Kaza Kāpa Debesīs

[Elvisa Schimke]

Šādamērķtiecīgi pozitīva domāšana kafejnīcas Kaza leģendai un tēlam, protams, nāk par labu. Pēc filmas Kaza kāpa debesīs rodas sajūta, ka šim nelielajam ūķītim bijis patiešām nozīmīgs iespaids uz Latvijas kultūras dzīvi, ja reiz no turienes nāk tik izcilas personības. To, ka varbūt visi filmas varoņi būtu šādā lieliskā veidā realizējušies arī tad, ja tādas Kazas nemaz nebūtu bijis, mēs nevaram apgalvot, un režisore tādus jautājumus neuzdod.

Piektdien, 19. aprīlī, plkst. 16:30 "Splendid Palace" būs skatāma režisores Laimas Žurginas dokumentālā filma "Kaza kāpa debesīs", kurā apkopotas atmiņas un unikāli materiāli par 20. gadsimta 60. gadiem, leģendāro Rīgas kafejnīcu "Kaza" un kultūras personībām, kas izaugušas no "Kazas" apmeklētāju loka.

Biedrības "My First Year Too" organizētās izstādes ietvaros 9. septembrī galerijā "Istaba" notiks diskusija par vardarbību dzemdībās, kurā piedalīsies veselības aprūpes nozares speciālisti un veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Ceturtdien, 11. aprīlī kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvojusi režisores Laimas Žurginas filma "Kaza kāpa debesīs", kas vēsta par Latvijas neformālās kultūras izpausmēm 20. gadsimta 60. gados. Filmā apskatīts brīvības gars leģendārajā Rīgas kafejnīcā "Kaza" un kultūras personības, kas izaugušas no kafejnīcas apmeklētāju loka.

Tas ir stāsts par leģendārām Latvijas kultūras un mākslas dzīves personībām - Imantu Kalniņu un Imantu Lancmani, Maiju Tabaku un Māru Ķimeli, Laimu Eglīti un Birutu Delli, Eiženu Valpēteri un Modri Tenisonu, Uldi Bērziņu un Jāni Rokpelni, Juri Zvirgzdiņu un Māri Bišofu, Māru Brašmani un Andri Grīnbergu, kurus vieno pagājušā gadsimta 60. gados slavenā kafejnīca "Kaza".

Filmas varoņu paaudze pieredzējusi divas sabiedriskās sistēmas - sociālistisko un kapitālistisko - var atskatīties uz procesiem sabiedrībā vēsturiskā un starptautiskā kontekstā. Savākts liels daudzums unikāla materiāla, tai skaitā neskaitāmas sarunas ar kādreizējiem kazistiem, kas dalās atmiņās, atziņās un vērtējumos.

Filmas autore un režisore ir Latvijas dokumentālā kino klasiķe un arī kādreizējā kaziste Laima Žurgina, operatori - Edgars Bite, Kaspars Braķis, Uģis Egle, Uldis Jancis, Miks Meirāns. Filmā skan komponista Imanta Kalniņa mūzika.

Protams, arī citas mūzikas izdevniecības pēdējos gados laidušas klajā vairākus tautas mūzikas ierakstus, tādā veidā vairāk pulcinot līdzīgi domājošus māksliniekus un stiprinot tradicionālās mūzikas tradīcijas Latvijā. Ieraksti iznākuši Rīsa zvejniekiem, Grodiem, Suitu sievām, Laiksnei, Staltiem, Maskačkas spēlmaņiem u.c.

Iļģu jaunākais veikums Kaza kāpa debesīs ir spilgts piemērs, ka interesantākā un kvalitatīvākā mūzika Latvijā top tieši šajā žanrā, to apliecina gan ieraksta tehniskā un izpildījuma kvalitāte, gan mākslinieces Ivetas Vecenānes oriģinālzīmējuma veiksmīga iestrāde albuma vizuālajā koncepcijā.

Ieraksts sākas ar episko Nesmejiet jūs, ļautiņi, kas, manuprāt, ir spēcīgākais ieraksta skaņdarbs, turpinājumā seko Rītā rasa krita, kas sākas ar kokles skaņām, tomēr nedaudz mulsina plikās wah wah ģitāras un bungu ritma sekcija dziesmas ievadā. Interesanti, ka Iļģi kā pavadošos mūziķus izvēlējušies grupas The Hobos mūziķus. Ieraksta trešajā skaņdarbā Šķērsu dienu saule teka blakus Ilgas Reiznieces balsij dzirdams Rūtas Muktupāvelas dzidrais dziedājums, kas veiksmīgi papildina šo ierakstu. Albumā dzirdamas arī Zanes Šmites (Rīsa zvejnieki), Vinetas Romānes (Laiksne), Māra Muktupāvela un Gata Gaujinieka (mulsinošs ir Gata angliskais akcents) balsis.

Plates spēcīgākie skaņdarbi, manuprāt, atrodami ieraksta pirmajā pusē, tomēr tādas dziesmas kā Ozolīti zemzarīti, Tiem būs sargāt pavardiņu, Es ar sauli saderēju, Es gulēju maigu miegu un Kas tur nāca pār jūriņu, kas izceļas ar lipīgām melodijām, tikai papildina kopējo albuma vitālo skanējumu.

Tā vien izskatās, ka arī šogad Lielā mūzikas gada balva nonāks Iļģu rokās, kaut arī šogad, tāpat kā 2002. gadā Birutas Ozoliņas Sirdsgriežu nominācija, uz balvu varētu pretendēt arī Rīsa zvejnieki.

Dokumentālās filmas Kaza kāpa debesīs varoņus vieno jaunības bohēmiskā pulcēšanās vieta, neliela kafejnīca Rīgas vecpilsētā, starp savējiem saukta par Kazu. Šī vieta apvīta leģendām, mītiem un humoristiskiem nostāstiem.

Pēc seansa tikšanās un sarunas ar filmas autori un režisori, Latvijas dokumentālā kino klasiķi un kādreizējo kazisti Laimu Žurginu.

Informāciju sagatavoja Ogres Vēstures un mākslas muzejs

Režisores Laimas Žurginas dokumentālā filma "Kaza kāpa debesīs", kurā apkopotas atmiņas un unikāli materiāli par 20. gadsimta 60. gadiem, leģendāro Rīgas kafejnīcu "Kaza" un kultūras personībām, kas izaugušas no "Kazas" apmeklētāju loka.

Filma ir oda paaudzei, kuru tajā laikā kritizēja par atļaušanos domāt savādāk, mūsdienās - kā dzīvoja ne tajā laikā un ne tajā vietā. Tas ir laiks, kad pasaule vēl izbauda pēckara atjaunotni, parādās atklāta vēršanās pret nacionālo pašapziņu un latviskuma uzturēšanu. Pelēkajā padomju cilvēku vizuālajā bildē kā uzkr'titoši un spilgti akcenti parādās košie puķu bērni un bitņiki nepiedodami gariem matiem, meitenes ari nepiedienīgi īsiem svārkiem, kļošenes, hipiji un veidojas precīzi neiezīmēta, bet leģendām apvīta vieta Centrs ar tās iemītniekiem centrovikiem. Paldies šiem latvikās kultūras telpas glabātājiem un bravo režisorei, kura to ir dokumentējusi filmā,

Būsim pateicīgi, ja atbalstīsiet mūsu darbu, ierakstot savus piederīgos, saglabājot piemiņu par viņiem nākamām paaudzēm. Mēs visu nespējam ierakstīt. Ja nevariet veikt ierakstus, Jūs varat mūs atbalstīt ziedojot.

Filma Kaza kāpa debesīs tiks demonstrēta tikai dažos publiskos seansos kinoteātrī Splendid Palace, Liepājas Latviešu biedrības namā, Vidzemes koncertzālē Cēsīs un Latgales vēstniecībā Gors Rēzeknē, vairākus no šiem seansiem apmeklēs arī filmas veidotāji un varoņi.

3a8082e126