Tur Aiz Mākoņiem Ir Saule

[Geri Cutcher]

Dienābrīžiem starp mākoņiem izsprauksies saule, taču vietām arī īslaicīgi līs, iespējams būs dzirdami arī pērkona dārdi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Saule mīsies ar mākoņiem, kas vietām, galvenokārt valsts austrumu rajonos, nesīs īslaicīgu lietu, lokāli var veidoties arī atsevišķi negaisa mākoņi. Pūtīs lēns vējš, un gaiss iesils līdz 22..27 grādiem.

Rīgā starp mākoņiem spīdēs saule, nav gaidāmi nokrišņi. Pūšot lēnam vējam, gaiss sasils līdz +21 grādam, par dažiem grādiem zemāka temperatūra būs pilsētas ziemeļos, kur vējš nesīs vēsāku gaisu no jūras.

Svētdien starp mākoņiem lielā teritorijas daļā uzspīdēs saule, bet austrumos debesis būs mākoņainākas. No rīta dažviet Kurzemes rietumos, bet vakarā vietām valsts austrumos gaidāmi nokrišņi - pārsvarā lietus, no rīta arī slapjš sniegs, tāpēc no rīta atsevišķos posmos ceļi var būt slideni.

 Negatīvas Euribor likmes tuvākajos gados mēs nepiedzīvosim un, iespējams, tādu nebūs arī tuvākajos gadu desmitos. Latvijas banku sistēma ir apguvusi 2007.-2009. gadu krīzes mācību un tās kredītportfelis ir noturīgs, neraugoties uz visām pandēmijas un ģeopolitiskajām ķibelēm, kuras Latvijai nācās pārvarēt. Ar inflāciju un finanšu resursu sadārdzināšanos saistītos izaicinājumus palīdzēja pārvarēt privātpersonu un kompāniju uzkrājumi. Latvijā ir vērojams pieprasījums pēc stresa aktīviem, taču tie nerodas. Par to žurnālam m2 un portālam varianti.lv pastāstīja bankas Citadele Latvijas lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas klientu darījumu vadītājs Dmitrijs Kačalovs. Viņš pauda cerību, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgum un finanšu sektoram sliktākais ir palicis pagātnē un nākotnē Latvijas ekonomikas debesjumā no mākoņiem varētu atkal iznākt saule.

– To, kas šodien notiek Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, daļa ekspertu sauc par stagnāciju. Jūsuprāt, kas to varētu būt novedis līdz šādam stāvoklim? Vai arī jūs tomēr uz notiekošo neraugāties tik skeptiski?

– Ne tik skeptiski, lai par nekustamo īpašumu tirgu runātu pārāk negatīvos toņos. Tomēr nenoliedzu arī to, ka zināma aktivitātes samazināšanās ir notikusi. Tas ir ietekmējis gan komerciālo segmentu, kurā darbojas liela daļa mūsu bankas korporatīvo klientu, gan arī mājokļu segmentu. Pēdējā laikā mēs vērojam aktivitātes samazināšanos dzīvojamā segmentā. Par to liecina arī bonusu akcijas, ko attīstītāji pēdējos sešos mēnešos piedāvā savam gatavajam produktam, tādējādi cenšoties aktivizēt pieprasījumu.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus bremzēšanās sākās jau 2022. gada rudenī. Tolaik galvenie faktori, kas izraisīja šo procesu, bija nenoteiktība saistībā ar pieaugošajām energoresursu cenām, augstā inflācija un procentu likmju kāpums. Visi bija satraukušies par to, kas notiks apkures sezonā. Kā to pārdzīvosim? Pagāja ziema, un gan privātie, gan korporatīvie klienti to bija pārdzīvojuši. Tomēr nevienam nebija ļauts atslābt. Sabiedrības noskaņojumu sāka ietekmēt rekordaugstais Euribor likmju kāpums, kas tad arī kļuva par galveno aktivitāti bremzējošo faktoru.

Pašlaik par likmēm aizvien biežāk ir dzirdamas cerīgas ziņas. Piemēram, ja 2022. gada vidū tirgus gaidīja turpmāku Euribor likmju kāpumu, tad 2023. gada beigās centrālo vietu ieņēma gaidas, ka vidējā termiņā likmes būs zemākas nekā pašlaik, tomēr diez vai sasniegs nulles līmeni. Zemās vai negatīvās Euribor likmes, kuras vērojām 2014.-2021. gados, bija Eiropas ekonomikai vislabvēlīgākais laiks pēdējās desmitgadēs.

– Tas ir atkarīgs no daudziem ekonomiskiem un politiskiem faktoriem. Varu pieņemt, ka tās būs zemākas par pašreizējiem 4%, kas vēsturiskā griezumā ir augsts rādītājs. Procentu likmju turpmākā virzība būs atkarīga no tā, cik sekmīga būs cīņa ar inflāciju eirozonā, kā arī no monetārās politikas virziena. Var pieņemt, ka vidējā termiņā Euribor likmes var stabilizēties uz nākamajiem pieciem-septiņiem gadiem, ja vien globālās ekonomikas un ģeopolitikas arēnās nenotiks kaut kas ekstraordinārs.

Starpbanku likmju kāpuma rezultātā naudas vērtība ir pieaugusi. Kapitālu tagad bez īpašām pūlēm var noguldīt depozītā ar pievilcīgām likmēm. Tādējādi tirgus ir kļuvis vēl prasīgāks pret projektu un citu kapitāla ieguldījumu ienesīgumu.

Ja salīdzinām situāciju pērn ziemas sākumā ar 2023.-2024. gada ziemu, tad aizdevuma naudas vērtība šobrīd ir augstāka. Pašu kapitāla esamība tirgus dalībniekiem un mājsaimniecībām ir ekonomikas veselībai svarīgs faktors. Jautājums par racionālu budžeta pārvaldību ir aktuāls ikvienam. Visi pret to izturas ļoti atbildīgi un analizē izdevumu nepieciešamību. Mūsu novērojumi liecina, ka uzņēmumi skrupulozi aprēķina savus ieguldījumus un rūpīgi seko izdevumiem. Piemēram, komerciālo nekustamo īpašumu īpašnieki vēlas skaidri saprast, ar kādu atdevi viņi var rēķināties, investējot objekta uzlabošanā. Kā tas palielinās naudas plūsmu? Vai tas ļaus nākotnē samazināt komunālos izdevumus un ietekmēs objektu energoefektivitāti? Vai tie kļūs pievilcīgāki nomniekiem?

– Attieksme pret grūtībām biznesā ir atkarīga no taviem partneriem. Mēs sevi pozicionējam kā partneri. Pašlaik mums ir labs kredītportfelis tostarp arī tādēļ, ka pēdējos gados mēs ar izpratni izturējāmies pret mūsu klientu sarežģījumiem, centāmies par visu tikt skaidrībā un pieņemt apdomātus lēmumus, kas ļauj pārvarēt radušās grūtības. Attiecības ar korporatīvajiem aizņēmējiem ir pozitīvas, un mēs turpinām un paplašinām mūsu sadarbību.

– Ceru, ka gan bankas, gan sabiedrība kopumā ir mācījušās no tās krīzes, kas skāra gan banku, gan nekustamo īpašumu nozari. Kopš 2009. gada ir mainījusies arī finanšu sektora politika, turklāt ne tikai Latvijā, bet globāli. Šajā krīzē cieta daudzas valstis. Pēc tās bankas ieņēma konservatīvāku pozīciju kreditēšanā. Pateicoties tam, mēs arī ieguvām kredītu portfeli, kas saglabāja savu kvalitāti gan pandēmijas laikā, gan augstas inflācijas un kredītresursu izmaksu kāpuma apstākļos. Kreditējot klientus, tiecamies sabalansēt biznesa ambīcijas un risku vadību. Šāda selektīva pieeja klientiem ir ļāvusi neapgrūtināt ar liekām saistībām tos, kam likmju kāpuma trieciens varēja būt sāpīgs.

– Tādi klienti ir vienmēr, un tas nav atkarīgs no tā, kādā stadijā ir tirgus. Ja šāda veida aktīvi parādīsies, tad pirkt gribētāji pēc tiem stāsies rindā. Bet jautājums ir – vai parādīsies?

– Jūsu scenārijs ir pilnīgi loģisks. Komerciālajam segmentam viens no galvenajiem rādītājiem ir objekta kapitalizācijas likmes. Tad, lūk, kapitāla izmaksu kāpuma dēļ kapitalizācijas likmes tiek pakļautas kāpuma spiedienam, kas var novest pie zināmas objektu aplēstās vērtības samazināšanās. Tomēr pašlaik nekustamo īpašumu tirgū ir vērojama stabilitāte, un objektu vērtējumos īpaša samazināšanās nav vērojama. Bet, ja situācija būtu kā iepriekšējās krīzes laikā, tas visiem liktu krist panikā. Ja tagad kādam arī ir radušās grūtības ar hipotēkas maksājumiem, tad viņš var mierīgi pārdot savu objektu, jo tā likviditāte ir lielāka nekā parādsaistības. Arī uzņēmumiem kapitāla struktūra pašlaik ir veselīga. Lielākajā daļā komerciālo objektu pašu finansējums iegādei bija 50-60 % no objekta vērtības. Tas motivē paturēt aktīvus, uzlabot to stāvokli, paaugstināt energoefektivitāti un tādējādi celt konkurētspēju.

Runājot par komerciālo segmentu, saskatām pozitīvu dinamiku: Rīgā sāk attīstīties profesionāls biroju segments. Tiek būvēti moderni un energoefektīvi A klases objekti, un to ir daudz. Tas ļaus šim segmentam piesaistīt gan Latvijas, gan ārzemju kompāniju uzmanību kā vietai, kur izvietot savas struktūrvienības. Līdz šim Rīgas biroju segmentā lielāko tiesu bija veci objekti. Un arī tie, kas skaitījās jauni, patiesībā bija būvēti pirms gadiem piecpadsmit. Uz šī fona Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu A klases biroju piedāvājums izskatījās pievilcīgāks. Tagad Rīga ar tām konkurē.

Runājot par ārzemju kompāniju ienākšanu, tad šis process norisinās. Liela daļa biroju segmenta ir tā sauktās SSC kompānijas, tas ir, apkalpošanas centri. Starptautiskas kompānijas daļu savu biznesa operāciju izvieto Latvijā, nomā telpas mūsdienīgos biroju kompleksos, algo darbiniekus un pēc būtības rada mūsu ekonomikai pievienoto vērtību.

– Pēdējo gadu tendence ir īres namu celtniecības Latvijas galvaspilsētā. Tā ir ilgtermiņa vai piespiedu parādība, kas saistīta ar Euribor likmju kāpumu un to cilvēku skaita samazināšanos, kas var saņemt kredītu mājokļa iegādei?

– Jauniem nekustamiem īpašumiem, kas tiek būvēti izīrēšanai, ir laba nākotne neatkarīgi no tā, vai kredītu likmes ir augstas vai zemas. Pieprasījumu nosaka pasaules globalizācijas procesi. Aizvien vairāk ir to profesiju, kas ļauj strādāt attālināti, atrodoties jebkurā vietā: šodien Latvijā, rīt – Vācijā, parīt – ASV. Personīgā mājokļa esamība pārstāj būt vērtība; svarīgāka ir iespēja mainīt dzīvesvietu. Tas attiecas arī uz tiem, kas nevēlas braukt prom no valsts, bet ir gatavi mainīt dzīvesvietu dzimtās pilsētas robežās. Tādēļ, manuprāt, īres nekustamie īpašumi attīstīsies, un Rīgā parādīsies jauni īres nami. Nākotnē pēc īres dzīvokļiem būs liels pieprasījums.

3a8082e126