nacificēt latviešu tautu
tas_pats
specdienestiem grib nacificļæ½t latvieļæ½u tautu
Jļæ½nis Kuļæ½inskis
DELFI Aculiecinieks |
06. marts 2012 11:55
"Mļæ½su izmantotļæ½ji vienmļæ½r cildinļæ½juļæ½i latvieļæ½u cļæ½nļæ½tļæ½jus kļæ½ labu un
derļæ½gu materiļæ½lu un drosmļæ½gus karavļæ½rus. Mļæ½s varam par to tikai rļæ½gti
pasmaidļæ½t."
/ Latvieļæ½u vļæ½sturnieks un bijuļæ½ais leļæ½ionļæ½rs Uldis ļæ½ļæ½rmanis/
Pagļæ½juļæ½ajos 100 gados latvieļæ½u karavļæ½ri ir karojuļæ½i ļæ½oti daudzos karos:
Pirmajļæ½ pasaules karļæ½ latvieļæ½i zem Krievijas impļæ½rijas karoga karoja
pret Vļæ½cijas impļæ½riju. Tļæ½ kļæ½ cļæ½ļæ½as lielļæ½koties notika Latvijas
teritorijļæ½, var uzskatļæ½t, ka ļæ½ie karavļæ½ri cļæ½nļæ½jļæ½s arļæ½ par savu dzimteni.
Pļæ½c Krievijas revolļæ½cijas latvieļæ½u strļæ½lnieki dļæ½ļæ½ļæ½gi karoja arļæ½
Krievijas pilsoļæ½u karļæ½: gan Sarkanļæ½s, gan baltgvardu armijas pusļæ½. Kopļæ½
tiem laikiem par latvieļæ½u formļæ½jumiem Krievijas un Ukrainas teritorijļæ½s
palikuļæ½as baisas atmiļæ½as.
Otrajļæ½ pasaules karļæ½ latvieļæ½i karoja gan zem PSRS karogiem pret Hitlera
Lielvļæ½ciju, gan vļæ½lļæ½k arļæ½ zem Vļæ½cijas karogiem pret PSRS. Diemļæ½ļæ½l bija
kaujas arļæ½ starp pretļæ½jļæ½s puses latvieļæ½iem: dļæ½ls pret tļæ½vu, brļæ½lis pret
brļæ½li. Bet bija arļæ½ latvieļæ½i, kuri paguva pakarot zem abu ļæ½o lielvaru
karogiem, un no abļæ½m saļæ½ļæ½muļæ½i apbalvojumus.
1950. un 1960. gados latvieļæ½u karavļæ½ri karoja zem ASV karoga Korejļæ½ un
Vjetnamļæ½.
1980. gados latvieļæ½u karavļæ½ri zem PSRS karoga karoja Afganistļæ½nļæ½. To
paļæ½u dara vļæ½l tagad, bet nu jau zem NATO karoga.
Daudzas varas slavļæ½juļæ½as latvieļæ½u karavļæ½ru nepļæ½rspļæ½jamo varonļæ½bu, taļæ½u
karļæ½ vienmļæ½r ir traļæ½ļæ½dija, no kuras vajadzļæ½tu pļæ½c iespļæ½jas izvairļæ½ties,
jo kara cirstļæ½s brļæ½ces dzļæ½st ļæ½oti ilgi, karu viegli uzsļæ½kt, bet ļæ½oti
grļæ½ti pabeigt. Parasti seko revanļæ½s, atriebļæ½ba, naids un rļæ½gtums, kas
neizzļæ½d paaudzļæ½s.
Taļæ½u ļæ½ajļæ½ laikļæ½ bijis tikai viens karļæ½, kurļæ½ latvieļæ½u karavļæ½ri varonļæ½gi
cļæ½nļæ½jļæ½s zem Latvijas karoga, Latvijas virsnieku vadļæ½bļæ½ un Latvijas
uniformļæ½s. Tļæ½s bija 1919.-1920. gadu Brļæ½vļæ½bas cļæ½ļæ½as. ļæ½o cļæ½ļæ½u piemiļæ½as
dienu Latvija svin 11. novembrļæ½ un to sauc par Lļæ½ļæ½plļæ½ļæ½a dienu.
Jau citļæ½tais latvieļæ½u vļæ½sturnieks Uldis ļæ½ļæ½rmanis par ļæ½o tļæ½mu izteicies tļæ½:
"Vismazļæ½kos zaudļæ½jumus esam cietuļæ½i un vislielļæ½kos panļæ½kumus guvuļæ½i,
cļæ½nļæ½damies zem saviem karogiem un par saviem nacionļæ½lpolitiskajiem
mļæ½rļæ½iem, bet smagi cietuļæ½i, izmantoti un pat zaimoti esam tad, kad labļæ½s
cerļæ½bļæ½s dļæ½ļæ½ļæ½gi kļæ½vļæ½mies sveļæ½u kungu un viļæ½u mļæ½rļæ½u interesļæ½s."
ļæ½o atziļæ½u bļæ½tu svarļæ½gi pļæ½rdomļæ½t tagad, kad Latvija iekļæ½auta agresļæ½vajļæ½
NATO organizļæ½cijļæ½, kura paļæ½laik veic agresiju pret vairļæ½kļæ½m valstļæ½m un
terorizļæ½ visu pasauli. Pasaulļæ½ atkal rļæ½b jauna kara bungas, propagandas
valoda saasinļæ½jusies, un es nedomļæ½ju, ka tļæ½ ir nejauļæ½ļæ½ba, ka nesen
Latvijļæ½ notika rezervistu mobilizļæ½cijas mļæ½cļæ½bas.
Mļæ½ts par "Latvieļæ½u leļæ½ionu"
Bet ļæ½ersimies pie virsrakstļæ½ paustļæ½s tļæ½mas.
Nezinu, kļæ½ jums, bet man ļæ½ļæ½iet, ka Latvijas patriota sirdij tuvļæ½kie
militļæ½rie svļæ½tki ir Lļæ½ļæ½plļæ½ļæ½a diena, kad daļæ½ļæ½du tautļæ½bu Latvijas karavļæ½ri
kopļæ½ ar sabiedrotajiem cļæ½nļæ½jļæ½s par mļæ½su valsts brļæ½vļæ½bu. Pieminļæ½t varļæ½tu
arļæ½ Pirmļæ½ pasaules kara strļæ½lniekus, kuri varonļæ½gi mira Nļæ½ves salļæ½ un
Tļæ½reļæ½purvļæ½, lai mļæ½su dzimteni aizsargļæ½tu no negantiem iebrucļæ½jiem -
vļæ½cieļæ½iem un viļæ½u kolonizļæ½cijas plļæ½niem.
Taļæ½u dzļæ½vļæ½ redzam, ka Lļæ½ļæ½plļæ½ļæ½a diena, lai gan kalendļæ½rļæ½ atzļæ½mļæ½ta sarkanļæ½
krļæ½sļæ½, parasti paiet klusi vai pat paliek nepamanļæ½ta, ja neskaita kļæ½du
klusu Zemessardzes parļæ½di Latvijas izmirstoļæ½ajļæ½s pilsļæ½tļæ½s. Jaunieļæ½u
aptaujas liecina, ka daudzi nezina, kas ļæ½sti Lļæ½ļæ½plļæ½ļæ½a dienļæ½ tiek
svinļæ½ts. Klusu ļæ½o dienu garļæ½m palaiļæ½ arļæ½ mļæ½su "nacionļæ½listi", kuri sevi
pasludinļæ½juļæ½i par Latvijas patriotisma augstļæ½ko iemiesojumu un ar savu
olekti uzbļæ½zļæ½gi mļæ½ra citu cilvļæ½ku - gan cittautieļæ½u, gan vļæ½l jo vairļæ½k
latvieļæ½u - lojalitļæ½ti. Kurļæ½ neatbilst ļæ½ļæ½s olektes standartiem, tiek
nodļæ½vļæ½ts, ja ne gluļæ½i par nodevļæ½ju un 5. kolonnu, tad par Maskavas
simpatizļæ½tļæ½ju gan.
Vļæ½rojot emocionļæ½lļæ½s pacilļæ½tļæ½bas lļæ½meni, ja ne histļæ½riju, var konstatļæ½t,
ka "nacionļæ½listi" viscentļæ½gļæ½k gatavojas 16. marta atzļæ½mļæ½ļæ½anai. 16. marts
simbolizļæ½ notikumu, kad 1944. gadļæ½ no 16. lļæ½dz 19. martam abas Latvijas
Waffen SS leļæ½iona divļæ½zijas austrumu frontļæ½ pie Veļæ½ikajas upes pret
Sarkanarmiju cļæ½nļæ½jļæ½s kopļæ½. ļæ½o izvļæ½li vļæ½l dļæ½vainļæ½ku padara fakts, ka
vienļæ½ koalļæ½cijļæ½ ar PSRS tolaik pret Hitlera Vļæ½ciju karoja arļæ½ mļæ½su
ļæ½odienas "stratļæ½ļæ½iskie sabiedrotie": ASV, Lielbritļæ½nija, Francija un
citas NATO dalļæ½bvalstis.
16. marta svinļæ½bas un mļæ½ts par "Latvieļæ½u leļæ½ionu" Latvijļæ½ importļæ½ts no
Rietumu trimdas latvieļæ½u organizļæ½cijļæ½m, it ļæ½paļæ½i no "Daugavas Vanagiem".
Tļæ½ri cilvļæ½ciski var saprast bļæ½gļæ½u gaitļæ½s devuļæ½os latvieļæ½us, kuriem
sveļæ½umļæ½ nļæ½cļæ½s uzturļæ½t sabiedrisko dzļæ½vi un tai pieļæ½ļæ½irt kļæ½du augstļæ½ku
mļæ½rļæ½i - piemļæ½ram, atgrieļæ½anos dzimtenļæ½, kad tļæ½ tiks atbrļæ½vota. Tļæ½tad
"cļæ½ļæ½a nav beigusies", un tad jau loļæ½iski, ka ļæ½ļæ½s cļæ½ļæ½as sļæ½kumu var
saistļæ½t arļæ½ ar dienestu Hitlera Waffen SS divļæ½zijļæ½s un ļæ½im dienestam
pieļæ½ļæ½irt cļæ½lu mļæ½rļæ½i: "cļæ½ļæ½u pret boļæ½ļæ½eviku iebrucļæ½jiem un par brļæ½vu Latviju".
Taļæ½u tas ir ļæ½oti pavirļæ½i sadiegts mļæ½ts. Jau 1941. gada vasarļæ½, daļæ½as
nedļæ½ļæ½as pļæ½c Vļæ½cijas armijas ienļæ½kļæ½anas, visiem bija skaidrs, ka Hitlera
nodomos neietilpst Latvijas neatkarļæ½bas atjaunoļæ½ana. Okupļæ½cijas
administrļæ½cija pat neatcļæ½la padomju veikto nacionalizļæ½ciju un citus
likumus. Lai arļæ½ samļæ½rļæ½ daudzi latvieļæ½i bija cietuļæ½i no padomju
represijļæ½m un 14. jļæ½nijļæ½ veiktļæ½s deportļæ½cijas, kuru tie labprļæ½t atriebtu
"sarkanajiem", hitlerieļæ½i no tļæ½das palļæ½dzļæ½bas augstprļæ½tļæ½gi atteicļæ½s,
latvieļæ½iem dodot iespļæ½ju tikai sasmļæ½rļæ½ties netļæ½ros darbos, piemļæ½ram,
ebreju vajļæ½ļæ½anļæ½ un policejiskļæ½s kļæ½rtļæ½bas nodroļæ½inļæ½ļæ½anļæ½. Latvieļæ½u
jaunieļæ½us gan labprļæ½t iesauca darba dienestļæ½, kad viļæ½i, gluļæ½i kļæ½ tagad,
varļæ½ja braukt uz Rietumiem, lai tur kļæ½ļæ½tu par lļæ½tu darbaspļæ½ku impļæ½rijas
rļæ½pnļæ½cļæ½s. Par latvieļæ½u militļæ½rajļæ½m spļæ½jļæ½m atcerļæ½jļæ½s vien tad, kad
Vļæ½cijas armija Austrumu frontļæ½ cieta stratļæ½ļæ½iskas sakļæ½ves un kara laime
nosvļæ½rļæ½s uz pretļæ½jo pusi.
Jļæ½, Latvijas Waffen SS leļæ½ionļæ½ iesaistļæ½jļæ½s arļæ½ daļæ½i brļæ½vprļæ½tļæ½gie, tomļæ½r
pamatļæ½, pļæ½rkļæ½pjot visas konvencijas par okupļæ½to valstu iedzļæ½votļæ½ju
tiesļæ½bļæ½m, leļæ½ionļæ½ Latvijas iedzļæ½votļæ½ji tika iesaukti piespiedu kļæ½rtļæ½. Tļæ½
esam atklļæ½juļæ½i vļæ½l vienu mļæ½tu: tas nebija "latvieļæ½u leļæ½ions", jo tajļæ½
tika iesaukti daļæ½ļæ½du tautļæ½bu Latvijas iedzļæ½votļæ½ji, kuri bija sasnieguļæ½i
iesaukļæ½anas vecumu un kuru veselļæ½ba atbilda dienesta prasļæ½bļæ½m. Lai arļæ½
kļæ½ centļæ½s "latvieļæ½u paļæ½pļæ½rvaldes" amatpersonas, vļæ½cu virspavļæ½lniecļæ½ba
kategoriski noraidļæ½ja jebkļæ½das runas, ka dalļæ½ba leļæ½ionļæ½ bļæ½tu kaut kļæ½dļæ½
veidļæ½ saistļæ½ma ar iespļæ½jamo Latvijas neatkarļæ½bas atjaunoļæ½anu vai
atzļæ½ļæ½anu nļæ½kotnļæ½. Leļæ½ionļæ½ri uzticļæ½bu zvļæ½rļæ½ja nevis Latvijai, bet
Lielvļæ½cijai un personļæ½gi vadonim Hitleram. Par Vļæ½cijas nodomiem
attiecļæ½bļæ½ pret Latviju un latvieļæ½iem pļæ½c uzvaras liecina vairļæ½ki vļæ½lļæ½k
atrasti dokumenti, bet nekļæ½du ilļæ½ziju nebija arļæ½ tajos gados: Latvijas
leļæ½ionļæ½riem tika piedļæ½vļæ½ts mirt zaudļæ½tļæ½ karļæ½. Parasti leļæ½ionļæ½rus sļæ½tļæ½ja
bezcerļæ½gļæ½s, paļæ½nļæ½vnieciskļæ½s operļæ½cijļæ½s, kuru mļæ½rļæ½is bija segt vļæ½cu daļæ½u
atkļæ½pļæ½anos.
Ak, ļæ½ļæ½ brļæ½niļæ½ļæ½ļæ½gļæ½ saspļæ½le!
Tagad palļæ½kosim, kļæ½ds dļæ½vains dialogs tiek izspļæ½lļæ½ts pasaules priekļæ½ļæ½.
Dialogļæ½ piedalļæ½s Krievijas diplomļæ½tiskie dienesti un mediji, bet otru
pusi pļæ½rstļæ½v latvieļæ½u "nacionļæ½listi" un lielļæ½ mļæ½rļæ½ arļæ½ visa Latvijas
valdļæ½ba un diplomļæ½tija.
Krievijas mediji pa visu pasauli ziļæ½o, ka Latvijļæ½ atdzimst faļæ½isms un
ielļæ½s marļæ½ļæ½ esesieļæ½i. Protams, pļæ½rspļæ½lļæ½jums, bet latvieļæ½u "nacionļæ½listi"
steidz to apstiprinļæ½t: jļæ½, "Latvieļæ½u leļæ½ions" ir mļæ½su brļæ½vļæ½bas cļæ½nļæ½tļæ½ji,
latvieļæ½u karavļæ½ra ideļæ½ls, kas cļæ½nļæ½jļæ½s pret noziedzļæ½go boļæ½ļæ½eviku reļæ½ļæ½mu
un okupantiem. Un tļæ½lļæ½t steidz to uzskatļæ½mi nodemonstrļæ½t, visai pasaulei
rļæ½dot vļæ½sturiskas fotogrļæ½fijas ar vļæ½riem esesieļæ½u formļæ½s un nļæ½ves
galvļæ½m, labi zinot, ka Eiropļæ½ (tai skaitļæ½ paļæ½ļæ½ Vļæ½cijļæ½) un Amerikļæ½
esesieļæ½a tļæ½ls simbolizļæ½ vislielļæ½ko ļæ½aunumu, kas iedzen bailes visiem, un
nacisma propaganda tiek kriminļæ½li sodļæ½ta.
Faktiski Krievijas propagandas meistari var mierļæ½gi gulļæ½t, jo visu darbu
viļæ½u vietļæ½ paveic latvieļæ½u "nacionļæ½listi". Atliek tikai mļæ½dijos
pļæ½rpublicļæ½t viļæ½u izteicienus vai rakstu fragmentus ar atbilstoļæ½ļæ½m
ilustrļæ½cijļæ½m, kuras arļæ½ dļæ½sni piegļæ½dļæ½ latvieļæ½u "nacionļæ½listi".
Tas savukļæ½rt dod vielu nacionļæ½listu un Latvijas diplomļæ½tu propagandai:
redziet, kļæ½da ir Krievija ļæ½auna, cik tļæ½ naidļæ½ga Latvijai un apdraud mļæ½su
droļæ½ļæ½bu un stabilitļæ½ti.
Unikļæ½la propagandas operļæ½cija noris tieļæ½i tagad. Ziļæ½ļæ½s lasļæ½m, ka
"Latvijas ļæ½rlietu ministrija aizliegusi iebraukt valstļæ½ krievu
vļæ½sturniekiem Aleksandram Djukovam un Vladimiram Simindejam, kuri esot
grasļæ½juļæ½ies vest uz Latviju un demonstrļæ½t izstļæ½di par latvieļæ½u
lļæ½dzdalļæ½bu Vļæ½rmahta pastrļæ½dļæ½tajos kara noziegumos okupļæ½tajļæ½ Krievijļæ½ un
Baltkrievijļæ½ II pasaules kara laikļæ½".
Protams, protams, Djukova pasļæ½kums ir propagandisks un provokatļæ½vs. Bet,
no otras puses, ja Latvijas diplomļæ½tija patieļæ½ļæ½m gribļæ½tu ļæ½o nejauki
smakojoļæ½o spļæ½li reiz izbeigt, tļæ½ ir brļæ½niļæ½ļæ½ļæ½ga iespļæ½ja provokļæ½ciju
pļæ½rvļæ½rst dialogļæ½ un neitralizļæ½t. To paveikt bļæ½tu pavisam viegli. Tļæ½tad
Djukovs laipni jļæ½aicina atbraukt un jļæ½atvļæ½l gana plaļæ½as telpas viļæ½a
izstļæ½dei, bet ar noteikumu, ka ekspozļæ½cija tiks papildinļæ½ta ar Latvijas
puses materiļæ½liem par 29. krievu SS grenadieru divļæ½zijas (ko sauc arļæ½
par "Krievu tautas atbrļæ½voļæ½anas armiju" jeb RONA) kara noziegumiem
Krievijas un Baltkrievijas teritorijļæ½, un izstļæ½des ietvaros paredzļæ½t
starptautisku diskusiju par padomju tautu traļæ½iskajiem likteļæ½iem Otrļæ½
pasaules kara laikļæ½.
Taļæ½u kaut ko tļæ½du mļæ½s nesagaidļæ½sim. Latvija grib turpinļæ½t saspļæ½lļæ½ties ar
Krievijas propagandas meistariem un dot viļæ½u rokļæ½s visus ļæ½iem meistariem
nepiecieļæ½amos ieroļæ½us. Tļæ½pļæ½c vļæ½sturnieka Djukova iebraukļæ½ana ir
aizliegta un turpinļæ½s gatavoļæ½anļæ½s 16. marta svinļæ½bļæ½m, kuras visplaļæ½ļæ½k
atspoguļæ½os Krievijas un visas pasaules mļæ½diji. ļæ½ļæ½iet, ka Latvijas puse
grib par katru cenu visai pasaulei pierļæ½dļæ½t, ka tikai latvieļæ½iem pieder
monopoltiesļæ½bas uz Hitlera "zaudļæ½tļæ½s lietas" ļæ½steno bruļæ½inieku godu,
viļæ½u misijas turpinļæ½ļæ½anu un SS zļæ½moga uzlikļæ½anu visai latvieļæ½u tautai.
Kamļæ½r patiesļæ½bļæ½ daudz vairļæ½k latvieļæ½u cļæ½nļæ½jļæ½s Sarkanarmijas rindļæ½s, bet
viļæ½u piemiļæ½as svļæ½tkus nolemts pielļæ½mļæ½t tikai t.s. krievvalodļæ½gajiem, lai
veicinļæ½tu etnisko konfrontļæ½ciju Latvijļæ½. Kļæ½ds gan bija skandļæ½ls, kad
latvieļæ½u dziedļæ½tļæ½js Ainļæ½rs Mielavs uzdrļæ½kstļæ½jļæ½s dziedļæ½t 9. maija
pasļæ½kumļæ½! Vai tad tie strļæ½lnieki, kuri brļæ½vprļæ½tļæ½gi vai piespiedu kļæ½rtļæ½
cļæ½nļæ½jļæ½s Sarkanarmijas rindļæ½s, nebija latvieļæ½i, vai tie nebija mļæ½su
tautas brļæ½ļæ½i un mļæ½sas? Vai tad ne paļæ½i latvieļæ½i (vai ar viļæ½u aktļæ½vu
lļæ½dzdalļæ½bu) plļæ½noja un cļæ½la arļæ½ pieminekli Uzvaras parkļæ½?
Patiesļæ½ba ir tļæ½da, ka Hitlera Vļæ½cijas armijļæ½ tika iesaistļæ½ti gandrļæ½z
visu PSRS tautu pļæ½rstļæ½vji, bet skaitliski visvairļæ½k paļæ½i krievi. Bez jau
minļæ½tļæ½ RONA SS formļæ½juma (pameklļæ½jiet internetļæ½ informļæ½ciju par 29.
Waffen-Grenadier-Division der SS RONA (russische Nr.1), ir atrodama arļæ½
Krievijļæ½ raļæ½ota dokumentļæ½lļæ½ filma) krievi pret staļæ½inisko PSRS cļæ½nļæ½jļæ½s
Andreja Vlasova armijļæ½, balto kazaku formļæ½jumos un vļæ½l citos. Tļæ½ bija
mļæ½su tautu kopļæ½jļæ½ traļæ½ļæ½dija, kas visiem kopļæ½ mierļæ½gi jļæ½pļæ½rrunļæ½, jļæ½gļæ½st
vļæ½sturiskļæ½ mļæ½cļæ½ba un jļæ½panļæ½k izlļæ½gums. Vienreiz jļæ½saļæ½emas un Otrais
pasaules karļæ½ jļæ½izbeidz, kamļæ½r tas nav pļæ½raudzis Treļæ½ajļæ½ pasaules karļæ½!
Jura Andersona ierosinļæ½jums
Pļæ½rkopļæ½ju beigu daļæ½u no Jura Andersona raksta "Citļæ½da Latvija", jo tas
pauļæ½ arļæ½ manas domas un izpratni.
"Karļæ½. Neesmu ar daudziem karavļæ½riem runļæ½jis par pļæ½rdzļæ½voto, bet no tļæ½
mazumiļæ½a izriet - vai domļæ½jat, ka ļæ½ie jaunie, no skolas sola izrautie
zļæ½ni saprata vairļæ½k nekļæ½ mļæ½s, labi paļæ½duļæ½i, 20 gadus savļæ½ valstļæ½ mierļæ½
dzļæ½vojuļæ½i un nesapratuļæ½i? Kļæ½dam labestļæ½gam vļæ½ram acis aizmiglojļæ½s un
lļæ½pas iedrebļæ½jļæ½s: cik pļæ½rbijuļæ½ies mļæ½s bijļæ½m, kļæ½ mļæ½s bļæ½gļæ½m... un balss
sļæ½ka trļæ½suļæ½ot, atgrieļæ½oties seno pļæ½rdzļæ½vojumu varļæ½, kad viss jaunļæ½bas
dzļæ½ves apsolļæ½jums izrļæ½dļæ½jies vien lielgabalļæ½ļæ½viļæ½a saplosļæ½ta gaļæ½as gabala
vļæ½rtļæ½bļæ½. Tagad mļæ½s noliekam ļæ½os vļæ½rus vienu otram pretim, lai viļæ½i
raudļæ½tu atkal un izraudļæ½to asaru daudzumļæ½ lļæ½ļæ½am savu politisko kapitļæ½lu
nļæ½kotnļæ½.
Un, ja domļæ½ju par prezidentu, kļæ½du novļæ½lu Latvijai, tad lai tas bļæ½tu
cilvļæ½ks, kurļæ½ ar vienļæ½du cieļæ½u runļæ½tu ar leļæ½ionļæ½riem un sarkanajiem
karavļæ½riem un pirmais kopļæ½ ar viļæ½iem spļæ½tu - nezinu, kad, iespļæ½jams -
8.maijļæ½, noiet ceļæ½u no Arkļæ½dijas parka lļæ½dz Brļæ½vļæ½bas piemineklim tļæ½, lai
ļæ½is ceļæ½ļæ½ ir nevis ienaida un aizdomu bruļæ½ļæ½ts, bet visu Latvijļæ½ dzļæ½vojoļæ½o
cilvļæ½ku cieļæ½anu asaru mazgļæ½ts balts, kļæ½ pienļæ½ktos bļæ½t ceļæ½am no uzvaras
pretļæ½ patiesai BRļæ½Vļæ½BAI.
P.S. Kopļæ½ kara beigļæ½m pagļæ½juļæ½i 67 gadi un iespļæ½ja ieraudzļæ½t ļæ½ļæ½du gļæ½jienu
ik dienu dramatiski samazinļæ½s. Bet ļæ½ļæ½da procesija nozļæ½mļæ½tu tikai vienu -
karļæ½ ir beidzies arļæ½ Latvijļæ½. Ja vien ļæ½ie vecie vļæ½ri iespļæ½tu noiet ļæ½o
garo ceļæ½u un mļæ½s, aiz viļæ½iem, asarļæ½m baltu nomazgļæ½t..."
--
Ar cieļæ½u ...
_______________________________________________
Sveiks mailing list
Sve...@latnet.lv
http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks
Vilnis Gricaičuks-Puriņš
Jānis Kučinskis: Kā latviešu 'nacionālisti' sadarbībā ar Krievijas specdienestiem grib nacificēt latviešu tautu
Jānis Kučinskis
DELFI Aculiecinieks |
06. marts 2012 11:55
http://aculiecinieks.delfi.lv/news/sabiedriba/janis-kucinskis-ka-latviesu-nacionalisti-sadarbiba-ar-krievijas-specdienestiem-grib-nacificet-latviesu-tautu.d?id=42185522
"Mūsu izmantotāji vienmēr cildinājuši latviešu cīnītājus kā labu un derīgu materiālu un drosmīgus karavīrus. Mēs varam par to tikai rūgti pasmaidīt."
/ Latviešu vēsturnieks un bijušais leģionārs Uldis Ģērmanis/
Pagājušajos 100 gados latviešu karavīri ir karojuši ļoti daudzos karos:
Pirmajā pasaules karā latvieši zem Krievijas impērijas karoga karoja pret Vācijas impēriju. Tā kā cīņas lielākoties notika Latvijas teritorijā, var uzskatīt, ka šie karavīri cīnījās arī par savu dzimteni.
Pēc Krievijas revolūcijas latviešu strēlnieki dūšīgi karoja arī Krievijas pilsoņu karā: gan Sarkanās, gan baltgvardu armijas pusē. Kopš tiem laikiem par latviešu formējumiem Krievijas un Ukrainas teritorijās palikušas baisas atmiņas.
Otrajā pasaules karā latvieši karoja gan zem PSRS karogiem pret Hitlera Lielvāciju, gan vēlāk arī zem Vācijas karogiem pret PSRS. Diemžēl bija kaujas arī starp pretējās puses latviešiem: dēls pret tēvu, brālis pret brāli. Bet bija arī latvieši, kuri paguva pakarot zem abu šo lielvaru karogiem, un no abām saņēmuši apbalvojumus.
1950. un 1960. gados latviešu karavīri karoja zem ASV karoga Korejā un Vjetnamā.
1980. gados latviešu karavīri zem PSRS karoga karoja Afganistānā. To pašu dara vēl tagad, bet nu jau zem NATO karoga.
Daudzas varas slavējušas latviešu karavīru nepārspējamo varonību, taču karš vienmēr ir traģēdija, no kuras vajadzētu pēc iespējas izvairīties, jo kara cirstās brūces dzīst ļoti ilgi, karu viegli uzsākt, bet ļoti grūti pabeigt. Parasti seko revanšs, atriebība, naids un rūgtums, kas neizzūd paaudzēs.
Taču šajā laikā bijis tikai viens karš, kurā latviešu karavīri varonīgi cīnījās zem Latvijas karoga, Latvijas virsnieku vadībā un Latvijas uniformās. Tās bija 1919.-1920. gadu Brīvības cīņas. Šo cīņu piemiņas dienu Latvija svin 11. novembrī un to sauc par Lāčplēša dienu.
Jau citētais latviešu vēsturnieks Uldis Ģērmanis par šo tēmu izteicies tā:
"Vismazākos zaudējumus esam cietuši un vislielākos panākumus guvuši, cīnīdamies zem saviem karogiem un par saviem nacionālpolitiskajiem mērķiem, bet smagi cietuši, izmantoti un pat zaimoti esam tad, kad labās cerībās dūšīgi kāvāmies svešu kungu un viņu mērķu interesēs."
Šo atziņu būtu svarīgi pārdomāt tagad, kad Latvija iekļauta agresīvajā NATO organizācijā, kura pašlaik veic agresiju pret vairākām valstīm un terorizē visu pasauli. Pasaulē atkal rīb jauna kara bungas, propagandas valoda saasinājusies, un es nedomāju, ka tā ir nejaušība, ka nesen Latvijā notika rezervistu mobilizācijas mācības.
Mīts par "Latviešu leģionu"
Bet ķersimies pie virsrakstā paustās tēmas.
Nezinu, kā jums, bet man šķiet, ka Latvijas patriota sirdij tuvākie militārie svētki ir Lāčplēša diena, kad dažādu tautību Latvijas karavīri kopā ar sabiedrotajiem cīnījās par mūsu valsts brīvību. Pieminēt varētu arī Pirmā pasaules kara strēlniekus, kuri varonīgi mira Nāves salā un Tīreļpurvā, lai mūsu dzimteni aizsargātu no negantiem iebrucējiem - vāciešiem un viņu kolonizācijas plāniem.
Taču dzīvē redzam, ka Lāčplēša diena, lai gan kalendārā atzīmēta sarkanā krāsā, parasti paiet klusi vai pat paliek nepamanīta, ja neskaita kādu klusu Zemessardzes parādi Latvijas izmirstošajās pilsētās. Jauniešu aptaujas liecina, ka daudzi nezina, kas īsti Lāčplēša dienā tiek svinēts. Klusu šo dienu garām palaiž arī mūsu "nacionālisti", kuri sevi pasludinājuši par Latvijas patriotisma augstāko iemiesojumu un ar savu olekti uzbāzīgi mēra citu cilvēku - gan cittautiešu, gan vēl jo vairāk latviešu - lojalitāti. Kurš neatbilst šīs olektes standartiem, tiek nodēvēts, ja ne gluži par nodevēju un 5. kolonnu, tad par Maskavas simpatizētāju gan.
Vērojot emocionālās pacilātības līmeni, ja ne histēriju, var konstatēt, ka "nacionālisti" viscentīgāk gatavojas 16. marta atzīmēšanai. 16. marts simbolizē notikumu, kad 1944. gadā no 16. līdz 19. martam abas Latvijas Waffen SS leģiona divīzijas austrumu frontē pie Veļikajas upes pret Sarkanarmiju cīnījās kopā. Šo izvēli vēl dīvaināku padara fakts, ka vienā koalīcijā ar PSRS tolaik pret Hitlera Vāciju karoja arī mūsu šodienas "stratēģiskie sabiedrotie": ASV, Lielbritānija, Francija un citas NATO dalībvalstis.
16. marta svinības un mīts par "Latviešu leģionu" Latvijā importēts no Rietumu trimdas latviešu organizācijām, it īpaši no "Daugavas Vanagiem". Tīri cilvēciski var saprast bēgļu gaitās devušos latviešus, kuriem svešumā nācās uzturēt sabiedrisko dzīvi un tai piešķirt kādu augstāku mērķi - piemēram, atgriešanos dzimtenē, kad tā tiks atbrīvota. Tātad "cīņa nav beigusies", un tad jau loģiski, ka šīs cīņas sākumu var saistīt arī ar dienestu Hitlera Waffen SS divīzijās un šim dienestam piešķirt cēlu mērķi: "cīņu pret boļševiku iebrucējiem un par brīvu Latviju".
Taču tas ir ļoti pavirši sadiegts mīts. Jau 1941. gada vasarā, dažas nedēļas pēc Vācijas armijas ienākšanas, visiem bija skaidrs, ka Hitlera nodomos neietilpst Latvijas neatkarības atjaunošana. Okupācijas administrācija pat neatcēla padomju veikto nacionalizāciju un citus likumus. Lai arī samērā daudzi latvieši bija cietuši no padomju represijām un 14. jūnijā veiktās deportācijas, kuru tie labprāt atriebtu "sarkanajiem", hitlerieši no tādas palīdzības augstprātīgi atteicās, latviešiem dodot iespēju tikai sasmērēties netīros darbos, piemēram, ebreju vajāšanā un policejiskās kārtības nodrošināšanā. Latviešu jauniešus gan labprāt iesauca darba dienestā, kad viņi, gluži kā tagad, varēja braukt uz Rietumiem, lai tur kļūtu par lētu darbaspēku impērijas rūpnīcās. Par latviešu militārajām spējām atcerējās vien tad, kad Vācijas armija Austrumu frontē cieta stratēģiskas sakāves un kara laime nosvērās uz pretējo pusi.
Jā, Latvijas Waffen SS leģionā iesaistījās arī daži brīvprātīgie, tomēr pamatā, pārkāpjot visas konvencijas par okupēto valstu iedzīvotāju tiesībām, leģionā Latvijas iedzīvotāji tika iesaukti piespiedu kārtā. Tā esam atklājuši vēl vienu mītu: tas nebija "latviešu leģions", jo tajā tika iesaukti dažādu tautību Latvijas iedzīvotāji, kuri bija sasnieguši iesaukšanas vecumu un kuru veselība atbilda dienesta prasībām. Lai arī kā centās "latviešu pašpārvaldes" amatpersonas, vācu virspavēlniecība kategoriski noraidīja jebkādas runas, ka dalība leģionā būtu kaut kādā veidā saistāma ar iespējamo Latvijas neatkarības atjaunošanu vai atzīšanu nākotnē. Leģionāri uzticību zvērēja nevis Latvijai, bet Lielvācijai un personīgi vadonim Hitleram. Par Vācijas nodomiem attiecībā pret Latviju un latviešiem pēc uzvaras liecina vairāki vēlāk atrasti dokumenti, bet nekādu ilūziju nebija arī tajos gados: Latvijas leģionāriem tika piedāvāts mirt zaudētā karā. Parasti leģionārus sūtīja bezcerīgās, pašnāvnieciskās operācijās, kuru mērķis bija segt vācu daļu atkāpšanos.
Ak, šī brīnišķīgā saspēle!
Tagad palūkosim, kāds dīvains dialogs tiek izspēlēts pasaules priekšā. Dialogā piedalās Krievijas diplomātiskie dienesti un mediji, bet otru pusi pārstāv latviešu "nacionālisti" un lielā mērā arī visa Latvijas valdība un diplomātija.
Krievijas mediji pa visu pasauli ziņo, ka Latvijā atdzimst fašisms un ielās maršē esesieši. Protams, pārspīlējums, bet latviešu "nacionālisti" steidz to apstiprināt: jā, "Latviešu leģions" ir mūsu brīvības cīnītāji, latviešu karavīra ideāls, kas cīnījās pret noziedzīgo boļševiku režīmu un okupantiem. Un tūlīt steidz to uzskatāmi nodemonstrēt, visai pasaulei rādot vēsturiskas fotogrāfijas ar vīriem esesiešu formās un nāves galvām, labi zinot, ka Eiropā (tai skaitā pašā Vācijā) un Amerikā esesieša tēls simbolizē vislielāko ļaunumu, kas iedzen bailes visiem, un nacisma propaganda tiek krimināli sodīta.
Faktiski Krievijas propagandas meistari var mierīgi gulēt, jo visu darbu viņu vietā paveic latviešu "nacionālisti". Atliek tikai mēdijos pārpublicēt viņu izteicienus vai rakstu fragmentus ar atbilstošām ilustrācijām, kuras arī dāsni piegādā latviešu "nacionālisti".
Tas savukārt dod vielu nacionālistu un Latvijas diplomātu propagandai: redziet, kāda ir Krievija ļauna, cik tā naidīga Latvijai un apdraud mūsu drošību un stabilitāti.
Unikāla propagandas operācija noris tieši tagad. Ziņās lasām, ka "Latvijas Ārlietu ministrija aizliegusi iebraukt valstī krievu vēsturniekiem Aleksandram Djukovam un Vladimiram Simindejam, kuri esot grasījušies vest uz Latviju un demonstrēt izstādi par latviešu līdzdalību Vērmahta pastrādātajos kara noziegumos okupētajā Krievijā un Baltkrievijā II pasaules kara laikā".
Protams, protams, Djukova pasākums ir propagandisks un provokatīvs. Bet, no otras puses, ja Latvijas diplomātija patiešām gribētu šo nejauki smakojošo spēli reiz izbeigt, tā ir brīnišķīga iespēja provokāciju pārvērst dialogā un neitralizēt. To paveikt būtu pavisam viegli. Tātad Djukovs laipni jāaicina atbraukt un jāatvēl gana plašas telpas viņa izstādei, bet ar noteikumu, ka ekspozīcija tiks papildināta ar Latvijas puses materiāliem par 29. krievu SS grenadieru divīzijas (ko sauc arī par "Krievu tautas atbrīvošanas armiju" jeb RONA) kara noziegumiem Krievijas un Baltkrievijas teritorijā, un izstādes ietvaros paredzēt starptautisku diskusiju par padomju tautu traģiskajiem likteņiem Otrā pasaules kara laikā.
Taču kaut ko tādu mēs nesagaidīsim. Latvija grib turpināt saspēlēties ar Krievijas propagandas meistariem un dot viņu rokās visus šiem meistariem nepieciešamos ieročus. Tāpēc vēsturnieka Djukova iebraukšana ir aizliegta un turpinās gatavošanās 16. marta svinībām, kuras visplašāk atspoguļos Krievijas un visas pasaules mēdiji. Šķiet, ka Latvijas puse grib par katru cenu visai pasaulei pierādīt, ka tikai latviešiem pieder monopoltiesības uz Hitlera "zaudētās lietas" īsteno bruņinieku godu, viņu misijas turpināšanu un SS zīmoga uzlikšanu visai latviešu tautai.
Kamēr patiesībā daudz vairāk latviešu cīnījās Sarkanarmijas rindās, bet viņu piemiņas svētkus nolemts pielīmēt tikai t.s. krievvalodīgajiem, lai veicinātu etnisko konfrontāciju Latvijā. Kāds gan bija skandāls, kad latviešu dziedātājs Ainārs Mielavs uzdrīkstējās dziedāt 9. maija pasākumā! Vai tad tie strēlnieki, kuri brīvprātīgi vai piespiedu kārtā cīnījās Sarkanarmijas rindās, nebija latvieši, vai tie nebija mūsu tautas brāļi un māsas? Vai tad ne paši latvieši (vai ar viņu aktīvu līdzdalību) plānoja un cēla arī pieminekli Uzvaras parkā?
Patiesība ir tāda, ka Hitlera Vācijas armijā tika iesaistīti gandrīz visu PSRS tautu pārstāvji, bet skaitliski visvairāk paši krievi. Bez jau minētā RONA SS formējuma (pameklējiet internetā informāciju par 29. Waffen-Grenadier-Division der SS RONA (russische Nr.1), ir atrodama arī Krievijā ražota dokumentālā filma) krievi pret staļinisko PSRS cīnījās Andreja Vlasova armijā, balto kazaku formējumos un vēl citos. Tā bija mūsu tautu kopējā traģēdija, kas visiem kopā mierīgi jāpārrunā, jāgūst vēsturiskā mācība un jāpanāk izlīgums. Vienreiz jāsaņemas un Otrais pasaules karš jāizbeidz, kamēr tas nav pāraudzis Trešajā pasaules karā!
Jura Andersona ierosinājums
Pārkopēju beigu daļu no Jura Andersona raksta "Citāda Latvija", jo tas pauž arī manas domas un izpratni.
"Karš. Neesmu ar daudziem karavīriem runājis par pārdzīvoto, bet no tā mazumiņa izriet - vai domājat, ka šie jaunie, no skolas sola izrautie zēni saprata vairāk nekā mēs, labi paēduši, 20 gadus savā valstī mierā dzīvojuši un nesapratuši? Kādam labestīgam vīram acis aizmiglojās un lūpas iedrebējās: cik pārbijušies mēs bijām, kā mēs bēgām... un balss sāka trīsuļot, atgriežoties seno pārdzīvojumu varā, kad viss jaunības dzīves apsolījums izrādījies vien lielgabalšāviņa saplosīta gaļas gabala vērtībā. Tagad mēs noliekam šos vīrus vienu otram pretim, lai viņi raudātu atkal un izraudāto asaru daudzumā lēšam savu politisko kapitālu nākotnē.
Un, ja domāju par prezidentu, kādu novēlu Latvijai, tad lai tas būtu cilvēks, kurš ar vienādu cieņu runātu ar leģionāriem un sarkanajiem karavīriem un pirmais kopā ar viņiem spētu - nezinu, kad, iespējams - 8.maijā, noiet ceļu no Arkādijas parka līdz Brīvības piemineklim tā, lai šis ceļš ir nevis ienaida un aizdomu bruģēts, bet visu Latvijā dzīvojošo cilvēku ciešanu asaru mazgāts balts, kā pienāktos būt ceļam no uzvaras pretī patiesai BRĪVĪBAI.
P.S. Kopš kara beigām pagājuši 67 gadi un iespēja ieraudzīt šādu gājienu ik dienu dramatiski samazinās. Bet šāda procesija nozīmētu tikai vienu - karš ir beidzies arī Latvijā. Ja vien šie vecie vīri iespētu noiet šo garo ceļu un mēs, aiz viņiem, asarām baltu nomazgāt..."
--
Ar cieņu ...
_______________________________________________
Sveiks mailing list
Sve...@latnet.lv
http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks
Vents Zvaigzne
Tad kāds pamats 22. jūnijā vairāk nekā 11. novembrī svinēt Brīvības cīņu uzvaru? 11. novembris vismaz bija pēc 22. jūnija, vai ne tā?
Vents
Vilnis Gricaičuks-Puriņš
_______________________________________________
Sveiks mailing list
Sve...@latnet.lv
http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks
Maris Janis Vasilevskis
11. novembra uzvaru izcļæ½nļæ½ja Latvijas armija.
Arļæ½ Vilnis, cik saprotu, neuzskata 11. novembri par sliktu lietu. Iebildumi ir pret Strazdumuiļæ½as lļæ½gumu, kas, Viļæ½ļæ½aprļæ½t (varbļæ½t pareizi), novedis pie 11. novembra.
Nu, Strazdumuiļæ½ļæ½ lļæ½ga igauļæ½i ar vļæ½cieļæ½iem, latvieļæ½i nepiedalļæ½jļæ½s. Lļæ½gums laikam tieļæ½ļæ½m bija latvieļæ½iem neizdevļæ½gs, igauļæ½i rļæ½pļæ½jļæ½s par savļæ½m interesļæ½m.
Un tad nļæ½ca 11. novembris, kad beidzot latvieļæ½iem pietika spļæ½ka, lai paļæ½iem par sevi parļæ½pļæ½tos.
Mahris
Vilnis Gricaiļæ½uks-Puriļæ½ļæ½ raxtija 2012.03.07. 8:35:
> Autors kļæ½ļæ½dļæ½s par Brļæ½vļæ½bas cļæ½ļæ½u uzvaras svinļæ½ļæ½anu 11. novembrļæ½. Vienkļæ½rļæ½i vļæ½jas LV vļæ½stures zinļæ½ļæ½anas. ļæ½o uzvaru mļæ½s svinam 22. jļæ½nijļæ½. 11. novembris bija Antantes un Ulmaļæ½a kopļæ½ji sarļæ½pļæ½ts, jo noslļæ½dzot nodevļæ½go Starzdu muiļæ½as lļæ½gumu, sakautajiem vļæ½cu militļæ½ristiem tika dota iespļæ½ja ar ieroļæ½iem rokļæ½ tikt palaistiem, lai pļæ½rgrupļæ½tos un kopļæ½ ar Krievijas impļæ½ristiem, atkļæ½rtoti uzbruktu Rļæ½gai.
>
> Tļæ½pat autors nav iepazinies ar Leļæ½iona vļæ½sturi un nezin, ka 22. oktobrļæ½ mļæ½s svinam Uzvaru 1. Kurzemes cietokļæ½ļæ½a diļæ½kaujļæ½, kad latvieļæ½u kareivji aizsargļæ½ja ne tikai Vermahta kareivju atkļæ½pļæ½anos, bet arļæ½ mļæ½su paļæ½u pilsoļæ½u doļæ½anos bļæ½gļæ½u gaitļæ½s no nļæ½ves briesmļæ½m. Bet 9. maijs ir diena, kad Leļæ½iona virsvadļæ½ba atteicļæ½s pakļæ½auties Vļæ½cu virspavļæ½lniecļæ½bas pavļæ½lei par kapitulļæ½ciju un padoļæ½anos, nepadevļæ½s. Un no ļæ½ļæ½ brļæ½ļæ½a sļæ½kļæ½s leļæ½iona kareivju cļæ½ļæ½as Nacionļæ½lo partizļæ½nu rindļæ½s.
>
> Vļæ½lme ļæ½ezinļæ½t"vļæ½stures faktus, sagrozļæ½t tos un padarļæ½t mļæ½su senļæ½u veikumu par neko ir bijusi visos laikos daļæ½ļæ½du ļæ½aundaru darbļæ½bas sastļæ½vdaļæ½a. Tļæ½, ka nekas dļæ½vains rakstļæ½ jau nav. Kļæ½rtļæ½jļæ½ puspatiesļæ½ba, atsļæ½aidļæ½ta ar meliem ;)
> v.
>
> 2012. gada 6. marts 19:48 tas_pats <tas....@sveiks.lv <mailto:tas....@sveiks.lv>> rakstļæ½ja:
>
> Jļæ½nis Kuļæ½inskis: Kļæ½ latvieļæ½u 'nacionļæ½listi' sadarbļæ½bļæ½ ar Krievijas specdienestiem grib nacificļæ½t latvieļæ½u tautu
> http://aculiecinieks.delfi.lv/__news/sabiedriba/janis-__kucinskis-ka-latviesu-__nacionalisti-sadarbiba-ar-__krievijas-specdienestiem-grib-__nacificet-latviesu-tautu.d?id=__42185522 <http://aculiecinieks.delfi.lv/news/sabiedriba/janis-kucinskis-ka-latviesu-nacionalisti-sadarbiba-ar-krievijas-specdienestiem-grib-nacificet-latviesu-tautu.d?id=42185522>
>
> "Mļæ½su izmantotļæ½ji vienmļæ½r cildinļæ½juļæ½i latvieļæ½u cļæ½nļæ½tļæ½jus kļæ½ labu un derļæ½gu materiļæ½lu un drosmļæ½gus karavļæ½rus. Mļæ½s varam par to tikai rļæ½gti pasmaidļæ½t."
> / Latvieļæ½u vļæ½sturnieks un bijuļæ½ais leļæ½ionļæ½rs Uldis ļæ½ļæ½rmanis/
>
> Taļæ½u ļæ½ajļæ½ laikļæ½ bijis tikai viens karļæ½, kurļæ½ latvieļæ½u karavļæ½ri varonļæ½gi cļæ½nļæ½jļæ½s zem Latvijas karoga, Latvijas virsnieku vadļæ½bļæ½ un Latvijas uniformļæ½s. Tļæ½s bija 1919.-1920. gadu Brļæ½vļæ½bas cļæ½ļæ½as. ļæ½o cļæ½ļæ½u piemiļæ½as dienu Latvija svin 11. novembrļæ½ un to sauc par Lļæ½ļæ½plļæ½ļæ½a dienu.
> Jau citļæ½tais latvieļæ½u vļæ½sturnieks Uldis ļæ½ļæ½rmanis par ļæ½o tļæ½mu izteicies tļæ½:
> "Vismazļæ½kos zaudļæ½jumus esam cietuļæ½i un vislielļæ½kos panļæ½kumus guvuļæ½i, cļæ½nļæ½damies zem saviem karogiem un par saviem nacionļæ½lpolitiskajiem mļæ½rļæ½iem, bet smagi cietuļæ½i, izmantoti un pat zaimoti esam tad, kad labļæ½s cerļæ½bļæ½s dļæ½ļæ½ļæ½gi kļæ½vļæ½mies sveļæ½u kungu un viļæ½u mļæ½rļæ½u interesļæ½s."
Vilnis Gricaičuks-Puriņš
22. jūnijs tiešām bija liela uzvara. Igauņu armijas uzvara. Igauņi to arī svin kā ikgadēju brīvdienu. Latvijas armija tobrīd nepastāvēja.
11. novembra uzvaru izcīnīja Latvijas armija.
Arī Vilnis, cik saprotu, neuzskata 11. novembri par sliktu lietu. Iebildumi ir pret Strazdumuižas līgumu, kas, Viļņaprāt (varbūt pareizi), novedis pie 11. novembra.
Nu, Strazdumuižā līga igauņi ar vāciešiem, latvieši nepiedalījās. Līgums laikam tiešām bija latviešiem neizdevīgs, igauņi rūpējās par savām interesēm.
Un tad nāca 11. novembris, kad beidzot latviešiem pietika spēka, lai pašiem par sevi parūpētos.
Mahris
Vilnis Gricaičuks-Puriņš raxtija 2012.03.07. 8:35:
Autors kļūdās par Brīvības cīņu uzvaras svinēšanu 11. novembrī. Vienkārši vājas LV vēstures zināšanas. Šo uzvaru mēs svinam 22. jūnijā. 11. novembris bija Antantes un Ulmaņa kopēji sarūpēts, jo noslēdzot nodevīgo Starzdu muižas līgumu, sakautajiem vācu militāristiem tika dota iespēja ar ieročiem rokā tikt palaistiem, lai pārgrupētos un kopā ar Krievijas impēristiem, atkārtoti uzbruktu Rīgai.
Tāpat autors nav iepazinies ar Leģiona vēsturi un nezin, ka 22. oktobrī mēs svinam Uzvaru 1. Kurzemes cietokšņa dižkaujā, kad latviešu kareivji aizsargāja ne tikai Vermahta kareivju atkāpšanos, bet arī mūsu pašu pilsoņu došanos bēgļu gaitās no nāves briesmām. Bet 9. maijs ir diena, kad Leģiona virsvadība atteicās pakļauties Vācu virspavēlniecības pavēlei par kapitulāciju un padošanos, nepadevās. Un no šī brīža sākās leģiona kareivju cīņas Nacionālo partizānu rindās.
Vēlme ņezināt"vēstures faktus, sagrozīt tos un padarīt mūsu senču veikumu par neko ir bijusi visos laikos dažādu ļaundaru darbības sastāvdaļa. Tā, ka nekas dīvains rakstā jau nav. Kārtējā puspatiesība, atsķaidīta ar meliem ;)
v.
2012. gada 6. marts 19:48 tas_pats <tas....@sveiks.lv <mailto:tas....@sveiks.lv>> rakstīja:
Jānis Kučinskis: Kā latviešu 'nacionālisti' sadarbībā ar Krievijas specdienestiem grib nacificēt latviešu tautu
http://aculiecinieks.delfi.lv/__news/sabiedriba/janis-__kucinskis-ka-latviesu-__nacionalisti-sadarbiba-ar-__krievijas-specdienestiem-grib-__nacificet-latviesu-tautu.d?id=__42185522 <http://aculiecinieks.delfi.lv/news/sabiedriba/janis-kucinskis-ka-latviesu-nacionalisti-sadarbiba-ar-krievijas-specdienestiem-grib-nacificet-latviesu-tautu.d?id=42185522>
"Mūsu izmantotāji vienmēr cildinājuši latviešu cīnītājus kā labu un derīgu materiālu un drosmīgus karavīrus. Mēs varam par to tikai rūgti pasmaidīt."
/ Latviešu vēsturnieks un bijušais leģionārs Uldis Ģērmanis/
Taču šajā laikā bijis tikai viens karš, kurā latviešu karavīri varonīgi cīnījās zem Latvijas karoga, Latvijas virsnieku vadībā un Latvijas uniformās. Tās bija 1919.-1920. gadu Brīvības cīņas. Šo cīņu piemiņas dienu Latvija svin 11. novembrī un to sauc par Lāčplēša dienu.
Jau citētais latviešu vēsturnieks Uldis Ģērmanis par šo tēmu izteicies tā:
"Vismazākos zaudējumus esam cietuši un vislielākos panākumus guvuši, cīnīdamies zem saviem karogiem un par saviem nacionālpolitiskajiem mērķiem, bet smagi cietuši, izmantoti un pat zaimoti esam tad, kad labās cerībās dūšīgi kāvāmies svešu kungu un viņu mērķu interesēs."
_______________________________________________
Edmunds K.
Vilnis Gricaičuks-Puriņš
tas_pats
novļæ½rst uzmanļæ½bu uz iespļæ½jamļæ½m nepilnļæ½bļæ½m sļæ½kumos. Tļæ½ padarot pieļæ½emamu
lielo problļæ½mu. ļæ½oreiz, neesoļæ½o varoļæ½u gļæ½jienu Rļæ½gļæ½ 16 martļæ½. Un tļæ½ma
nav 1916-1920, bet gan bezjļæ½dzļæ½ga latvieļæ½u iesaistļæ½ļæ½ana vļæ½cu militļæ½rajļæ½
maļæ½ļæ½nļæ½ 1943g.
---
Ar cieļæ½u ...
tas_pats
ko tad padomju iekļæ½rta apsļæ½dzļæ½ja un vainoja (un viļæ½as apoloļæ½ļæ½ti dara vļæ½l
joprojļæ½m) zvļæ½rļæ½bļæ½s. Pamatļæ½ jau klasiskie 1943 gada "leļæ½ionļæ½ri" tie
nebija, kas bija vienkļæ½rļæ½s tabu. Tie bija policijas bataljoni. Slavenļæ½
Arļæ½ja komanda utt, kas eksistļæ½ kopļæ½ 1941 gada un ir patiesi brļæ½vprļæ½tļæ½gi.
Prasu Googles tantei, "latvieļæ½u policijas bataljoni" un visa cita starpļæ½
atrodu sekojoļæ½u Dienas rakstu:
Ko darļæ½ja 7 krievu policijas bataljoni Latvijļæ½ Hitlera okupļæ½cijas laikļæ½?
Mļæ½ris Oļæ½s, pedagogs. 1998. gada 20. maijs 00:00
http://www.diena.lv/arhivs/ko-darija-7-krievu-policijas-bataljoni-latvija-hitlera-okupacijas-laika-10266897
Kanļæ½das un citu valstu varas iestļæ½dļæ½s ir radusies interese par latvieļæ½u
militļæ½ro formļæ½jumu darbļæ½bu Otrļæ½ pasaules kara laikļæ½. Bet ļæ½o interesi
objektivitļæ½tes dļæ½ļæ½ vajadzļæ½tu paplaļæ½inļæ½t. Gļæ½stļæ½ nonļæ½kuļæ½ais Sarkanļæ½s
armijas ļæ½enerļæ½lis Vlasovs Latvijas Universitļæ½tes aulļæ½ uzrunļæ½ja Latvijas
krievu minoritļæ½tes pļæ½rstļæ½vjus, aicinot piedalļæ½ties cļæ½ļæ½ļæ½ par
demokrļæ½tiskas Krievijas izveidi kopļæ½ ar vļæ½cu karaspļæ½ku. Padomju
okupļæ½cijas rusifikļæ½cijas procesļæ½ pieminļæ½t krievus negatļæ½vļæ½ nozļæ½mļæ½ bija
aizliegts. Mode bija visur vainot latvieļæ½us (arļæ½ ebreju holokaustļæ½). ļæ½is
uzskats atraļæ½ojļæ½s un veido sliktu tļæ½lu Latvijai pasaulļæ½. Septiļæ½i krievu
bataljoni Latvijļæ½ nenodarbojļæ½s tikai ar latvieļæ½u meiteļæ½u, sievieļæ½u
ļæ½mļæ½lļæ½ļæ½anuļæ½, kamļæ½r viļæ½u vļæ½ri, tļæ½vi, brļæ½ļæ½i cļæ½nļæ½jļæ½s Austrumu frontļæ½ pret
ļæ½sarkano velnuļæ½ sļæ½kumļæ½ policijas bataljonu, vļæ½lļæ½k latvieļæ½u leļæ½iona
sastļæ½vļæ½. Tļæ½ laika luterļæ½ļæ½u un katoļæ½u mļæ½cļæ½tļæ½ji deva Dieva svļæ½tļæ½bu un
cļæ½ļæ½as veiksmes novļæ½lļæ½jumu gribai atbrļæ½vot savus piederļæ½gos no Staļæ½ina
koncentrļæ½cijas nometnļæ½m. To var apliecinļæ½t arļæ½ slavenais Austrļæ½lijas
krokodilu mednieks Blumentļæ½ls, kas 17 gadu vecumļæ½ kļæ½ brļæ½vprļæ½tļæ½gais
iestļæ½jļæ½s 25.Abavas policijas bataljonļæ½. Latvieļæ½u policijas bataljoni
bija izsvaidļæ½ti Austrumu frontļæ½ no ļæ½eļæ½ingradas lļæ½dz Melnajai jļæ½rai. Tļæ½
1941.g. decembrļæ½ saformļæ½tais 19.Latgales policijas bataljons tika
novietots visbļæ½stamļæ½kajļæ½ frontes iecirknļæ½ pie ļæ½eļæ½ingradas, pretļæ½
Kronļæ½tatei novietots 24.Talsu policijas bataljons, 21.Liepļæ½jas policijas
bataljons iesaistļæ½ts atvaires cļæ½ļæ½ļæ½s pret krievu tankiem, 26.Tukuma
policijas bataljons pļæ½rļæ½ļæ½ma spļæ½ļæ½u Zilļæ½s divļæ½zijas pamesto frontes
iecirkni pie Novgorodas, 17.Vidzemes policijas bataljons piedalļæ½jļæ½s
Harkovas pļæ½rrļæ½vuma likvidļæ½ļæ½anļæ½ Ukrainļæ½ utt. ASV vļæ½stures profesora
A.Ezergaiļæ½a ierosinļæ½jums sļæ½kt latvieļæ½u 21. un 18. policijas bataljona
prļæ½vas pļæ½rsļæ½dzļæ½ļæ½anu, piesaistot starptautiski atzļæ½tus juristus, ir
Latvijas valsts prestiļæ½a jautļæ½jums. Izraļæ½las valsts un tautas piemļæ½rs to
apliecina ar ieguvi politiski un ekonomiski.
<<<<<
Man ļæ½ai fragmentļæ½ man patļæ½k vļæ½rds "pļæ½rsļæ½dzļæ½t", kas nozļæ½mļæ½, ka ir
spriedums, gan jau par kara noziegumiem sakarļæ½ ar ļæ½iem policijas
bataljoniem.
--
Ar cieļæ½u ...
Vilnis Gricaičuks-Puriņš
Īstenībā, šī ir ļoti laba čekas metode. Nevis apskatīt problēmu, bet novērst uzmanību uz iespējamām nepilnībām sīkumos. Tā padarot pieņemamu lielo problēmu. Šoreiz, neesošo varoņu gājienu Rīgā 16 martā. Un tēma nav 1916-1920, bet gan bezjēdzīga latviešu iesaistīšana vācu militārajā mašīnā 1943g.
---
Ar cieņu ...
_______________________________________________
Sveiks mailing list
Sve...@latnet.lv
http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks
Ausma
tas_pats
> Iesaku atturļæ½ties skatļæ½t leļæ½ionļæ½ru veikuma izvļæ½rtļæ½jumu komunistu un
> nacistu savstarpļæ½jļæ½s cļæ½ļæ½as kontekstļæ½. Tļæ½da veikuma tur nav. Lai kurļæ½
> pusļæ½ cļæ½nļæ½tos, sarkanajļæ½ vai brļæ½najļæ½, tik un tļæ½ laba tas nevarļæ½ja dot,
> lai ko arļæ½ kļæ½ds no leļæ½ionļæ½riem nedomļæ½tu. Protams, lai saglabļæ½tu
> dvļæ½seles mundrumu, cilvļæ½ks vienmļæ½r meklļæ½ un cenļæ½as atrast savu darbu
> jļæ½gu. Un jļæ½saka, ka leļæ½ionļæ½riem tas izdevļæ½s. par ko tiem lielais
> paldies, gods un mļæ½ļæ½ļæ½ga slava.
Protams, ka varonļæ½ba karļæ½ bija, un to nevar noliegt. Tie bija cilvļæ½ki,
kas saprata, ka nacisti neko nedos "bez cļæ½ļæ½as". LCP un Konstantļæ½ns
ļæ½akste - attiecļæ½gi "kurelieļæ½u grupa" - ir vienļæ½gie Latvijas patrioti 2
pasaules karļæ½ (un tļæ½ ir vienļæ½gļæ½ taisnļæ½ba, ko drļæ½kst teikt Latvijas
patriots). Visi pļæ½rļæ½jie bija piekrļæ½pti vai idioti gļæ½ļæ½vuļæ½i.
No otras puses vienmļæ½r ir interesanti uzzinļæ½t ko jaunu. Piemļæ½ram, par
Potsdamas "Latvijas nacionļæ½lļæ½s padomes" dibinļæ½ļæ½anu (1945g 20.februļæ½rļæ½)
ar Bangerski (to paļæ½u Bangerski, kas uz Latvijas brļæ½vļæ½bas cļæ½ļæ½ļæ½m
1918-1920 tļæ½ arļæ½ neatgriezļæ½s) priekļæ½galļæ½ (ne velti latvieļæ½iem vajadzļæ½ja
emigrļæ½t).
Igors-Ivars Balodis
TīŋŊdas 'Kurzemes katla' vietas -situīŋŊcijas bija ari citur . Toreiz ari mīŋŊs mukīŋŊm un nokīŋŊuvīŋŊm pie Drezdenes , VīŋŊcijīŋŊ. Tur bīŋŊgīŋŊu bija daudz un Stalina draugi-Sabiedrotie tos bumboja ar fosfora bumbīŋŊm . BīŋŊrniīŋŊ deg un sauc mammai 'man sīŋŊp,'bet mīŋŊte ari deg un palīŋŊdzīŋŊt nevar .. tīŋŊkstoīŋŊiem sadega uz vietas un tīŋŊkstoīŋŊiem sadega līŋŊni.
VīŋŊlīŋŊk tie paīŋŊi Stalina draugi deva bīŋŊgīŋŊiem [kas izdzīŋŊvoja 'katlu'] pīŋŊrtiku, bīŋŊvīŋŊja tiem nometnes , rīŋŊpīŋŊjīŋŊs par bīŋŊgīŋŊiem daudzus gadus', tiem palīŋŊdzīŋŊja izceīŋŊot uz civilizīŋŊtīŋŊm valstīŋŊm, par ko mīŋŊs visi esam pateicīŋŊgi.
BīŋŊgīŋŊiem no StaīŋŊina pat iedeva speciīŋŊlu vīŋŊrdu-apzīŋŊmīŋŊjumu tos sauca par DP [displaced person], latviski 'dīŋŊpīŋŊi'.
Es gribu teikt , ka toreiz nacionalisms tika samaisīŋŊts ar ideoloīŋŊisko politiku un sajukums pīŋŊrvīŋŊrtīŋŊs par militīŋŊro agresivitīŋŊti kas bija necilvīŋŊcīŋŊgs un drausmīŋŊgs, kas pīŋŊrmainīŋŊtīŋŊ formīŋŊ turpinīŋŊs. KīŋŊ piemīŋŊram krievi sevi uzskata par pareizticīŋŊgiem demokratiem . MīŋŊrīŋŊi un metodes ir tīŋŊs paīŋŊas.
īŋŊodien tas ir kīŋŊ nospīŋŊlīŋŊta īŋŊaha spīŋŊle ; ir viegli un interesanti par to debatīŋŊt un kritizīŋŊt un fantazīŋŊt .
Galvenais , ko darīŋŊt un kīŋŊ darīŋŊt ar mīŋŊsu mīŋŊo valsti Latviju ?. TīŋŊ tika izlaupīŋŊta , izpostīŋŊta, kīŋŊ saka, atstīŋŊta bez pamatiem un nav atradies neviens cilvīŋŊks , kas tai varīŋŊtu-mīŋŊcīŋŊtu parīŋŊdīŋŊt pareizu ceīŋŊu. Ir mīŋŊīŋŊinīŋŊjuīŋŊi daudzi, jau 20gadus [1991-2012],bet nekas labs nav izdevies.
Ar cieīŋŊu
I.B.
From: ausma...@balticom.lv
To: sve...@latnet.lv
Date: Thu, 8 Mar 2012 16:03:53 +0200
Subject: Re: nacificīŋŊt latvieīŋŊu tautu
īŋŊstenīŋŊbīŋŊ, īŋŊīŋŊ ir īŋŊoti laba īŋŊekas metode. Nevis apskatīŋŊt problīŋŊmu, bet novīŋŊrst uzmanīŋŊbu uz iespīŋŊjamīŋŊm nepilnīŋŊbīŋŊm sīŋŊkumos. TīŋŊ padarot pieīŋŊemamu lielo problīŋŊmu. īŋŊoreiz, neesoīŋŊo varoīŋŊu gīŋŊjienu RīŋŊgīŋŊ 16 martīŋŊ. Un tīŋŊma nav 1916-1920, bet gan bezjīŋŊdzīŋŊga latvieīŋŊu iesaistīŋŊana vīŋŊcu militīŋŊrajīŋŊ maīŋŊīŋŊnīŋŊ 1943g.
---
Ar cieīŋŊu ...
Vilnis Gricaičuks-Puriņš
2. daļa: http://www.youtube.com/watch?v=QpbNY_fXsyU&feature=related
3. daļa: http://www.youtube.com/watch?v=opdAcTI6PX0&feature=related
4. daļa: http://www.youtube.com/watch?v=KJeXw2YdHiY&feature=related
1908. VII 16. Rīgā; S. Lilija Plāte. + 1944. II 01. Rēzeknē
1927. beidzis Rīgas krievu valsts vidusskolu,
1927. IX 29. Kara skolā, kadets,
1928. VIII 28. paaugstināts kaprālis pakāpē,
1929. I 19. Liepājas kājnieku pulkā, instruktors,
1929. III 26. beidzis Virsnieku vietnieku kursus,
1929.VIII 27. paaugstināts virsnieka vietnieks pakāpē,
1929. VIII 28. beidzis Gāzu kursus,
1929. IX 27. Kara skolā, kadets,
1931. IX 01. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1931. IX 01.,
1931. IX 01. Rēzeknes kājnieku pulkā, jaunākais virsnieks,
1933. X 01. beidzis Kājnieku baterijas virsnieku kursus,
1934. X 01. Kājnieku baterijas vada komandieris,
1934. XI 17. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1934. IX 01.,
1936. II 29. beidzis Auto tanku virsnieku kursus,
1938. V 24. Ložmetēju rotas vada komandieris,
1939. VI 02. apbalvots ar Aizsargu organizācijas „Nopelnu Krustu“,
1939. beidzis Kājnieku baterijas virsnieku kursus,
1939. XI 21. Daugavpils kājnieku pulkā, Ložmetēju rotas vada komandieris,
1940. X 25. pārskaitīts uz 295. strēlnieku pulku, vada komandieris.
1944. Grenadieru II pulka oberšturmfīrers.
1944. II 07. apbedīts Brāļu kapos Rīgā.
Tādas 'Kurzemes katla' vietas -situācijas bija ari citur . Toreiz ari mēs mukām un nokļuvām pie Drezdenes , Vācijā. Tur bēgļu bija daudz un Stalina draugi-Sabiedrotie tos bumboja ar fosfora bumbām . Bērniņš deg un sauc mammai 'man sāp,'bet māte ari deg un palīdzēt nevar .. tūkstošiem sadega uz vietas un tūkstošiem sadega lēni.
Vēlāk tie paši Stalina draugi deva bēgļiem [kas izdzīvoja 'katlu'] pārtiku, būvēja tiem nometnes , rūpējās par bēgļiem daudzus gadus', tiem palīdzēja izceļot uz civilizētām valstīm, par ko mēs visi esam pateicīgi.
Bēgļiem no Staļina pat iedeva speciālu vārdu-apzīmējumu tos sauca par DP [displaced person], latviski 'dīpīši'.
Es gribu teikt , ka toreiz nacionalisms tika samaisīts ar ideoloģisko politiku un sajukums pārvērtās par militāro agresivitāti kas bija necilvēcīgs un drausmīgs, kas pārmainītā formā turpinās. Kā piemēram krievi sevi uzskata par pareizticīgiem demokratiem . Mērķi un metodes ir tās pašas.
Šodien tas ir kā nospēlēta šaha spēle ; ir viegli un interesanti par to debatēt un kritizēt un fantazēt .
Galvenais , ko darīt un kā darīt ar mūsu mīļo valsti Latviju ?. Tā tika izlaupīta , izpostīta, kā saka, atstāta bez pamatiem un nav atradies neviens cilvēks , kas tai varētu-mācētu parādīt pareizu ceļu. Ir mēģinājuši daudzi, jau 20gadus [1991-2012],bet nekas labs nav izdevies.
Ar cieņu
I.B.
Subject: Re: nacificēt latviešu tautu
Mans tēvs izbēga no Litenes. Pēc tam viņš izbēga no Hitlera armijas. Tad viņu noķēra krievi un lika karot Kurzemes "dižkaujās", kur viņš krita. Visu cieņu tiem, kas aizbēga no sarkanās impērijas. Bet man dārga arī tēva dzīvība. Ja nebūtu Kurzemes cietokšņa cīņu, varbūt viņš paliktu dzīvs tāpat kā daudzi latviešu jaunieši, kurus kara pēdējos kara mēnešos paķēra sarkanajā armijā. Neuztraucieties, mans otrais vīrs Oļģerts necīnījās Kurzemes katlā.
Lai piedod man visi, kas sevi uzskata par varoņiem. Manās acīs viņi visi ir tikai divu impēriju upuri. Vienīgie varoņi ir tie, kas izcīnīja Latvijai patiesu brīvību.Ausma
Subject: Re: nacificēt latviešu tautu
Redz, latvieši jēgu atrod visam, pat nejēdzīgajam. Tā arī latvieši leģionā atrada jēgu Kurzemes cietokšņa cīņas, kad sākot no 22. oktobra līdz 9. maijam tika izcīnītas nepārtrauktas uzvaras kaujās un dižkaujās, tādā veidā sargājot daudzu tūkstošu latviešu bēgļu iespēju izdzīvot un izbēgt Krievijas sarkanās impērijas represijām.Tāda tad arī bija leģiona un leģionāru, nozīmīgums un jēga Latvijas un tās tautas labā. Un tās nav nedz emocijas, nedz kāda cilvēka fantāzijas par neatkarīgu Latviju, bet fakti un izglābtie cilvēki un to nākamās paaudzes emigrācijā, kuras atdarīdamas leģionāru darīto Kurzemes katlā, rūpējās par ziņas par Latvijas Republikas nerimstošu saglabāšanu uz pasaules politiskās "skatuves".
Iesaku atturēties skatīt leģionāru veikuma izvērtējumu komunistu un nacistu savstarpējās cīņas kontekstā. Tāda veikuma tur nav. Lai kurā pusē cīnītos, sarkanajā vai brūnajā, tik un tā laba tas nevarēja dot, lai ko ar';i kāds no leģionāriem nedomātu. Protams, lai saglabātu dvēseles mundrumu, cilvēks vienmēr meklē un cenšas atrast savu darbu jēgu. Un jāsaka, ka leģionāriem tas izdevās. par ko tiem lielais paldies, gods un mūžīga slava.v.
2012. gada 8. marts 10:48 tas_pats <tas....@sveiks.lv> rakstīja:
Īstenībā, šī ir ļoti laba čekas metode. Nevis apskatīt problēmu, bet novērst uzmanību uz iespējamām nepilnībām sīkumos. Tā padarot pieņemamu lielo problēmu. Šoreiz, neesošo varoņu gājienu Rīgā 16 martā. Un tēma nav 1916-1920, bet gan bezjēdzīga latviešu iesaistīšana vācu militārajā mašīnā 1943g.
---
Ar cieņu ...
_______________________________________________ Sveiks mailing list Sve...@latnet.lv http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks
_______________________________________________
Sveiks mailing list
Sve...@latnet.lv
http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks