Data-driven RDF frameworks
0 views
Skip to first unread message
Kalvis Apsītis
Nov 5, 2010, 1:09:15 PM11/5/10
to SemW...@googlegroups.com, Liga Zdanovska
Sveiciens Semantic Web listes lasītājiem,
Nupat, domājot par vienu jau uzsāktu maģistratūras darbu, radās nopietnas pārdomas, kā mūsdienās vajadzētu apstrādāt kartotēku datus - krātuves ar bibliogrāfiskām atsaucēm, personas datiem, fotogrāfijām, utml. (t.i. klašu instancēm, ar pietiekami bagātu, lietotāja definētu metainformāciju). Labi pazīstami sasniegumi šinī jomā ir MIT grupai - t.s. Haystack projektam http://groups.csail.mit.edu/haystack/ (t.sk. viņu projektiem Exhibit, Solvent, u.c.). T.i. viņiem ir rīku komplekts, kas ļauj savākt no Web'a datus, tos attēlot RDF modelī, veidot pieprasījumus, apstaigāt/attēlot, izmantojot Facetted Browse (sk. piemēram, http://simile.mit.edu/exhibit/examples/nobelists/nobelists.html )
Gribētos saprast, vai ir kādi jaunāki ietvari, kuri šīs vieglsvara kartotēku idejas ir nesuši tālāk - izveidojot pilnvērtīgākas Web lietojumprogrammas (t.sk. ar SPARQL pieprasījumiem - lai viss nebūtu jāšķiro tikai klienta pusē ar JavaScript), kuri izmantotu RDF modeli arī saskarnes veidošanai un datu attēlošanai; t.i. lai ne vien priekšmetapgabala dati nāktu no RDF modeļa, bet arī lietojumprogrammas konfigurācija, datu ievades formas, iespēja šos datus attēlot. Pirms dažiem gadiem tika daudz runāts par "semantisku wiki", par iespēju no maziem lego-veidīgiem gabaliņiem aprakstīt gan priekšmetapgabala datu struktūras, gan arī dažādus skatus (Webā, atskaišu ģeneratoros utml.).
Kā jau ikvienai SW problēmai, te būtu jāmin "Use Cases".
1. Preču sortiments: E-komercijas vietne vēlas parādīt preču sortimentu - tā, lai filtri, pēc kuriem preces var atlasīt, varētu mainīties atkarībā no preces tipa (veļasmašīnām ir viena veida filtrēšanas parametri - tilpums litros, enerģijas patēriņš, gabarīti, utml., savukārt mobilajiem tālruņiem vai radiodetaļām - pavisam citi). Dati par visām precēm ir dabūjami (kā RDF vai JSON) - uzdevums tos attēlot pircējam, pārāk nenodarbojoties ar "custom development" - lai nebūtu jāraksta nenormāli daudziem gadījumiem SQL pieprasījumi utml., bet paļaujoties uz pašu datu struktūru (RDF klasītēm, RDF shēmā ierakstītajām īpašībām, pašu datu modeli, utml.).
2. Cilvēku kartotēka: ERP (Enterprise Resource Planning) aplikācija vēlas parādīt visus savus klientu kontaktus - atkarībā no tā, kādās attiecībās viņi ir stājušies ar mūsu uzņēmumu. Ir vajadzīgs arī kāds vienkāršs ietvars, kurš ļauj atfiltrēt klientus pēc kaut kādiem kritērijiem (teiksim, uzbūvējot SPARQL pieprasījumu) un izveidot PDF drukājamas atskaites - piemēram, lai varētu visus vajadzīgos ļaudis apzvanīt.
3. Dainu skapis: Dziesmu datubāze vēlas attēlot dažādu žanru dziesmas - turklāt tā, ka dažādu žanru dziesmām var atšķirties metainformācija (teiksim, tautasdziesmām ir teicējs un dati par to, kur un kad tā pierakstīta; šlāgeriem ir norādes uz oriģināldziesmu vāciski, baznīcas dziesmām ir norāde uz baznīcas gada svētkiem vai iksvētdienas liturģijas sadaļu, utml.).
4. Objektorientēts Twitter: Kādam gribas izveidot Twitter-līdzīgu aplikāciju, kurā lietotāji apmainītos nevis ar 140-simbolu īsziņām, bet ar aizpildītām objektu formiņām (piemēram, ierakstītu savu "ikdienas vakara pasaciņu", "matemātikas uzdevumu", "dienišķo fotomākslas šedevru" utml.). Kā jau ikvienā Twitter-veidīgā programmā var sekot savu draugu ierakstiem, un viņu aizpildītos objektus "nozagt" jeb "retvītot" - t.i. pārkopēt savā ierakstu plūsmā, pa ceļam varbūt kaut ko pārveidojot, pierakstot klāt kādu jaunu metainformāciju, utml. Nu un problēma - kā uztaisīt šādu sadarbības vidi, kur n-tie lietotāji varētu taisīt savas objektu krātuves un mainīties ar viņiem; turklāt, lai ikvienā šādā objektu krātuvē varētu orientēties (vēlams, arī pēc semantiskiem parametriem, nevis tikai pēc laika ass).
5. Jautā savam deputātam. Vietne Gudrasgalvas.lv ir guvusi atzīstamus panākumus, nodrošinot atgriezenisko saiti starp Interneta vēlētājiem un viņu politiķiem, bet lietotāji sāk nogurt, klikšķinot uz neskaitāmu deputātu (pirms tam - arī deputātu kandidātu) tvītu listēm - un meklējot derīgo saturu starp troksni un muļķībām. Problēma - kā sakārtot daudzos tūkstošus ar jautājumu/atbilžu pārīšiem, lai lietotājs varētu atrast sev interesējošo skaidrojumu (vai uzdot pats jaunu jautājumu).
Visos šajos gadījumos var, protams, teikt, ka ir jābeidz slinkot un jāsāk programmēt :)) No otras puses, man ir grūti noticēt, ka SW savos 10 attīstības gados nebūtu jau radījusi kaut kādu industrijas standartu - ietvarus vai pieejas, kā ar šādiem "kartotēku uzdevumiem" pietiekoši normāli tikt galā, un ka vienīgā izeja ir "custom development" - jauni tūkstoši ar koda rindiņām Javā, Python'ā vai PHP.
Varbūt kādam listes dalībniekam ir zināms, kādi ietvari tagad ir modē, uz ko vērts paskatīties?
Ar cieņu, Kalvis
Skype: kalvis.apsitis
Nupat, domājot par vienu jau uzsāktu maģistratūras darbu, radās nopietnas pārdomas, kā mūsdienās vajadzētu apstrādāt kartotēku datus - krātuves ar bibliogrāfiskām atsaucēm, personas datiem, fotogrāfijām, utml. (t.i. klašu instancēm, ar pietiekami bagātu, lietotāja definētu metainformāciju). Labi pazīstami sasniegumi šinī jomā ir MIT grupai - t.s. Haystack projektam http://groups.csail.mit.edu/haystack/ (t.sk. viņu projektiem Exhibit, Solvent, u.c.). T.i. viņiem ir rīku komplekts, kas ļauj savākt no Web'a datus, tos attēlot RDF modelī, veidot pieprasījumus, apstaigāt/attēlot, izmantojot Facetted Browse (sk. piemēram, http://simile.mit.edu/exhibit/examples/nobelists/nobelists.html )
Gribētos saprast, vai ir kādi jaunāki ietvari, kuri šīs vieglsvara kartotēku idejas ir nesuši tālāk - izveidojot pilnvērtīgākas Web lietojumprogrammas (t.sk. ar SPARQL pieprasījumiem - lai viss nebūtu jāšķiro tikai klienta pusē ar JavaScript), kuri izmantotu RDF modeli arī saskarnes veidošanai un datu attēlošanai; t.i. lai ne vien priekšmetapgabala dati nāktu no RDF modeļa, bet arī lietojumprogrammas konfigurācija, datu ievades formas, iespēja šos datus attēlot. Pirms dažiem gadiem tika daudz runāts par "semantisku wiki", par iespēju no maziem lego-veidīgiem gabaliņiem aprakstīt gan priekšmetapgabala datu struktūras, gan arī dažādus skatus (Webā, atskaišu ģeneratoros utml.).
Kā jau ikvienai SW problēmai, te būtu jāmin "Use Cases".
1. Preču sortiments: E-komercijas vietne vēlas parādīt preču sortimentu - tā, lai filtri, pēc kuriem preces var atlasīt, varētu mainīties atkarībā no preces tipa (veļasmašīnām ir viena veida filtrēšanas parametri - tilpums litros, enerģijas patēriņš, gabarīti, utml., savukārt mobilajiem tālruņiem vai radiodetaļām - pavisam citi). Dati par visām precēm ir dabūjami (kā RDF vai JSON) - uzdevums tos attēlot pircējam, pārāk nenodarbojoties ar "custom development" - lai nebūtu jāraksta nenormāli daudziem gadījumiem SQL pieprasījumi utml., bet paļaujoties uz pašu datu struktūru (RDF klasītēm, RDF shēmā ierakstītajām īpašībām, pašu datu modeli, utml.).
2. Cilvēku kartotēka: ERP (Enterprise Resource Planning) aplikācija vēlas parādīt visus savus klientu kontaktus - atkarībā no tā, kādās attiecībās viņi ir stājušies ar mūsu uzņēmumu. Ir vajadzīgs arī kāds vienkāršs ietvars, kurš ļauj atfiltrēt klientus pēc kaut kādiem kritērijiem (teiksim, uzbūvējot SPARQL pieprasījumu) un izveidot PDF drukājamas atskaites - piemēram, lai varētu visus vajadzīgos ļaudis apzvanīt.
3. Dainu skapis: Dziesmu datubāze vēlas attēlot dažādu žanru dziesmas - turklāt tā, ka dažādu žanru dziesmām var atšķirties metainformācija (teiksim, tautasdziesmām ir teicējs un dati par to, kur un kad tā pierakstīta; šlāgeriem ir norādes uz oriģināldziesmu vāciski, baznīcas dziesmām ir norāde uz baznīcas gada svētkiem vai iksvētdienas liturģijas sadaļu, utml.).
4. Objektorientēts Twitter: Kādam gribas izveidot Twitter-līdzīgu aplikāciju, kurā lietotāji apmainītos nevis ar 140-simbolu īsziņām, bet ar aizpildītām objektu formiņām (piemēram, ierakstītu savu "ikdienas vakara pasaciņu", "matemātikas uzdevumu", "dienišķo fotomākslas šedevru" utml.). Kā jau ikvienā Twitter-veidīgā programmā var sekot savu draugu ierakstiem, un viņu aizpildītos objektus "nozagt" jeb "retvītot" - t.i. pārkopēt savā ierakstu plūsmā, pa ceļam varbūt kaut ko pārveidojot, pierakstot klāt kādu jaunu metainformāciju, utml. Nu un problēma - kā uztaisīt šādu sadarbības vidi, kur n-tie lietotāji varētu taisīt savas objektu krātuves un mainīties ar viņiem; turklāt, lai ikvienā šādā objektu krātuvē varētu orientēties (vēlams, arī pēc semantiskiem parametriem, nevis tikai pēc laika ass).
5. Jautā savam deputātam. Vietne Gudrasgalvas.lv ir guvusi atzīstamus panākumus, nodrošinot atgriezenisko saiti starp Interneta vēlētājiem un viņu politiķiem, bet lietotāji sāk nogurt, klikšķinot uz neskaitāmu deputātu (pirms tam - arī deputātu kandidātu) tvītu listēm - un meklējot derīgo saturu starp troksni un muļķībām. Problēma - kā sakārtot daudzos tūkstošus ar jautājumu/atbilžu pārīšiem, lai lietotājs varētu atrast sev interesējošo skaidrojumu (vai uzdot pats jaunu jautājumu).
Visos šajos gadījumos var, protams, teikt, ka ir jābeidz slinkot un jāsāk programmēt :)) No otras puses, man ir grūti noticēt, ka SW savos 10 attīstības gados nebūtu jau radījusi kaut kādu industrijas standartu - ietvarus vai pieejas, kā ar šādiem "kartotēku uzdevumiem" pietiekoši normāli tikt galā, un ka vienīgā izeja ir "custom development" - jauni tūkstoši ar koda rindiņām Javā, Python'ā vai PHP.
Varbūt kādam listes dalībniekam ir zināms, kādi ietvari tagad ir modē, uz ko vērts paskatīties?
Ar cieņu, Kalvis
Skype: kalvis.apsitis
Reply all
Reply to author
Forward
0 new messages