lv.wikipedia.org/wiki/Latvija

[ainars]

Pēc 2005. gada sabiedriskās domas pētījumu firmas "Latvijas fakti"
veiktās aptaujas datiem latviešu valodā spēja sazināties 91% Latvijas
iedzīvotāju (pilsoņu un nepilsoņu), krievu valodā — 94%, angļu valodā —
29%, vācu valodā — 16%, poļu valodā — 3%, baltkrievu valodā — 3%,
ukraiņu valodā — 3%, lietuviešu valodā — 2%. Mazāk nekā 1% iedzīvotāju
varēja sazināties itāļu, franču, spāņu vai igauņu valodā. Aptuveni 60%
aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ģimenēs runāja latviski, bet 37% — krievu
valodā. Citu valodu ģimenē lietoja tikai 0,9% Latvijas iedzīvotāju. 93%
aptaujāto latviešu spēja sazināties krievu valodā, 33% — angļu valodā,
gandrīz 20% — vācu valodā. 95% aptaujāto cittautiešu runāja krievu
valodā, 80% — latviešu valodā, 25% — angļu valodā, 12% — vācu valodā.[15]

Savukārt pēc 2009. gada Latviešu valodas aģentūras (LVA) aptaujas datiem
latviešu valodas pratēju īpatsvars Latvijā bija 92%, bet krievu valodas
pratēju 98%. Tikai 1% visu aptaujāto latviešu neprata krievu valodu, bet
8% krievvalodīgo nemaz neprata latviešu valodu. Laba krievu valodas
prasme bija 76% latviešu, bet laba latviešu valodas prasme bija tikai
48% cittautiešu. Tomēr 81% respondentu ar dzimto krievu valodu
uzskatīja, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu jāprot latviešu valoda.
Jauniešu vecumgrupā no 17 līdz 25 gadiem 64% krievvalodīgo jauniešu labi
pārvaldīja latviešu valodu un 56% no latviešu jauniešiem labi prata
krievu valodu. Angļu valodu prata 56% respondentu ar dzimto latviešu
valodu (labi — 14%, viduvēji — 19%, pamatprasmju līmenī — 23%) un 53%
krievvalodīgo (labi — 16%, viduvēji — 21%, pamatprasmju līmenī — 16%).
Vācu valodu dažādos līmeņos prasmi atzina 36% respondentu ar dzimto
latviešu valodu un 27% krievvalodīgo.[16]

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 2008./2009. mācību gadā
angļu valodu apguva 82,8% Latvijas skolēnu, krievu valodu 35,3%, vācu
valodu 12,9% un franču valodu 1,6% skolēnu.