FW: Vēsturnieks Kārlis Kangeris: Mums jāatklāj arī nepatīkama patiesība
Wilma Teness
From: aprie...@gmail.com
Date: Thu, 15 Mar 2012 12:28:49 -0400
Subject: VīŋŊsturnieks KīŋŊrlis Kangeris: Mums jīŋŊatklīŋŊj arīŋŊ nepatīŋŊkama patiesīŋŊba
To:
VīŋŊsturnieks KīŋŊrlis Kangeris: Mums jīŋŊatklīŋŊj arīŋŊ nepatīŋŊkama patiesīŋŊba
- Valsts prezidents Andris BīŋŊrziīŋŊ nesen atzina, ka uzskatīŋŊt latvieīŋŊu leīŋŊionīŋŊrus par noziedzniekiem ir īŋŊrpus saprīŋŊta robeīŋŊīŋŊm. Vai īŋŊis atzinums bīŋŊtu uzlīŋŊkojams kīŋŊ oficiīŋŊlīŋŊs varas attieksmes maiīŋŊa pret īŋŊo vīŋŊstures objektu?
- ArīŋŊ vienīŋŊ no Saeimas komisijīŋŊm bija runa par īŋŊiem jautīŋŊjumiem. Un es uzsvīŋŊru to, ka, runīŋŊjot par leīŋŊionīŋŊriem, ne vienmīŋŊr tiek skaidri definīŋŊts, ko mīŋŊs saprotam ar jīŋŊdzienu . TīŋŊtad - kas bija latvieīŋŊu leīŋŊions? Ja aplīŋŊkojam vīŋŊstures dokumentus, tur atklīŋŊjas daīŋŊīŋŊdas patiesīŋŊbas. PiemīŋŊram, Himlers, kas bija atbildīŋŊgs par policijas un SS struktīŋŊrīŋŊm, latvieīŋŊu leīŋŊionu definīŋŊja tīŋŊ, ka tas ir ieroīŋŊu SS izveidotīŋŊs divas latvieīŋŊu divīŋŊzijas un visas policijas struktīŋŊras. PīŋŊc īŋŊīŋŊ skaidrojuma tas nozīŋŊmīŋŊja, ka tur iekīŋŊauti arīŋŊ policijas bataljoni. Cita definīŋŊcija ir tīŋŊda. SS galvenīŋŊ pīŋŊrvalde un SS personīŋŊlpīŋŊrvalde, kas komplektīŋŊja īŋŊos leīŋŊionus, noteica visu, kīŋŊ leīŋŊions jīŋŊveido, un viīŋŊi leīŋŊionam pieskaitīŋŊja tikai tos cilvīŋŊkus, kas ir ieroīŋŊu SS vienīŋŊbīŋŊs. VīŋŊl ir latvieīŋŊu pulkveīŋŊu, kuri piedalīŋŊjīŋŊs OtrajīŋŊ pasaules karīŋŊ, definīŋŊcija. PiemīŋŊram, ArtīŋŊrs Silgailis rakstīŋŊja, ka ar latvieīŋŊu leīŋŊionu jīŋŊsaprot visi tie latvieīŋŊi, kas OtrīŋŊ pasaules kara laikīŋŊ cīŋŊnīŋŊjīŋŊs vīŋŊcieīŋŊu pusīŋŊ. Bet vīŋŊl mums ir latvieīŋŊu leīŋŊiona īŋŊenerīŋŊlinspektors RīŋŊdolfs Bangerskis, kas rakstīŋŊja pīŋŊrskatus par iesauktajiem latvieīŋŊiem, kas dienīŋŊja vīŋŊcu militīŋŊrajīŋŊs vai paramilitīŋŊrajīŋŊs vienīŋŊbīŋŊs. ViīŋŊ savu statistiku veidoja, vadoties pīŋŊc Himlera noteiktīŋŊs shīŋŊmas: viīŋŊ uzskaitīŋŊja tos, kas ir ieroīŋŊu SS divīŋŊzijīŋŊs, plus policijas bataljonus. Un tad bija vīŋŊl viena rubrika: latvieīŋŊi īŋŊrpus leīŋŊiona. TīŋŊtad - ja mīŋŊs īŋŊodien runīŋŊjam par leīŋŊionu, lieta kīŋŊīŋŊst daudz komplicīŋŊtīŋŊka. Tad, kad LatvijīŋŊ sīŋŊkīŋŊs 16. marta kustīŋŊba - 1989., 1990. gadīŋŊ - tad uzsaukumus piedalīŋŊties demonstrīŋŊcijīŋŊs vispirmīŋŊm kīŋŊrtīŋŊm parakstīŋŊja Daugavas vanagu organizīŋŊcija, kas 16. martu izprata kīŋŊ latvieīŋŊu leīŋŊiona piemiīŋŊas dienu, kīŋŊ krituīŋŊo leīŋŊionīŋŊru piemiīŋŊas dienu, kīŋŊ atgīŋŊdinīŋŊjumu cīŋŊīŋŊai pret boīŋŊīŋŊevismu. Tiem, kas 16. martīŋŊ dosies gīŋŊjienos, paīŋŊiem jīŋŊbīŋŊt skaidrīŋŊbīŋŊ, ko viīŋŊi ar to grib pateikt: pieminīŋŊt visus krituīŋŊos karavīŋŊrus vai pieminīŋŊt tikai leīŋŊionīŋŊrus - jo tad sīŋŊkas diferencīŋŊīŋŊana.
- Bet kīŋŊ tad ar oficiīŋŊlīŋŊs attieksmes maiīŋŊu?
- NekīŋŊdu īŋŊpaīŋŊu maiīŋŊu gan es neredzu. Mums jīŋŊatceras, ka Saeima 1998. gadīŋŊ pieīŋŊma deklarīŋŊciju par latvieīŋŊu leīŋŊionīŋŊriem. TīŋŊs bīŋŊtīŋŊba bija aizstīŋŊvīŋŊt leīŋŊionīŋŊrus pret uzbrukumiem mīŋŊsīŋŊjīŋŊ un vairīŋŊk īŋŊrzemju presīŋŊ, kur viīŋŊi tika saukīŋŊti par naciīŋŊiem, slepkavīŋŊm un kara noziedzniekiem. UzskatīŋŊt latvieīŋŊu leīŋŊionīŋŊrus par nacistiem ir aplami: neviens latvietis nebija iestīŋŊjies nacionīŋŊlsociīŋŊlistu partijīŋŊ, un Himlera SS ordenīŋŊ varīŋŊja uzīŋŊemt tikai VīŋŊcijas pilsoīŋŊus. Ja latvieīŋŊus iesauca leīŋŊionīŋŊ, SS galvenīŋŊ pīŋŊrvalde to saprata tīŋŊ, ka īŋŊie leīŋŊionīŋŊri ir - tiklīŋŊdz karīŋŊ beidzas, latvieīŋŊu leīŋŊionīŋŊru struktīŋŊras arīŋŊ izbeigtos.
- 1942. gadīŋŊ sīŋŊka veidot policijas bataljonu. Ar ko tas atīŋŊīŋŊīŋŊrīŋŊs no latvieīŋŊu leīŋŊiona, ko sīŋŊka formīŋŊt 1943. gadīŋŊ?
- PirmkīŋŊrt, jīŋŊsaprot, ka Latvija bija okupīŋŊta valsts: sīŋŊkumīŋŊ bija militīŋŊrpīŋŊrvalde, vīŋŊlīŋŊk - civilpīŋŊrvalde. Tika izveidota arīŋŊ policijas struktīŋŊra, par kuru bija atbildīŋŊgs Himlers. ViīŋŊ nolīŋŊma, ka AustrumzemīŋŊ/OstlandīŋŊ jīŋŊveido policijas struktīŋŊras, ko dīŋŊvīŋŊja par Schutzmannschaft. Viena kategorija bija policisti pilsīŋŊtīŋŊs, otrīŋŊ - policisti laukos, treīŋŊīŋŊ kategorija - kīŋŊrtīŋŊbas sargu bataljoni, ko vīŋŊlīŋŊk nosauca par policijas bataljoniem, ceturtīŋŊ kategorija - ugunsdzīŋŊsīŋŊji, piektīŋŊ - palīŋŊgpolicisti. īŋŊsto policijas struktīŋŊru ieviesa 1941. gada beigīŋŊs, 1942. gada sīŋŊkumīŋŊ. īŋŊajīŋŊ struktīŋŊrīŋŊ ietilpa treīŋŊīŋŊ kategorija - slīŋŊgtīŋŊs vienīŋŊbas, kuras latvieīŋŊi sīŋŊkumīŋŊ sauca par kīŋŊrtīŋŊbas sargu bataljoniem, vīŋŊlīŋŊk - par aizsardzīŋŊbas bataljoniem, bet 1943. gadīŋŊ visus pīŋŊrdīŋŊvīŋŊja par policijas bataljoniem. Jau 1941. gadīŋŊ latvieīŋŊi paīŋŊi pieprasīŋŊja, lai vīŋŊrmahta - vīŋŊcu regulīŋŊrīŋŊs armijas - sastīŋŊvīŋŊ tiek izveidota vien vai divas divīŋŊzijas, kas sastīŋŊvīŋŊtu no latvieīŋŊiem un cīŋŊnīŋŊtos pret boīŋŊīŋŊevikiem. To atbalstīŋŊja arīŋŊ reihsministrs Rozenbergs. Un tīŋŊ 1942. gada 25. janvīŋŊrīŋŊ notika saruna starp Hitleru un Himleru. Tolaik armijas grupa ZiemeīŋŊi visu laiku prasīŋŊja pastiprinīŋŊjumu. Hitlers ar Himleru panīŋŊca vienoīŋŊanos, ka jīŋŊformīŋŊ iespīŋŊjami daudz policijas bataljonu. īŋŊenerīŋŊlis Jekelns skaidroja, kīŋŊ tas jīŋŊsaprot: Himlers vīŋŊloties, lai īŋŊie policijas bataljoni darbotos armijas aizmugurīŋŊ un kīŋŊrtotu policejiskīŋŊs lietas, bet iesaistīŋŊt īŋŊos bataljonus frontes darbīŋŊbīŋŊ politiski neesot pieīŋŊaujams, jo latvieīŋŊi ar to vīŋŊloties radīŋŊt sev armijas struktīŋŊras. Un jau 11. februīŋŊrīŋŊ LatvijīŋŊ sīŋŊkīŋŊs policijas bataljonu vervīŋŊīŋŊana. VervīŋŊīŋŊanas propagandas galvenais motīŋŊvs bija: cilvīŋŊki, kas iesaistīŋŊsies bataljonos, cīŋŊnīŋŊsies austrumu frontīŋŊ pret latvieīŋŊu tautas ienaidniekiem - boīŋŊīŋŊevikiem. Izveidoja pat īŋŊpaīŋŊu organizīŋŊcijas komiteju. Kad cilvīŋŊki pieteicīŋŊs bataljonos, viīŋŊiem vajadzīŋŊja parakstīŋŊt darba līŋŊgumu uz pusgadu: viīŋŊi iesaistīŋŊs darbīŋŊ, par ko viīŋŊiem tiek samaksīŋŊts. NolīŋŊgtajiem vajadzīŋŊja parakstīŋŊt solīŋŊjumu, ka viīŋŊi pildīŋŊs priekīŋŊniecīŋŊbas pavīŋŊles bez ierobeīŋŊojuma. LielvervīŋŊīŋŊanas akcijas laikīŋŊ - līŋŊdz 1942. gada jīŋŊnijam - tika izveidoti 16 policijas bataljoni, katrīŋŊ ap 500 īŋŊtata vietīŋŊm.
- Policijas bataljonīŋŊ savervīŋŊtie droīŋŊi saprata, ka kaut kas nav kīŋŊrtīŋŊbīŋŊ: viīŋŊiem taīŋŊu tika solīŋŊts, ka visi dosies uz austrumu fronti cīŋŊnīŋŊties pret boīŋŊīŋŊevikiem, bet nekas tīŋŊds nenotika.
- Protams. Himlers jau bija noteicis, ka policijas bataljonus izmantos frontes aizmugurīŋŊ. PaskatīŋŊsimies izdevumīŋŊ TīŋŊvija: tur rakstīŋŊts, ka . Tie bija meli. No minīŋŊtajiem 16 bataljoniem tikai viens nonīŋŊca frontīŋŊ. Divus bataljonus 1942. gadīŋŊ nosīŋŊtīŋŊja uz VarīŋŊavu: viīŋŊi, kuriem bija solīŋŊta austrumu fronte, brīŋŊnīŋŊjīŋŊs, kur tie atrodas. Tad jau arīŋŊ sīŋŊkīŋŊs policijas bataljonu drīŋŊmīŋŊ vīŋŊsture. Jo viīŋŊi bija parakstīŋŊjuīŋŊi savus darba līŋŊgumus, kuros bija rakstīŋŊts, ka viīŋŊiem bīŋŊs jīŋŊdara tas, ko viīŋŊiem liek. Viens bataljons veica VarīŋŊavas geto īŋŊrīŋŊjo apsardzi, otrs - daīŋŊīŋŊji, bet viena rota no otrīŋŊ bataljona bija iesaistīŋŊta ebreju konvojīŋŊīŋŊanīŋŊ uz Treblinkas koncentrīŋŊcijas nometni. Par īŋŊo drīŋŊmo darbu ir saglabīŋŊjuīŋŊīŋŊs dokumentīŋŊlas liecīŋŊbas. DaīŋŊi citi bataljoni bija aizsīŋŊtīŋŊti uz Ukrainu, kur vajadzīŋŊja uzraudzīŋŊt piespiedu darbos iesaistīŋŊtos civiliedzīŋŊvotīŋŊjus. LatvieīŋŊi bija neapmierinīŋŊti, un bataljonu dienasgrīŋŊmatīŋŊs vietīŋŊm varīŋŊja uziet ierakstus par to, ka tīŋŊds darbs latvieīŋŊiem nav pienīŋŊcīŋŊgs.
- Vai policijas bataljonos bija tikai latvieīŋŊi?
- NīŋŊ. Bija, piemīŋŊram, arīŋŊ septiīŋŊi Latgales bataljoni, kas sastīŋŊvīŋŊja no Latgales krieviem. PīŋŊrīŋŊjos bataljonos lielīŋŊkoties bija latvieīŋŊi, bet arīŋŊ tur drīŋŊkstīŋŊja uzīŋŊemt krievus.
- BīŋŊdīŋŊgi slavenajīŋŊ Djukova izstīŋŊdīŋŊ ir dokumenti, kas liecinot: latvieīŋŊu leīŋŊionīŋŊri piedalīŋŊjuīŋŊies soda akcijīŋŊs BaltkrievijīŋŊ. Vai atkal tiek jaukti policijas bataljoni un latvieīŋŊu leīŋŊionīŋŊri?
- Atkal jīŋŊjautīŋŊ: kas tiek domīŋŊts ar jīŋŊdzienu ? Bataljoni gan ir piedalīŋŊjuīŋŊies soda akcijīŋŊs, kad notika partizīŋŊnu apkaroīŋŊana. Bija operīŋŊcija Ziemas burvīŋŊba 1943. gadīŋŊ, tajīŋŊ piedalīŋŊjīŋŊs astoīŋŊi policijas bataljoni. TaīŋŊu policijas bataljoni cilvīŋŊkus neīŋŊīŋŊva, pienīŋŊkumu sadalīŋŊjums tur bija skaidrs: policijas bataljoniem vajadzīŋŊja ielenkt sīŋŊdīŋŊas, sadzīŋŊt kopīŋŊ cilvīŋŊkus, pīŋŊc tam nīŋŊca SD vienīŋŊbas, kas visus izīŋŊīŋŊiroja - kurus uzskatīŋŊja par partizīŋŊniem, tos noīŋŊīŋŊva, darbaspīŋŊjīŋŊgos savīŋŊca un aizsīŋŊtīŋŊja uz Salaspils nometni. VīŋŊl notika operīŋŊcija Purva drudzis, kur piedalīŋŊjīŋŊs īŋŊetri policijas bataljoni - tīŋŊ arīŋŊ bija partizīŋŊnu apkaroīŋŊana. Ziemas burvīŋŊbīŋŊ sagīŋŊstīŋŊja apmīŋŊram 7000 cilvīŋŊku, ieskaitot bīŋŊrnus. No 1942. līŋŊdz 1944. gadam vīŋŊcieīŋŊi BaltkrievijīŋŊ veica 55 partizīŋŊnu apkaroīŋŊanas operīŋŊcijas, un latvieīŋŊi piedalīŋŊjīŋŊs tikai daīŋŊīŋŊs. Bet krievu propaganda mīŋŊīŋŊina visu vainu uzvelt latvieīŋŊu policijas bataljoniem. Un nevajag arīŋŊ aizmirst, ka BaltkrievijīŋŊ bija stacionīŋŊta ArīŋŊja viena komanda, kas piedalīŋŊjīŋŊs soda akcijīŋŊs.
- TīŋŊtad tiem latvieīŋŊu leīŋŊionīŋŊriem, ar kuriem tradicionīŋŊli saprotam tos, kuri karoja austrumu frontīŋŊ, nebija nekīŋŊda sakara ar tiem, kas policijas bataljonu sastīŋŊvīŋŊ darbojīŋŊs, piemīŋŊram, BaltkrievijīŋŊ?
- LīŋŊdz 1943. gadam vispīŋŊr nebija tīŋŊda jīŋŊdziena - latvieīŋŊu leīŋŊionīŋŊrs. ArīŋŊ vīŋŊlīŋŊk viīŋŊus tīŋŊ nesauca, bija vien ieroīŋŊu SS divīŋŊzijas, kuras devīŋŊja par SS grenadieru divīŋŊzijīŋŊm.
- Viens otrs pat apgalvo, ka leīŋŊionīŋŊri piedalīŋŊjuīŋŊies RīŋŊgas geto iemīŋŊtnieku apīŋŊauīŋŊanīŋŊ. Bet RīŋŊgas geto tika izveidots 1941. gada vasarīŋŊ, un decembrīŋŊ lielīŋŊko daīŋŊu tīŋŊ iedzīŋŊvotīŋŊju vīŋŊcieīŋŊi nonīŋŊvīŋŊja. 1941. gadīŋŊ nekīŋŊdu latvieīŋŊu leīŋŊionīŋŊru vīŋŊl nebija.
- Viens policijas bataljons (20.) piedalīŋŊjīŋŊs geto apsardzīŋŊ, bet uz Rumbulu ebrejus konvojīŋŊja RīŋŊgas policijas spīŋŊki. TaīŋŊu visus īŋŊos faktus īŋŊīŋŊdi jauc apzinīŋŊti, mīŋŊīŋŊinot visu vainu uzvelt leīŋŊionīŋŊriem, kuriem ar īŋŊo noziegumu nav nekīŋŊda sakara.
- PilnīŋŊgi absurdi leīŋŊionīŋŊriem daīŋŊkīŋŊrt piesien ebreju nogalinīŋŊanu ne tikai RumbulīŋŊ, bet arīŋŊ GogoīŋŊa ielas sinagogīŋŊ, kuru nodedzinīŋŊja 1941. gada 4. jīŋŊlijīŋŊ. KīŋŊ mīŋŊdz teikt - ja latvieīŋŊi ir vainīŋŊgi kaut kur, tad viīŋŊi ir vainīŋŊgi visur. Un kīŋŊpīŋŊc gan viīŋŊiem nepiesiet ebreju dedzinīŋŊanu sinagogīŋŊ? Tur nogalinīŋŊto skaits daīŋŊīŋŊdos avotos ir atīŋŊīŋŊirīŋŊgs - no 20 līŋŊdz 2000 cilvīŋŊku.
- PatiesīŋŊba ir tīŋŊda, ka sinagogu tieīŋŊīŋŊm nodedzinīŋŊja, to nenoliedz paīŋŊi dedzinīŋŊtīŋŊji, un, iespīŋŊjams, pagrabīŋŊ tajīŋŊ laikīŋŊ varbīŋŊt kīŋŊds cilvīŋŊks arīŋŊ atradīŋŊs. Par tiem simtiem viss ir sacerīŋŊts. JīŋŊteic, ka padomju laika komisija, ko nodibinīŋŊja, lai izvīŋŊrtīŋŊtu 1944. gadīŋŊ pastrīŋŊdīŋŊtos vīŋŊcieīŋŊu noziegumus, nodarbojīŋŊs ar teiku sacerīŋŊīŋŊanu: piemīŋŊram, ka no Eiropas atvesti 220 000 ebreju, kuri visi nogalinīŋŊti LatvijīŋŊ, bet SalaspilīŋŊ esot nogalinīŋŊti 56 000 ebreju un 110 000 karagīŋŊstekīŋŊu. SalaspilīŋŊ vienlaikus varīŋŊja atrasties labi ja 2000 cilvīŋŊku, un faktiski Salaspils nometne sīŋŊkīŋŊs tikai 1942. gada maijīŋŊ, un nometnes bīŋŊvdarbos piedalīŋŊjīŋŊs ap 2000 ebreju, kas bija atvesti no VīŋŊcijas. Bija divas karagīŋŊstekīŋŊu nometnes, vienai ietilpīŋŊba bija ap 3000 cilvīŋŊku, otrai - kīŋŊdi 500 līŋŊdz 600 cilvīŋŊki. Tagad tos lielos, izdomīŋŊtos skaitīŋŊus zinīŋŊma cilvīŋŊku daīŋŊa aktualizīŋŊ, un ir tieīŋŊīŋŊm grīŋŊti cīŋŊnīŋŊties ar meliem. Patlaban gatavojam grīŋŊmatu par Salaspils nometni, lai apgīŋŊztu padomju laika mīŋŊtus.
- Pavisam nesen Krievijas propagandisti apzelīŋŊja īŋŊpaīŋŊi gardu kumosu: Salaspils nometnīŋŊ esot mocīŋŊti bīŋŊrni, no viīŋŊiem īŋŊemtas asinis, lai tīŋŊs pīŋŊrlietu ievainotajiem vīŋŊcu karavīŋŊriem.
- JīŋŊ, jīŋŊ, tika stīŋŊstīŋŊts, ka 7000 bīŋŊrnu tur noindīŋŊti ar strihnīŋŊnu un citīŋŊdi nomocīŋŊti. Dokumentu, lai tīŋŊdas lietas apstiprinīŋŊtu, nav, bet mīŋŊsu uzdevums ir pierīŋŊdīŋŊt, kīŋŊpīŋŊc tas nav bijis iespīŋŊjams. BīŋŊrnu skaits ir neadekvīŋŊti palielinīŋŊts, savukīŋŊrt par asinīŋŊm jīŋŊteic: 1943. gadīŋŊ vīŋŊcieīŋŊi frontīŋŊ vispīŋŊr nelietoja asins konservus. VīŋŊl var atrast arīŋŊ daudzus citus argumentus.
- Krievijas Djukova izstīŋŊdīŋŊ, kuru viīŋŊ draud atvest uz Latviju, bīŋŊs runa par bīŋŊrniem, kurus ieveda Salaspils nometnīŋŊ.
- Es jau pieminīŋŊju akciju Ziemas burvīŋŊba, kurīŋŊ piedalīŋŊjīŋŊs astoīŋŊi policijas bataljoni. No 7000 sagīŋŊstīŋŊto baltkrievu kīŋŊdus 4000 atsīŋŊtīŋŊja uz Salaspili, tostarp mīŋŊtes ar bīŋŊrniem. Tikko īŋŊie cilvīŋŊki bija nometnīŋŊ, SD komandieris Lange pavīŋŊlīŋŊja, ka bīŋŊrni jīŋŊatdala no mīŋŊtīŋŊm un jīŋŊizvīŋŊc no nometnes. ViīŋŊ bija cerīŋŊjis, ka SalaspilīŋŊ tiks ievests darbaspīŋŊks, ko tīŋŊlīŋŊk sīŋŊtīŋŊt uz VīŋŊciju.
- JīŋŊ, bīŋŊrni neietilpa darbaspīŋŊka kategorijīŋŊ.
- TīŋŊpīŋŊc viīŋŊ pavīŋŊlīŋŊja tos izvietot īŋŊrpus nometnes. VīŋŊcieīŋŊu higiīŋŊnas pīŋŊrvalde aprakstīŋŊja bīŋŊrnu stīŋŊvokli pīŋŊc viīŋŊu atveīŋŊanas no Baltkrievijas: viīŋŊi bijuīŋŊi novīŋŊrguīŋŊi un slimi, tīŋŊpīŋŊc paīŋŊīŋŊ sīŋŊkumīŋŊ daudzi simti nomiruīŋŊi. PīŋŊc Langes rīŋŊkojuma par bīŋŊrnu izvīŋŊkīŋŊanu paīŋŊpīŋŊrvaldes sociīŋŊlo lietu pīŋŊrvaldei tika uzdots īŋŊo lietu nokīŋŊrtot: bīŋŊrni jīŋŊizvieto zemnieku īŋŊimenīŋŊs. Tika izsludinīŋŊts, ka var pieteikties tie, kuri vīŋŊlas pie sevis uzīŋŊemt bīŋŊrnus. Daudzus no viīŋŊiem paīŋŊma baltkrievu un krievu organizīŋŊcijas, un tika izdalīŋŊti apmīŋŊram 1600 bīŋŊrnu.
- Interesanti, kīŋŊds ir īŋŊo bīŋŊrnu liktenis?
- LikteīŋŊi ir daīŋŊīŋŊdi. Daudzus bīŋŊrnus sīŋŊtīŋŊja ganos un citos darbos, daudzi izdzīŋŊvoja tieīŋŊi tīŋŊpīŋŊc, ka tika atvesti uz Latviju. Protams, tas bija neīŋŊīŋŊlīŋŊgi - atīŋŊemt bīŋŊrnus mīŋŊtīŋŊm, bet nekīŋŊda asins sīŋŊknīŋŊīŋŊana vai eksperimenti ar viīŋŊiem īŋŊeit nenotika.
- Cik tad cilvīŋŊku īŋŊsti gīŋŊja bojīŋŊ SalaspilīŋŊ?
- Ja pierīŋŊīŋŊina bīŋŊvfīŋŊzi, tad daudzi ir gīŋŊjuīŋŊi bojīŋŊ, maksimīŋŊli - līŋŊdz diviem tīŋŊkstoīŋŊiem cilvīŋŊku. Salaspili nevar salīŋŊdzinīŋŊt, piemīŋŊram, ar Treblinku, kur cilvīŋŊkus slepkavoja masveidīŋŊ. SalaspilīŋŊ nekas tīŋŊds nenotika. Salaspils bija nometne galvenokīŋŊrt politieslodzīŋŊtajiem, kuru lietas ir izmeklīŋŊtas CentrīŋŊlcietumīŋŊ, bet kurus negrib atlaist. Salaspilij vīŋŊl bija pieslīŋŊgta tīŋŊ dīŋŊvīŋŊtīŋŊ darba un audzinīŋŊanas nometne, kur ievietoja tīŋŊdus, kuri bija pīŋŊrkīŋŊpuīŋŊi kīŋŊdus darba noteikumus. Tiem ieslodzīŋŊjums bija noteikts pīŋŊc likuma - 56 dienas. Salaspils nebija nīŋŊves fabrika kīŋŊ Treblinka vai Osvencima, tur atradīŋŊs tīŋŊdi, kuri nebija apsīŋŊdzīŋŊti, bet kurus vīŋŊcieīŋŊi vīŋŊlīŋŊjīŋŊs turīŋŊt ieslodzīŋŊjumīŋŊ. VīŋŊlīŋŊk tika dota pavīŋŊle SalaspilīŋŊ ieslodzīŋŊtos sīŋŊtīŋŊt uz VīŋŊcijas koncentrīŋŊcijas nometnīŋŊm, sīŋŊkumīŋŊ Lange to noraidīŋŊja, teikdams, ka latvieīŋŊi to salīŋŊdzinīŋŊot ar boīŋŊīŋŊeviku deportīŋŊcijīŋŊm, taīŋŊu vīŋŊlīŋŊk viīŋŊ vairs nevarīŋŊja īŋŊai pavīŋŊlei pretoties, un pirmais transports uz VīŋŊciju bija 1943. gada beigīŋŊs.
- Vai mīŋŊs varam teikt, ka latvieīŋŊu leīŋŊionīŋŊriem, kīŋŊ mīŋŊs tradicionīŋŊli viīŋŊus saprotam, nav nekīŋŊda sakara ar noziedzīŋŊgīŋŊm darbīŋŊbīŋŊm BaltkrievijīŋŊ, Pleskavas apgabalīŋŊ un citviet bijuīŋŊīŋŊs Padomju SavienīŋŊbas teritorijīŋŊ, kīŋŊ arīŋŊ RīŋŊgas geto vai SalaspilīŋŊ?
- Tie, kas atradīŋŊs ieroīŋŊu SS vienīŋŊbīŋŊs, karoja austrumu frontīŋŊ, nevis piedalīŋŊjīŋŊs soda operīŋŊcijīŋŊs, bet mums nevajag aizmirst Himlera definīŋŊciju. VienmīŋŊr vajag skaidri definīŋŊt, kas ir leīŋŊionīŋŊri, ko mīŋŊs domīŋŊjam ar īŋŊo jīŋŊdzienu un par kuru laika posmu mīŋŊs runīŋŊjam. TaīŋŊu, runīŋŊjot par policijas bataljoniem, arīŋŊ jīŋŊbīŋŊt precizitīŋŊtei: padomju laikīŋŊ iztiesīŋŊja 18. policijas bataljona darbīŋŊbu Slonimas pilsīŋŊtīŋŊ - bataljona vīŋŊri it kīŋŊ īŋŊīŋŊvuīŋŊi mierīŋŊgos iedzīŋŊvotīŋŊjus. Bet vīŋŊlīŋŊk izrīŋŊdīŋŊjīŋŊs tīŋŊ, ka tīŋŊ nav patiesīŋŊba, jo bija saglabīŋŊjuīŋŊīŋŊs kara dienasgrīŋŊmatas: tajīŋŊ dienīŋŊ, kad notika īŋŊauīŋŊana, īŋŊis bataljons bija prom. TaīŋŊu tīŋŊ bija padomju prīŋŊva: vajadzīŋŊja tos cilvīŋŊkus notiesīŋŊt, un viīŋŊus notiesīŋŊja. Padomju vīŋŊsture daudzkīŋŊrt ir falsificīŋŊta.
- Jo tīŋŊ vienlaikus ir arīŋŊ propaganda.
- Protams. Savulaik pret arhitektu KaīŋŊerovski, kas projektīŋŊja bīŋŊves SalaspilīŋŊ, tika uztaisīŋŊta milzīŋŊga kampaīŋŊa, sak, īŋŊitam asinssunim - suīŋŊa nīŋŊvi! ViīŋŊu padomju laikīŋŊ tieīŋŊīŋŊm notiesīŋŊja uz nīŋŊvi. Bet ja izpīŋŊtīŋŊm vīŋŊcu laika dokumentus, kas attiecas uz Salaspili, neviens nevar atrast ziīŋŊas ne par kīŋŊdu KaīŋŊerovski, taīŋŊu padomju propaganda uztaisīŋŊja no viīŋŊa vislielīŋŊko slepkavu.
- Bet kas notika Nirnbergas prīŋŊvīŋŊ? LatvieīŋŊu leīŋŊionīŋŊri taīŋŊu tika attaisnoti.
- LīŋŊmums bija tīŋŊds, ka SS, ieskaitot visas apakīŋŊstruktīŋŊras, uzskatīŋŊma par kriminīŋŊlu organizīŋŊciju. Bet tur ir kīŋŊds nozīŋŊmīŋŊgs palīŋŊgteikums: izīŋŊemot tos, kas nav iestīŋŊjuīŋŊies brīŋŊvprīŋŊtīŋŊgi un nav pastrīŋŊdīŋŊjuīŋŊi kara noziegumus. TīŋŊ kīŋŊ leīŋŊionīŋŊrus lielīŋŊkoties iesauca pret savu gribu un viīŋŊi nebija pastrīŋŊdīŋŊjuīŋŊi noziegumus, uz viīŋŊiem neattiecas apzīŋŊmīŋŊjums par kriminīŋŊlu organizīŋŊciju. VīŋŊlīŋŊk International refugee organisation (IRO) izmeklīŋŊja leīŋŊionīŋŊru jautīŋŊjumu - vai viīŋŊiem pieīŋŊīŋŊirt bīŋŊgīŋŊu statusu, vai viīŋŊi bīŋŊgīŋŊu nometnīŋŊs var saīŋŊemt organizīŋŊcijas atbalstu un vai viīŋŊi drīŋŊkst izceīŋŊot uz Ameriku. OrganizīŋŊcijas dokumentos var atrast, ka tiem, kuri leīŋŊionīŋŊ iestīŋŊjīŋŊs brīŋŊvprīŋŊtīŋŊgi, bīŋŊgīŋŊu statuss netika dots.
- LatvieīŋŊu leīŋŊionīŋŊri NirnbergīŋŊ apsargīŋŊja kara noziedzniekus. Ja viīŋŊi paīŋŊi tīŋŊdi bīŋŊtu, tad jau pie sargīŋŊanas netiktu.
- Darba nebija, un ikviens, kas vīŋŊlīŋŊjīŋŊs strīŋŊdīŋŊt, pieteicīŋŊs uz daīŋŊīŋŊdiem darbiem, arīŋŊ uz apsardzi. AmerikīŋŊīŋŊi gribīŋŊja likvidīŋŊt savus spīŋŊkus, tīŋŊpīŋŊc sardīŋŊu un palīŋŊgdienestos iesaistīŋŊja baltieīŋŊus. Un nacistus apsargīŋŊja ne tikai latvieīŋŊi vien - kas pieteicīŋŊs, to arīŋŊ īŋŊma.
- Vai mums atliek tikai, kīŋŊ mīŋŊdz teikt, vīŋŊrīŋŊties savīŋŊ sulīŋŊ, nekad nespīŋŊjot pasaulei pierīŋŊdīŋŊt, ka latvieīŋŊu leīŋŊionīŋŊri - tie, kurus tradicionīŋŊli par tīŋŊdiem uzskatīŋŊm - nav nekīŋŊdi baltkrievu ciemu dedzinīŋŊtīŋŊji un bīŋŊrnu asins sīŋŊcīŋŊji?
- Tas ir resursu un laika jautīŋŊjums. TīŋŊ saucamie antifaīŋŊisti nemitīŋŊgi tiraīŋŊīŋŊ apgalvojumus, kurus vajadzīŋŊtu apkarot. Bet cita ceīŋŊa jau bīŋŊtīŋŊbīŋŊ nav: mums katram paīŋŊam jīŋŊpauīŋŊ patiesīŋŊba - arīŋŊ tīŋŊ, kas nav patīŋŊkama. Tad otrīŋŊ puse varbīŋŊt arīŋŊ vairīŋŊk mums noticīŋŊs. Tagad daudzi vīŋŊsturnieki sīŋŊk saprast, ka Latvijas okupīŋŊcija jīŋŊskatīŋŊs caur abu okupīŋŊciju prizmu, un mums ir jīŋŊturpina skaidroīŋŊana - kas bija leīŋŊions un kas bija policijas bataljoni. JīŋŊskaidro tas, kīŋŊpīŋŊc 1944. gada beigīŋŊs leīŋŊionīŋŊ tika uzīŋŊemts ArīŋŊjs. Bet tas nenozīŋŊmīŋŊ, ka leīŋŊions nodarbojīŋŊs ar slepkavoīŋŊanu, tieīŋŊi otrīŋŊdi, leīŋŊions atturīŋŊja ArīŋŊju no slepkavoīŋŊanas. ArīŋŊja brigīŋŊde bija likvidīŋŊta, ArīŋŊjs tika aizsīŋŊtīŋŊts uz kursiem, taīŋŊu SS vadīŋŊba pirmajīŋŊ reizīŋŊ viīŋŊu noraidīŋŊja - viīŋŊ neesot piemīŋŊrots armijas vadīŋŊanai. ArīŋŊ likvidīŋŊto policijas bataljonu paliekas kara beigīŋŊs tika ieskaitīŋŊtas leīŋŊionīŋŊ, jo vīŋŊcieīŋŊus interesīŋŊja cilvīŋŊkmateriīŋŊls - katrs vīŋŊrietis noderīŋŊja vai nu kara dienestam, vai darbam rīŋŊpnīŋŊcīŋŊs.
- Un tomīŋŊr mums ir īŋŊoti grīŋŊti sacensties ar Krievijas propagandas maīŋŊīŋŊnu, lai pierīŋŊdīŋŊtu savu taisnīŋŊbu.
- Krievijas propagandisti tagad strīŋŊdīŋŊ pilnīŋŊs burīŋŊs. MīŋŊsu vīŋŊsturniekiem, protams, nav vīŋŊrts atbildīŋŊt uz katru viīŋŊu spiedzienu. Bet es domīŋŊju, ka nebīŋŊtu slikti, ja tiktu izveidots īŋŊpaīŋŊs preses dienests, kas varīŋŊtu reaīŋŊīŋŊt uz Krievijas propagandas izlīŋŊcieniem.