtēts kā centralizētais eksāmens (CE). Līdz šim 9. klases latviešu valodas eksāmenā iegūtais vērtējums tika izteikts ballēs, bet no šī mācību gada tas tiks vērtēts centralizēti un vērtējums izteikts procentos, kā arī par katru eksāmenu tiks izsniegts CE sertifikāts. CE sertifikāti par pamatizglītību elektroniskā formātā būs pieejami VIIS 2023. gada 21. jūnijā.

Pirmajā daļā iekļautie uzdevumi izriet no pārbaudījumā dotajiem tekstiem, līdz ar to uzdevumu veidiem ir mazāka prognozējamības pakāpe un lielāka iespēja skolēniem demonstrēt faktiskās zināšanas un prasmes. Lielāks uzsvars likts uz skolēnu argumentācijas prasmēm.

Pirmajā daļā skolēnam jāizmanto savas zināšanas un prasmes saistībā ar lasīšanas un rakstīšanas valoddarbības prasmēm. Jāveic daiļliteratūras un informatīva teksta analīze, jāpamato vārdu izvēles nosacījumi un lietojums, jāveic uzdevumi par valodas gramatisko (morfoloģisko un sintaktisko) līdzekļu pareizu lietojumu, kā arī savās atbildēs jāievēro latviešu literārās valodas ortogrāfijas un interpunkcijas normas.

Katra eksāmena daļa tiek vērtēta atsevišķi, izmantojot noteiktu punktu skaitu un katram uzdevumam pielāgotu snieguma līmeņu aprakstu. Katrai eksāmena daļai ir paredzēts noteikts punktu skaits, visu daļu kopējais maksimālais punktu skaits ir 100 punktu. Atsevišķos pirmās daļas uzdevumos, kuri ir atzīmēti ar piktogrammu, vērtē arī pareizrakstību.

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību. Tiek uzskatīts, ka pasaulē ir no 6 līdz 10 miljoniem kukaiņu sugu.[1][2] Pazīstamākie ir tauriņi, vaboles, mušas, skudras un bites. Kukaiņi izplatīti visā pasaulē un ir sastopami visdažādākajos biotopos. Zinātni, kas pēta kukaiņus, sauc par entomoloģiju. Tie radušies laika periodā starp devonu un karbonu, pirms vairāk nekā 350 miljoniem gadu.[3]

Tie galvenokārt ir sauszemes dzīvnieki, kas elpo ar trahejām vai salīdzinoši neliela daļa caur ķermeņa virsmu. Vairākas kukaiņu grupas pielāgojušās dzīvei ūdenī, tomēr tikai dažu grupu kāpuri spēj uzņemt ūdenī izšķīdušo skābekli. Kukaiņi ir vienīgie bezmugurkaulnieki, kuru vairākums spēj lidot.[4] Dažām augstāko kukaiņu grupām, piemēram, blusām un utīm, parazitārā dzīves veida dēļ spārni ir izzuduši.

Kukaiņiem ir ļoti liela nozīme dabā. Tie ietilpst daudzu dzīvnieku barošanās ķēžu sastāvā. Gandrīz katrā mugurkaulnieku dzīvnieku klasē var atrast specializētus entomofāgus, t. i. dzīvniekus, kuri pārtiek no kukaiņiem, piemēram, daudzas putnu sugas. Kukaiņi, galvenokārt plēvspārņi, divspārņi un tauriņi, apputeksnē augus (Eiropā apmēram 30 % ziedaugu apputeksnē tieši kukaiņi). Tie piedalās arī augsnes veidošanas procesos. Piemēram, termīti un skudras, tāpat kā daudzu citu kukaiņu kāpuri, kas dzīvo zemē, ar savām ejām uzirdina augsni, veicina tās labāku ventilāciju, apgādi ar ūdeni, kā arī bagātina to ar trūdvielām. Kukaiņi, piemēram, līķvaboles, veic sanitāra funkcijas dabā. No cilvēka interešu viedokļa kukaiņu darbībai var būt arī negatīvas sekas. Daudzas sugas ir bīstami lauksaimniecības un mežsaimniecības kaitēkļi, bet daļa arī cilvēka un dzīvnieku parazīti un slimību ierosinātāju pārnēsātāji.[5]

Kukaiņiem ir segmentēts ķermenis, kas sastāv no trīs daļām: galvas, krūtīm un vēdera.[7] To balsta eksoskelets, kas ir ciets ārējs apvalks un kas sastāv galvenokārt no hitīna. Trīs kāju pāri atrodas krūšu nodalījumā. Pie otrā un trešā krūšu segmenta parasti ir pa pārim spārnu, bet kukaiņiem var būt arī tikai viens pāris spārnu vai neviens. Kukaiņi ir vienīgie aktīvi lidojošie bezmugurkaulnieki. Elpošana notiek caur trahejām vai arī ar visa ķermeņa virsmu. Tiem kukaiņiem, kas elpo ar visu ķermeņa virsmu, ir gāzu caurlaidīga virsma, un to izplatība ir ierobežota ar mitra klimata apstākļiem. Tie pārsvarā sastopami augsnē vai pūstošu organismu atliekās. Caur trahejām elpojošajiem kukaiņiem to virsma ir gāzu necaurlaidīga, un tie var dzīvot arī sausos apstākļos. Šīs grupas kukaiņi ir izplatījušies pa visu zemeslodi, piemērojoties visdažādākajiem apstākļiem.

Galva atrodas ķermeņa priekšgalā. Tā izveidojusies, priekšējiem ķermeņa posmiem saaugot un saplūstot cietā galvas kapsulā. Tā satur lielāko daļu maņu orgānu (taustekļus, vienkāršās acis, saliktās acis un muti).

Galvas apakšpusē vai priekšpusē ir mute. Mutes orgāni atkarībā no kukaiņa dzīves veida ir specializēti un dažādi veidoti. Izšķir četrus galvenos mutes tipus: grauzējtipa, sūcējtipa, dūrējsūcējtipa un laizītājtipa. Grauzējtipa orgāni piemēroti cietas barības sasmalcināšanai. Šāda mute ir vabolēm, spārēm un prusakiem. Sūcējtipa orgāni izveidojušies kukaiņiem, kas pielāgojušies šķidras barības sūkšanai. Tie barību iesūc mutē ar snuķi, piemēram, tauriņi. Līdzīgi mutes orgāni ir arī dūrējsūcējtipa kukaiņiem, kas sūc dzīvnieku asinis vai augu sulu. Tikai atšķirībā no sūcējtipa kukaiņiem tie spēj pārdurt dzīvnieku ādu vai augu virsējo kārtu. Šāda mute ir odiem, blaktīm, laputīm un cikādēm. Ceturtais mutes orgānu tips ir laizītājtipa. Kā jau nosaukums norāda, šie kukaiņi barības vielas uzlaiza. Raksturīgs mušām.[8][9]

Katrs kukaiņa spārns sastāv no divām membrānām. Starp augšējo un apakšējo membrānu ir dobums. Spārnu dobums savienots ar ķermeņa dobumu, tajā atrodas nervi un trahejas. Spārnam izšķir četras daļas: pamatni (daļa, kas pievienota krūtīm), priekšmalu (mala, kas lidojumā vērsta uz priekšu), pakaļmalu un galotni. Spārnu vēzienu skaits vienā sekundē dažādiem kukaiņiem var būt ļoti dažāds: no 5 vēzieniem tauriņiem līdz 600 vēzieniem odiem.[8]

Vēders ir lielākā no visām ķermeņa daļām un parasti sastāv no 6 līdz 11 posmiem, kurus vienu no otra nodala membrāna. Dažiem kukaiņiem posmi ir saauguši kopā vai tie ir samazināti, piemēram, plēvspārņiem un divspārņiem ir tikai 4 vai 5 posmi. Pie vēdera daļas ekstremitāšu nav. Toties pie vēdera pēdējiem posmiem var būt dažādi piedēkļi, piemēram, dzelonis.[8] Vēderā atrodas lielākā daļa no kukaiņa elpošanas sistēmas un gremošanas sistēmas, kā arī vairošanās orgāni.[4]

Kukaiņu nervu sistēma ir labi attīstīta. Tā var izpildīt daudzas funkcijas neatkarīgi no smadzenēm, piemēram, prusaks bez galvas var nodzīvot veselu nedēļu, līdz tas nomirst badā. Centrālā nervu sistēma sastāv no smadzeņu ganglija, zemrīkles ganglija, krūšu ganglijiem un vēdera ganglijiem. Galvas kapsulu veido seši cieši savienoti segmenti. Katrs segments savienots vai nu ar gangliju pāri vai nervu šūnu kopu, kas atrodas ārpus smadzenēm. Pirmie trīs gangliju pāri ir savienoti un veido galvas smadzenes, bet otrie trīs pāri savienoti struktūrā, kas atrodas zem kukaiņa rīkles un kuru sauc par zemrīkles gangliju.[4] Katram krūšu posmam katrā sānā ir viens ganglijs, veidojot trīs pārus (katram posmam viens pāris). Šādi gangliju pāri ir arī vēdera daļā, bet tie ir tikai pirmajiem 8 vēdera posmiem. Daudzām kukaiņu sugām ir samazināts krūšu un vēdera gangliju skaits.[10] Piemēram, Eiropas sirsenim (Vespa crabro) ir divi krūšu gangliju pāri un trīs vēdera gangliju pāri. Toties istabas mušai (Musca domestica) visi gangliji savienoti vienā lielā krūšu ganglijā.

c80f0f1006