Itāļu Mūzika

[Oda Znidarsic]

Brīnišķīgaisharizmātiskais itālis Džovanni Kostello Latvijas klausītājiem uzstāsies pirmo reizi, taču viņa nesenie koncerti Los Andželosā, Miami un Neapolē izpelnījās vētrainas klausītāju ovācijas. Jūrmalā, savā solo koncertā, mūziķis izpildīs leģendārā Paolo Konte kompozīcijas, kā arī lieliskā itāļu tenora Enriko Karūzo balādes, ģeniālā Adriano Čelentāno dziesmas un daudzus citus visu iemīļotus itāļu hitus.

Džovanni Kostello ir pazīstams ar savu neparasti samtaino balss tembru un krāsaini-romantisko repertuāru, rosinot asociācijas ar Itāliju un Vidusjūras piekrasti. Itālija ar savu fantastisko kultūras mantojumu vienmēr ir bijusi iedvesmas avots pasaules lielākajiem meistariem, itāļu valoda aizrauj, mūzika iedvesmo mīlestībai, neticamajai harizmai un itāliešu ugunīgajam temperamentam piemīt vienreizēja enerģija.

Šī albuma filmu melodijas aptver maģisko romantikas, melanholijas, draudzības un vardarbības kombināciju. Notis šajos skaņu celiņos virmo tik kaisli, ka mūzika turpina piesaistīt klausītājus, atdzīvinot šo izcilo itāļu komponistu daiļradi, neatkarīgi no laika un vietas, kur šī mūzika skanētu.

Albuma bukletiņā lasām, ka jau kopš pirmsākumiem vairumam filmu ir bijis savs muzikālais pavadījums, kurā mūzikas ritms savā veidā atspoguļoja vai sasaucās ar darbības ritmu filmas kadrā. Pat mēmās filmas netika skatītas klusumā!

Vairumā gadījumu filmām rakstīta mūzika ir galveno varoņu domu atspulgs, fons, kas pavada, fons, kas pastiprina darbību, uzkurina spriedzi un padara filmu emocionāli pilnasinīgu arī ar šo tik svarīgo mūzikas dimensiju.

Koncertā muzicēs samtaini siltās un jutekliski spožās balss īpašniece, operas soliste Jolanta Strikaite-Lapiņa. Solistes izpildījumā skanēs spilgtākās itāļu renesanses un baroka soprāna ārijas. Virtuozitāti ar baroka vijoli demonstrēs Raimonds Melderis, bet muzikālo pavadījumu ar klavesīnu un Bauskas pils pozitīvu veidos senās mūzikas pazinējs, klavesīnists Pēteris Vaickovskis.

Tiks atskaņota Orlando di Lasso (Orlande de Lassus, 1532-1594) flāmu komponista mūzika, kas dominēja Eiropā renesanses laikā. 16. gadsimtā viņš bija Minhenes galma kapelas komponists, padarot Minheni par Eiropas mēroga mūzikas pilsētu. Apliecinot augstu cieņu, komponista laikabiedri viņu dēvēja par Princeps Musicorum (Ievērojamākais mūzikā, Meistars mūzikā).

Koncertā skanēs arī mūzika, ko komponējis itāļu komponists un vijoles virtuozs Marko Učelīni (Marco Uccellini, 1603-1680). Komponists darbojās Ziemeļitālijā septiņpadsmitā gadsimta vidū.

Augstu emocionālo jūtīgumu sniegs venēciešu komponistes Barbaras Stroci (Barbara Strozzi, 1619-1677) radītā mūzika. Viņa ir viena no nozīmīgākajām kopmonistēm, kura radīja itāļu kantātes un baroka laikmeta ārijas. Barbaras Stroci darbi tika daudz publicēti viņas dzīves laikā un bija būtiski vokālās mūzikas un operas vēsturiskajai attīstībai pēc baroka laikmeta.

Jolantas Strikaites-Lapiņas izpildījumā dzirdēsiet itāļu renesanses un baroka soprāna ārijas ar Petrarkas dzeju. Frančesko Petrarka (Francesco Petrarca, 1304-1374) bija itāliešu dzejnieks un filozofs. Viņš ir pazīstams kā viens no pirmajiem renesanses humānistiem. Frančesko Petrarka izmācījās jurisprudenci, tomēr sirds viņu aicināja pievērsties mākslai un Dievam. Turpmāko dzīvi viņš pavadīja kā garīdznieks, spožs filozofs un dzejnieks. Frančesko Petrarkas sonetus renesanses laikā apbrīnoja un imitēja visā Eiropā, un tie kļuva par liriskās dzejas paraugu.

Aicinām pievienoties klausītāju pulkam, lai baudītu mūziku, kas aizkustinājusi un saviļņojusi ļaužu sirdis cauri gadsimtiem, izcilu mākslinieku - Jolantas Strikaites-Lapiņas, Raimonda Meldera un Pētera Vaickovska izpildījumā.

Aizvadītā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, kad padomju ideologi centās visiem spēkiem mūs pasargāt no kapitālistu radītās mūzikas kaitīgās ietekmes, itāļu estrādes mūzika neskaitījās tik ļoti slikta. Saulainās zemes mākslinieki koncertēja Padomju Savienībā, viņus reizēm varēja vērot zilajos ekrānos un dziesmas no viņu repertuāra drīkstēja oficiāli spēlēt restorānos. Tolaik viens no populārākajiem arī pašā Itālijā skaitījās dziedātājs Rikardo Foli.

Dzintaru koncertzālē Jūrmalā 1. julijā notiks itāļu komponistam Džakomo Pučīni (Giacomo Puccini, 1858-1924) veltīts koncerts, kurā uzstāsies populārā festivāla "Puccini Torre del Lago" mākslinieki. Kā "Delfi" informē organizatori, mākslinieki Latvijā ieradīsies pasaules koncertturnejas ietvaros.

Latvijas simfoniska festivāla orķestra pavadībā uzstāsies operas zvaigznes Marina Mediči (Marina Medici, soprāns), Vinčenco Kostanzo (Vincenzo Costanzo, tenors), bet pie diriģenta pults stāsies Džakopi Sipari di Peskaseroli (Jacopo Sipari di Pescasseroli).

Festivāls "Torre del Lago" ir viens no gaidītākajiem kultūras dzīves notikumiem Toskānā, viens no nozīmīgākajiem Itālijas festivāliem un vienīgais pasaulē veltītais komponistam Džakomo Pučīni festivāls, kas notiek katru vasaru, norāda koncerta rīkotāji.

Rikardo Muti ir dzimis 1941. gada 28. jūlijā Neapolē un apguvis klavierspēli Vinčenco Vitāles klasē Neapoles konservatorijā, kuru absolvējis ar izcilību. Pēc tam Džuzepes Verdi konservatorijā Milānā viņš ir studējis kompozīciju un diriģēšanu pie Bruno Betinelli un Antonīno Voto. Pirmo reizi kritikas un publikas uzmanības lokā Rikardo Muti nonāca 1967. gadā, kad ieguva pirmo vietu Gvido Kantelli diriģēšanas konkursā Milānā. No 1969. līdz 1981. gadam viņš bija Florences orķestra Maggio Musicale Fiorentino muzikālais vadītājs. 1971. gadā Herberts fon Karajans uzaicināja Rikardo Muti diriģēt Vīnes filharmonijas orķestri Zalcburgas festivālā, kurā viņš regulāri uzstājas joprojām.

Šogad Itāļu operas akadēmiju savās telpās no 18. līdz 29. novembrim uzņēma laikmetīgās mākslas muzejs Fondazione Prada Milānā. Uzmanības centrā bija Vinčenco Bellīni opera Norma un bel canto tradīcija. Mēģinājumos un koncertos piedalījās Luidži Kerubīni jauniešu orķestris. Akadēmijas audzēkņi bija četri diriģenti no ASV, Francijas, Itālijas un Polijas, kā arī četri repetitori no Itālijas, Krievijas un Spānijas. Klausītāji varēja novērtēt gan jauno diriģentu sniegumu Normas ģenerālmēģinājumā, gan paša maestro Muti vadīto Normas atskaņojumu. Itāļu operas akadēmija un Fondazione Prada sadarbosies arī 2025. gadā, kad Rikardo Muti ievedīs jaunos talantus Volfganga Amadeja Mocarta Dona Žuana pasaulē.

Pavisam drīz, no 16. līdz 22. decembrim, Rikardo Muti uzstāsies Ravennas festivāla Rudens triloģijā. Ravennas festivāls, kura dibinātāja un goda prezidente ir mūziķa dzīvesbiedre Kristīna Macavillāni-Muti, savu pamatprogrammu publikai piedāvā vasarā, pēc tam rudenī Aligjēri teātrī Ravennā notiek vēl viens pasākumu cikls. Šoreiz gan tas tiek rīkots neilgi pirms Ziemassvētkiem. Savā triloģijā Aligjēri teātrī maestro Muti ir iekļāvis Bellīni Normu (16. un 19. decembrī), Verdi Nabuko (17. un 20. decembrī), kā arī Verdi mūzikas galā koncertu, kurā skanēs operu Makbets, Trubadūrs, Sicīliešu vakarēdiens, Simons Bokanegra, Likteņa vara, Dons Karloss un Otello fragmenti (22. decembrī). Visos šajos vakaros viņš diriģēs Luidži Kerubīni jauniešu orķestri un Pjačencas teātra kori. Ja vēlaties sajust, kā ir jāskan itāļu operai, ir vērts doties uz Ravennu. Šī nelielā, apbrīnojami skaistā pilsēta ir maestro Muti mājvieta.

Otello, Violetas Valerī un Čo-Čo-sanas rakstura veidošana kopā ar dziedātāju tagad vairs nav diriģenta, bet gan režisora rokās. Ar visām provokācijām, ko redzam uz skatuves. Tā vairs nav Verdi vai Pučīni opera, bet viena vai otra režisora opera. Daudzi no viņiem neko nezina par mūziku, bet četrdesmit dienu strādā ar solistiem, radot situācijas, kam nav nekāda sakara ar operu.

Esmu dzirdējis, ka nesen kādā teātrī tika iestudēts Rigoleto un izrādē titulvaronim nebija kupra. Operas tekstā ir skaidri pateikts, ka Rigoleto ir kuprītis. Ja viņam nav kupra, tam nav nekādas jēgas. Nav tā, ka mums ir jābūt reālistiem, bet operā gan Sparafučile piemin Rigoleto kupri, gan pats varonis, runājot par sevi, atzīstas, ka viņa ķermenis ir deformēts. Mūsdienās bieži vien gadās tā, ka komponists ir tas cilvēks, kuram ir visattālākais sakars ar viņa paša operu.

Šodien pirms intervijas biju klāt jūsu vadītajā Luidži Kerubīni jauniešu orķestra mēģinājumā, vēroju jūsu sadarbību ar jaunajiem mūziķiem un viņu reakciju. Jūs ne tikai izstarojat autoritāti, bet jums arī piemīt spoža humora izjūta. Vai diriģenta profesijā tā ir svarīga īpašība?

Diriģents nedrīkst radīt terora, draudzības trūkuma atmosfēru. Šajās attiecībās ir jābūt savstarpējai cieņai, taču, kad ir nepieciešams, es pieprasu no mūziķiem lielu koncentrēšanos un piepūli, lai uzlabotu mūsu kopējo sniegumu. Lai radītu pozitīvu gaisotni, es uzmundrinu mūziķus, pasakot kaut ko humorpilnu, un tas palīdz viņiem atslābināties. Es tā rīkojos, strādājot ne tikai ar Luidži Kerubīni jauniešu orķestri, esmu to darījis vienmēr, arī pēdējos trīspadsmit gadus, kad vadīju Čikāgas simfonisko orķestru. Humora izjūta ir svarīga, bet humoram nav jābūt muļķīgam.

Jau šo svētdien kopā ar plašu pavadošo komandu Latvijā ielidos viens no leģendārākajiem Itālijas estrādes solistiem Al Bano Carrisi, lai jau pirmdien, 18.augustā sniegtu īpašu koncertu Dzintaru koncertzālē. Pasaules slavenais itāļu solists Rīgā ierodas dienu iepriekš, lai apskatītu Rīgu pilsētas svētkus.

Neraugoties uz savu pieklājīgo vecumu Al Bano joprojām aktīvi koncertē visā pasaulē un savā saspringtajā koncertu grafikā atradis arī iespēju kopā ar plašu pavadošo grupu sniegt neaizmirstamu un romantisku koncertu Dzintaru koncertzālē. Lielā mūziķu, skaņotāju un menedžmenta komanda skaidrojama ar faktu, ka Al Bano koncertā visus slavenos skaņdarbus izpildīs dziedot dzīvajā, tādēļ pirms koncerta paredzēti arī laikietilpīgi mēģinājumi. Pasākuma rīkotāji brīdina, ka uz koncertu ir palikušas pavisam neliels skaits biļešu.

3a8082e126