Rītausmas Iela 23

[Annegret Haldiman]

Rīgaspilsētas būvvalde (turpmāk - Būvvalde) saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma 17. panta ceturtajā prim daļā noteikto un atbilstoši Ministru kabineta 08.12.2015. noteikumos Nr. 698 "Adresācijas noteikumi" (turpmāk - Adresācijas noteikumi) noteiktajiem adreses piešķiršanas pamatprincipiem pieņem lēmumu par adreses piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu.

[1.] Būvvalde, izskatot Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas publiskos datus, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, dokumentus un adrešu piešķiršanas procesa tiesisko regulējumu,

[1.1.] Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta ceturtajā prim daļā ir noteikts, ka adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu. Adresācijas ieviešana, uzturēšana, pilnveidošana un pārskatīšana ir pašvaldībai noteikta pastāvīgi veicama funkcija, kas ir vērsta uz sabiedrības interesēm nodrošināt orientēšanos un konkrētu objektu identificēšanu administratīvās teritorijas ietvaros. Pašvaldībai nav noteiktas brīvas izvēles iespējas izvēlēties ieviest vai neieviest savā administratīvajā teritorijā vienotām prasībām atbilstošu adresācijas sistēmu. Adresācijas veidošanas obligātās prasības, kuras pašvaldībai ir jāievēro, ir noteiktas ar Adresācijas noteikumiem. Pašvaldībai ar normatīvajiem aktiem arī nav noteiktas tiesības izvēlēties, vai savas darbības ietvaros ievērot ārējā normatīvā akta prasības, vai neievērot.

Vienotas adresācijas sistēmas ieviešanas mērķis visā valsts teritorijā ir saistīts ar paredzamu, vienotiem principiem atbilstošas numerācijas ieviešanu. Likumdevējs, nosakot pašvaldībai pienākumu ieviest pašvaldības teritorijā adresācijas sistēmu, ir noteicis adresēšanas principus, kas ir obligāti pildāmi. Adrešu atkārtošanās dažādiem adresācijas objektiem nav pieļaujama, tāpat arī nereglamentēta adrešu numuru secība, vai adrešu numuru izvietojums nepareizās ielu adrešu numuru pusēs, vai adrešu numuru sasaiste ar ielas nosaukumiem, no kuriem netiek nodrošināta piekļuve adresācijas objektam, pilsētas teritorijā nedrīkst pastāvēt. Likumdevējs, nosakot adresācijas sistēmas pamatprincipus un adrešu numuru piešķiršanas kārtību, kā arī adreses pierakstīšanas kārtību, ir paredzējis sistēmu, kas to realizējot dod valsts iedzīvotājiem viennozīmīgu iespēju orientēties un paredzēt apvidū atpazīstamajiem adresācijas objektiem tiem piešķiramos adreses numurus un to secību, kas savukārt nodrošina iespēju personām, kas lieto adreses un pēc tām orientējās pilsētvidē, intuitīvi nojaust pareizu virzienu, lai atrastu sevi interesējošo adresācijas objektu. Vienveidīgas adresācijas ieviešana ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības intereses orientēties pilsētvidē, meklējot adresācijas objektus. Adresācijas sistēmas ietvaros nav noteikti vai paredzēti izņēmumi, kad īpašniekam vai kādai personai būtu dotas tiesības noteikt adresācijas objektu adreses. Sabiedrības intereses ir vērtējamas augstāk par atsevišķa indivīda interesēm un gadījumā, kad šīs intereses ir pretrunā, tad, piemērojot tiesību normas, ir jāsasniedz tiesisks risinājums, kurš atbilst tiesību normas jēgai un būtībai sabiedrības interesēs.

[1.2.] Saskaņā ar Adresācijas noteikumu 9. punktu pašvaldības domei vai pašvaldības kompetentai institūcijai bez personas piekrišanas, izvērtējot konkrēto situāciju, ir tiesības piešķirt adresi, ja adrese adresācijas objektam nav piešķirta, un mainīt, likvidēt vai precizēt adreses pieraksta formu, ja reģistrētā adrese neatbilst Adresācijas noteikumos minētajām prasībām.

[1.3.] Rīgas domes 04.04.2014. saistošo noteikumu Nr. 114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" 157.1 punktā noteikts, ka, ja saskaņā ar likumu pirms Būvvaldes lēmuma par adreses piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu, kas tiek izdots kā vispārīgais administratīvais akts, nepieciešams uzklausīt lēmuma iespējamos adresātus, Būvvalde uzklausīšanu var veikt, rīkojot publisko apspriešanu.

[1.4.] Ņemot vērā ievērojamo adresācijas objektu skaitu Rīgas pilsētas Ziepniekkalna apkaimē, kuriem ir jāmaina vai jāpiešķir adrese, un lielo ieinteresēto personu skaitu, kuru tiesiskās intereses var tikt skartas, Būvvalde 25.09.2017. pieņēma lēmumu Nr. BV-17-155-ls "Par publiskās apspriešanas rīkošanu zemes vienību un ēku adrešu maiņai un piešķiršanai Ziepniekkalna apkaimē", nosakot publiskās apspriešanas norises laiku no 26.09.2017. līdz 18.10.2017. Publiskās apspriešanas laikā tika saņemtas trīs simti sešdesmit divas aptaujas anketas un desmit iesniegumi. Būvvalde 22.11.2017. ir apkopojusi publiskās apspriešanas rezultātus - Nr. BV-17-186-ls "Publiskās apspriešanas viedokļu apkopojums zemes vienību un ēku adrešu maiņai un piešķiršanai Ziepniekkalna apkaimē" un publicējusi tos oficiālajā Būvvaldes mājas lapā www.rpbv.lv.

[2.] Būvvalde, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju un konstatētos faktus, pieejamos dokumentus saistībā ar adreses piešķiršanas procesa tiesisko regulējumu, publiskās apspriešanas rezultātus,

[2.1.] Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta ceturto prim daļu pašvaldības lēmumu par adrešu piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu var izdot arī vispārīgā administratīvā akta veidā.

Būvvaldes ieskatā pašvaldībai noteiktā adrešu piešķiršanas kompetence (Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma 17. panta ceturtā prim daļa) nosaka par pienākumu veikt adrešu piešķiršanu, maiņu un sakārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā ieviest adresācijas pamatprincipiem atbilstošu adresāciju Rīgā.

Interpretējot Adresācijas noteikumu 9. punktu gan gramatiski, gan atbilstoši tā jēgai un būtībai, ir secināms, ka atbilstoši Adresācijas noteikumu 9. punktā noteiktajam, Būvvaldei ir pienākums mainīt adreses adresācijas objektiem, ja to adreses neatbilst normatīvo aktu prasībām. Adresācijas noteikumi nosaka adrešu piešķiršanas kārtību, kas Būvvaldei ir saistoša un ir jāizpilda.

Adresācijas noteikumu 3. punktā ir noteikts, ka adrese ir noteiktā secībā sakārtotu nosaukumu un numuru - adreses elementu - kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko reģistrē adrešu reģistrā. Ņemot vērā hierarhisko adresācijas sistēmas uzbūvi, ir jāņem vērā, ka, izdarot izmaiņas hierarhiski augstākā adresācijas objektā, izmaiņas ir jāizdara arī attiecīgajiem hierarhiski zemākajiem adresācijas objektiem, kurus skar izdarītās izmaiņas.

[2.2.] Adresācijas noteikumu 2.8. apakšpunkts nosaka, ka adresācijas objekts ir dzīvošanai, saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai paredzēta ēka, 2.9. apakšpunktā noteikts, ka adresācijas objekts ir apbūvei paredzēta zemes vienība, un 2.10. apakšpunktā noteikts, ka adresācijas objekts ir telpu grupa.

- ciema, viensētas, ēkas un apbūvei paredzētas zemes vienības nosaukumā nedrīkst izmantot vārdu savienojumu, kas satur fiziskas personas vārdu un uzvārdu un informāciju par saimnieciskās darbības formu (8.5. apakšpunkts);

Adresēm Rīgā ir jāatbilst adresācijas sistēmai noteiktajiem pamatprincipiem. Ja Būvvalde konstatē, ka adrese neatbilst noteiktajām prasībām, tad Būvvaldei ir obligāti jāpieņem lēmums par adreses maiņu vai pieraksta precizēšanu. Būvvalde ir konstatējusi, ka vairākas adreses Rīgā atkārtojas vairākiem funkcionāli patstāvīgiem adresācijas objektiem, kas nav pieļaujams, tāpat arī Būvvalde ir konstatējusi, ka vairāku adrešu pierakstā tiek lietoti divi adrešu numuri, kas pierakstīti kā daļskaitlis, kas nonāk pretrunā ar Adresācijas noteikumu 8.2. un 8.6. apakšpunkta prasībām, jo adresācijas objektam piešķiramais adreses numurs atbilstoši 17.1. apakšpunktam nedrīkst būt pretrunā ar 8.6. apakšpunkta prasībām jo adreses numurs ir viens skaitlis un vienīgais izņēmums adreses numuru veidošanas kārtībā ir noteikts adresācijas noteikumu 18. punktā, lai izvairītos no adrešu numuru atkārtošanās. Būvvaldei, konstatējot lietotu adrešu neatbilstību adresācijas sistēmas prasībām, tās ir jāmaina un attiecīgi jāprecizē to pieraksts. Par konstatētajām adresēm, kas neatbilst adresācijas sistēmas pamatprincipiem, ir organizēta un notikusi publiskā apspriešana.

- pirmajai ēkai, kas tiek būvēta vai ir uzbūvēta uz apbūvei paredzētas zemes vienības, un ar to funkcionāli saistītajām ēkām saglabā zemes vienībai piešķirto adresi (12.1. apakšpunkts);

- katrai nākamajai ēkai un ar to funkcionāli saistītajām ēkām, kuras būvēs vai ir uzbūvētas uz apbūvei paredzētas zemes vienības, izvērtējot konkrēto situāciju, piešķir jaunu adresi (12.2. apakšpunkts).

[2.5.] Adresācijas noteikumu 13. punkts nosaka, ja uz apbūvei paredzētas zemes vienības atrodas vairākas funkcionāli nesaistītas ēkas, katrai ēkai un ar to funkcionāli saistītajām ēkām piešķirt atsevišķu adresi neatkarīgi no tā, vai ēkas ir viena īpašnieka vai vairāku īpašnieku īpašumā (valdījumā).

[2.6.] Adresācijas noteikumu 14. punkts nosaka, ka pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai piešķir numuru ar piesaisti ielas nosaukumam. Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur nav ielu, līdz ielu izbūvei vai gadījumā, ja brauktuvei noteikts ceļa statuss, apbūvei paredzētai zemes vienībai adresi var nepiešķirt, bet ēkai kopā ar zemes vienību saglabā vai piešķir nosaukumu. Divu mēnešu laikā pēc ielu izveides un nosaukumu piešķiršanas tām pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija pieņem lēmumu par iepriekš piešķirto adrešu maiņu, apbūvei paredzētas zemes vienības vai ēkas nosaukumu aizstājot ar numuru un piesaistot to ielas nosaukumam.

3a8082e126