Fwd: sekojiet CVK sēdei trešdien plkst 16 (06.08.) - kurā lems, vai ļaut vēlētajiem vākt parakstus rosināt Saeimā likuma projektu
Emīls Hlevickis
No: Janis Vitols <saieta...@inbox.lv>
Datums: 2014. gada 7. augusts 18:59
Temats: Fwd: sekojiet CVK sēdei trešdien plkst 16 (06.08.) - kurā lems, vai ļaut vēlētajiem vākt parakstus rosināt Saeimā likuma projektu
Kam: Emīls Hlevickis <emils.h...@gmail.com>
---------- Pārsūtītā vēstule----------
| Temats: | Fwd: sekojiet CVK sēdei trešdien plkst 16 (06.08.) - kurā lems, vai ļaut vēlētajiem vākt parakstus rosināt Saeimā likuma projektu |
| Datums: | Sun, 3 Aug 2014 18:09:20 +0300 |
| No: | Atvērtā Pārvaldība <atvertap...@gmail.com> |
Labdien !
Aicinām sekot CVK sēdei 06.08.2014. plkst.16, Smilšu ielā 4, kurā atkārtoti lems par vēlētāju (tas ir, arī Jūsu) tiesībām vākt parakstus, lai rosinātu likumu projektu skatīšanai Saeimā.
CVK atkārtoti lems, vai reģistrēt parakstu vākšanai biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" likuma projektu - ļoti nozīmīgā jautājumā, kas skar ikvienu.
Paraksti tiks vākti, lai rosinātu [Saeimai] atcelt 08.11.2012. likumu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu".
Skat.- http://cvk.lv/pub/public/30885.html
(Daļa ierēdņu vēlas, lai CVK darbotos kā vēlētāju domu cenzors. Kas būtu pretēji CVK misijai).
Saeimas veiktie 08.11.2012. grozījumi praktiski likvidē tautas tiesības rosināt Saeimā jebkādus likumu projektus, un no 01.01.2015. atņem iespējas tautai kontrolēt Saeimu.
Tautas atstumšana no iespējas ietekmēt likumus ir pretēja konvencijām, un rada apstākļus valsts apvērsumam un šauras personu grupas diktatūrai.
Ir nesamērība ar ES regulu nr. 2011/211.
Norma Eiropas iniciatīvu ierosināšanai ir 6 750 parakstu (bez maksas) no Latvijas.
Turpretī - rosināt likuma projektu Saeimā var, savācot 155 000 apliecinātu parakstu (kas ir nereāli), turklāt iniciatoriem pašiem jāsedz ap 0,5 milj. eiro izdevumi.
Tādas naudas nav nevienai latviešu biedrībai; arī neviens no sociālajiem slāņiem (māmiņas, invalīdi, zemnieki, uzņēmēji, studenti u.c.) nav skaitliski 155 000. Liegta arī ārzemju latviešiem iespēja rosināt Saeimā likumu projektus.
Reāli, tikai ārvalstu vai lielu korporāciju lobētas grupas spēs rosināt likuma projektus Saeimā.
Vienkārši aprēķini atsedz ierobežojumu matemātisko absurdu.
155 100 parakstu jāsavāc ir Latvijā, kurā deklarēti 1`468`649 balsstiesīgo. (Ārvalstīs deklarētos pieskaitot, ir kopā 1`551`440 balsstiesīgo).
Uz Latvijā palikušajiem ir uzlikta nesamērīga slodze - arī par tiem kas ārzemēs.
(Nez vai var prasīt iesniegt parakstus 10,55 % no visu Latvijā deklarēto 1`468`649 vēlētāju kopskaita, ja Satversmes 78.pants runā par mazāku skaitu - 1/10 jeb 10% vēlētāju?).
Latvijā ir 116 notāri. Tieslietu ministrija nav izskaidrojusi, kā spēs notāri apkalpot 155 000 vēlētāju. Ja katrs vēlētājs tērē vidēji 4 stundas paraksta apliecināšanai, kopā 155 000 vēlētāju tērēs 620 000 stundas.
Izrietoši, zaudējumi ekonomikai ir lēšami ap 6,2 miljoni eiro.
Valsts Prezidents norāda 27.11.2012. vēstulē Saeimai, ka rosinās atcelt 08.11.2012. likumu kā neatbilstošu Satversmes 1.pantam, ja trūkumus Saeima nenovērsīs līdz 2014.gada septembrim. Trūkumi nav novērsti.
Satversmes tiesas bij. priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ir sniedzis atzinumu - biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" likuma projekts, kas iesniegts 19.06.2014. CVK, atbilst prasībām. Vēlētājiem ir tiesības vākt parakstus, lai rosinātu Saeimā šādu likuma projektu. CVK nedrīkst atteikt reģistrēt parakstu vākšanas procedūru.
Prasību sašaurināt tautas tiesības pēkšņi 2012.gada aprīlī izvirzīja deputāti
Ilma Čepāne, Solvita Āboltiņa, Andrejs Judins, Dzintars Zaķis, Ina Druviete,
kuri šādu priekšlikumu iesniedza 2.lasījumā jau Saeimas skatīšanai pienemtajā Dombrovska valdības 22.11.2011. likuma projektā, kurš paredzēja tikai tehniskus precizējumus tautas iniciatīvu likumā. Kardināla koncepcijas maiņa ir veikta 2. lasījumā, kas neatbilst labai praksei.
Agrāk I.Čepāne, S.Āboltiņa, Dz.Zaķis, I.Druviete, A.Judins pauda pretējas idejas - prasīja paplašināt tautas tiesības 2008. gada referendumā; apstrīdēja Satversmes tiesā kā nesamērīgi smagu prasību savākt 10 000 parakstu (lieta nr. 2008-40-01).
Ir nepatiess apgalvojums par Latviju kā "referendumu lielvalsti". Pavisam 23 gadu laikā, kopš 1991. gada ir notikušas 9 nobalsošanas, no tām 5 pēc Saeimas vai Prezidenta iniciatīvas. (skat.- http://cvk.lv/pub/public/27531.html ).
Palicis neskaidrs, kāpēc 11. Saeima piekrita rīkot referendumu par krievu valodas statusa iekļaušanu Satversmē. To varēja nepieļaut un apturēt. Piemēram, pieņemt Satversmes Preambulu uzreiz, vai īpašu likumu par negrozāmiem pantiem. Pēc ES līguma, par krievu valodas kā oficiālās valodas Eiropas Savienībā ieviešanu nevar lemt Latvija viena pati.
18.02.2012. referendumā, grozījumus balsojot "par" atbalstīja 17,2 % vēlētāju - (273`347 no visiem 1`545`004 balsstiesīgajiem), resp. pārējie 82,29% Latvijas vēlētāju jeb 1`271`657 neatbalstīja šos grozījumus ("pret" balsoja 821`722, bet 449`935 vēlētāji boikotēja referendumu).
Pie šāda rezultāta nedrīkstētu apgalvot, ka tauta esot nesaprātīga un tāpēc referendumi jāaizliedz.
Pretēji Drošības policijas kategoriskām iebildēm, ietekmīga Tieslietu ministrijas persona Ringolds Balodis 2012.gada jūlijā pārreģistrēja t.s. Lindermana-Osipova partiju, ar nosaukumu "Par dzimto valodu" (reģ.nr.40008153242).
Redzams, ka nevis tauta apdraud valsti, bet gan konkrētas personas valsts varā.
Regula nr. 2011/211 iesaka saprātīgi ierobežot ekstrēmistus, lai to dēļ netiktu liegtas vēlētāju vairākumam tiesības rosināt likumu iniciatīvas. Saeima pat neklausījās iebildēs, ka ierosinājumi grozīt Satversmi ir atšķirīgi un nodalāmi no ierosinājumiem Saeimai pieņemt parastus likumus .
Nesamērīgi smagie ierobežojumu 08.11.2012. likumā ir vienādi attiecināti kā uz priekšlikumiem grozīt Satversmi, tā arī uz vienkāršajiem likumiem (ģimeņu, zemnieku, latviešu kultūras, uzņēmēju u.tml. problēmu risināšanai), padarot neiespējamu tautai rosināt likumus Saeimā. Izteikšanās interneta vietnē "Mana Balss" nav deputātiem saistošas, Saeima drīkst tos neskatīt.
Ierobežojot tiesības tautai, nav Saeima risinājusi saistīto likumu paketi - kas uzlabotu pašas Saeimas pieejamību un procedūras: nav pieņemts Lobiju likums, izmaiņas Partiju likumā, Vēlēšanu likumā, nav apturēta "deputātu skraidīšana", varu valstī ir ieguvusi Satversmē neparedzēta Koalīcijas padome.
Lai atjaunotu Latviju un novērstu atkāpes no Satversmes, vēlētājiem ir jāatgūst tiesības rosināt likumus.
Pielikumā: 1) Valsts prezidenta vēstule Saeimai
2) Satversmes tiesas ex. priekšsēdētāja G.Kūtra atzinums
Biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā"
http://atvertaparvaldiba.info
Vairāk par parakstu vākšanu tautas nobalsošanai: http://atvertaparvaldiba.info/index.php/iniciativa
Par biedrību "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" (APPL):
Biedrība "APPL" dibināta 2013.gada 18.decembrī. Tās pamatmērķis ir iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar jauno, 2011. gadā pasaulē izveidoto starptautisko organizāciju "Atvērtās pārvaldības partnerība" (Open Government Partnership), kurai pievienojušās jau 60 valstis, tai skaitā Latvija. "Atvērtās pārvaldība partnerība" saprotama kā datu apmaiņas sistēma dialogam starp sabiedrību un varu.
Biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā"
http://atvertaparvaldiba.info
E-pasts: in...@atvertaparvaldiba.info
Tālrunis: 25135320
---------- Pārsūtītās vēstules beigas ----------