Google Groups no longer supports new Usenet posts or subscriptions. Historical content remains viewable.
Dismiss

PAPAGAILJU GENERAACIJA?

0 views
Skip to first unread message

Ugis Berzins

unread,
Apr 30, 2006, 4:52:02 PM4/30/06
to sve...@latnet.lv
Labvakar,
pirms "raganu sveetku" turpinaajuma, jaapastaasta
par "Latvijas tragjeediju"! Sarunaa ar Rigu dabuuju
dzirdeet, ka gjimnazija atlaidiss jaunus papagailjus......

Kaadeelj? Vinaa no labaakaam Riigas gjimnazijaam
buus latvieshu valodas paarbaudiijums! Buushot
28 - 30 "biljetes". No taam tikshot izvilktas 5, kuraas
paarbaudiis ...... Kaa lai jaunatne iemaacaas patstaaviigi
un kreatiivi domaat, ja gjimnazijaa tiek skoloti
par papagailjiem???????

Mes latviesi esam viena fantastiska tauta

Ugi G. Berzins, cer shonakt veel iepaziities ar kaadu "Raganu" :-)

Gundar King

unread,
May 1, 2006, 10:29:08 AM5/1/06
to sve...@latnet.lv
Sveiks, Ugi!

Nez' no kurienes Latvija ienakusi bilesu sistema eksamenos? Ta var but
sava veida piespiesana samacities minimal tiesin uz eksameniem, bet ir
pavisam skaidrs, ka ta nav laba zinasanu parbaude! Musu skolosanas
vesture ir pilna ar anekdotiem, ipasi par to, ka eksameni vardos ir
liela mera saistita vairak ar veiklibu un atjautibu runas uz uzvediba,
un mazak ar zinasanam.

Visu labako,

Gundars

Ugis Berzins wrote:

> _______________________________________________
> Sveiks mailing list
> Sve...@latnet.lv
> http://lists.latnet.lv/cgi-bin/mailman/listinfo/sveiks
>

Gundar King

unread,
May 1, 2006, 1:00:41 PM5/1/06
to sve...@latnet.lv
Gunar,

bilesu sistemu no Rigas laikiem atceros ari es.  Es tomer drizak piekritu  Aijai par to, ka  ir labakas eksaminesanas metodes, lai noskaidrotu zinasanu limeni.  Ari Frankfurte manas visparejas zinasanas humanitaro zinatnu fakultates profesori man parbaudija mutiski, bet bez biletem.  Par kursiem deva
atseviskas apliecibas, ka esmu sekmigi stradajis "mit Fleiss un Uebung." Isteniba viss svars it ka bija likts uz paredzamo valsts eksamenu skolosanos nosledzot.  Cik zinu, ari tad eksaminesana bija loti vispareja.  Izkrita tikai galigi neveiksminieki.  Turpinot domu par salidzinajumiem, ka salidzinat Latvijas, Vacijas un Amerikas augstskolas ieguto?  Vai ir verts?  Kuras disciplinas, un cik daudz?

Par Amerikas pamat- un vidusskolam nav daudz  ko runat.  Lai kadas ir to funkcijas, zinasanas tur parasti apgust zema, bet nevienada limeni, jo skolu prasibas dazados rajonos var but loti dazadas.

Cik zinu, atzimes, kas iegutas dazados kursos dazadas skolas nav salidzinamas.  Vel nesen tikko satiku vienu no maniem labakiem absolventiem.  Kopa smejamies, ka vins visu studiju laika visur bija nopelnijis piecienus, iznemot vingrosana.  Tur vins dabuja tikai cetrinieku, jo piecniekus pieskira tikai tiem, kas bija viena no skolas sporta komandam.  Mes loti labi zinam, ka nevaram tiesi salidzinat viena vai otra fakultate vai kursa apguto zinasanas limeni un sekmes.  Tapec es ari uzskatu, ka atzimes vismaz pirmajos gados ir maznozimigas.

Visu labako,

Gundars




OWL...@aol.com wrote:
In a message dated 01-May-06 09:29:42 Central Daylight Time, kin...@plu.edu writes:

Nez' no kurienes Latvija ienakusi bilesu sistema eksamenos?


Es veel tiku licis biljeshu eksâmenus Rîgâ '44 gadâ. Vâcijâ jau tâ bija parasta lieta, pirmie solji objektivitâtee pirms IBM "multiple choice" metodes. Ja nav nekâ pazîstama uz pirmâs biljetes, vari njemt nâkosho, bet ar vienu atzîmi zemâk.

ASV pamatskolâs pat nav minimâlâ standarta lai uz nâkosho klasi tiktu. Gunars


Maris Janis Vasilevskis

unread,
May 2, 2006, 9:31:40 AM5/2/06
to sve...@latnet.lv
Nu, bil'etes bu'tiski neats'k'iras no citiem a'trajiem zina's'anu pa'rbaudes veidiem, tikai nianse's.

Nopietna alternati'va bu'tu pa'rbauda'ma' ve'ros'ana visa' ma'ci'bu perioda'. Bet tas biez'i neiespe'jami.
Ja prieks'metu veido lekcijas, lektors nekad nav spe'ji'gs ve'rot visus, ja nu daz'us akti'va'kos jauta'ta'jus, kas ari' varbu't darbojas ne zina'tka'res, bet atpazi'stami'bas de'l'.
Ja lekcijas un akti'va'kas nodarbi'bas (semina'ri, laboratorijas), tad biez'i lekcijas lasa kvalifice'ta'ks cilve'ks, praktikumus atsta'jot jauna'kiem spe'kiem.

Liela'koties nevaram izvairi'ties no situa'cijas - uzdodam daz'us jauta'jumus, liekam ve'rte'jumu par visu kursu. Atliek tikai izve'rte't, ka'di jauta'jumi uzdodami.

Te nu bri'va saruna, masveida' pielietota, piera'di'jusies ka' viena no nedros'a'kaja'm metode'm. Rea'lais profesors uzdod daz'us mi'l'a'kos jauta'jumus, rea'lais students tos jau izzina'jis no agra'kajiem kursiem. Neskaita'mas anekdotes to apliecina.

Visdros'a'kais tome'r - jauta'jumu neprognoze'jami'ba. Bil'etes ir veca'ka' tehnolog'ija ta's nodros'ina's'anai.
Starp citu, nejaus'i'ba ari' godpra'ti'ga'ka. Ka'pe'c studentu apvainot, apgalvojot, ka vin's' ties'a'm objekti'vi ir mul'k'is? Psiholog'iski korekta'k atsta't vietu tici'bai, ka nepaveicies.

Un ve'l. Katrs, kas stra'da'jis ar studentu semestra laika' un eksa'mena', zina, ka rezulta'ti gandri'z vienme'r bu's li'dzve'rti'gi. Atsevis'k'as novirzes - neveiksmes gadi'juma' labs eksaminators atradi's iespe'ju atjaunot dabisko taisni'bu, bet veiksme - nu, katram ir tiesi'bas laime't loterija'.

Mahris

Ugis Berzins (T2)

unread,
May 2, 2006, 3:22:09 PM5/2/06
to zdz...@earthlink.net, sve...@latnet.lv
zdz...@earthlink.net skrev:

>
>"ASV pamatskolas pat nav minimala standarta lai uz nakosho klasi tiktu.
>Gunars"
>
>Paliku meema, kur taadai informaacijai tu uzgaaji?
>
>Z
>
Ir veel labaak:
Zviedrijaa kaadus desmit gadus bija pavisam traki - pie
teikshanas bija kljuvushi teoreetiskie statistikji ..... ;-)

Bija ministrijas paveele, ka atziimes klasee jaasadala
peec Gausa (zvana) liiknes!
Sekas bija, ka tie skolotaaji kas tam pretojaas, bija
katru gadu spiesti "atskaitiities".....
Vairums bija paklausiigi un taa ne vienu rezi vien iists
"mulkjis - slinkjis" dabuuja augstaako atziimi un klasee
ar apdaavinaatiem tikai viens vai divi sanjeema augstaako
atziimi un taapat viens vai divi zemaako, kautgan visi
bija vienaadi labi .......
Ka dazhi neprot vienkaarsho matemaatiku ir piedodams,
bet kad augstaakaas matemaatikas lietprateeji var
izgudrot shaadus jokus, ir tragjeedija, jo paraada
cik vinju statistikas buutiibaa ir veerts ....

Ugis

Signis

unread,
May 2, 2006, 11:08:03 PM5/2/06
to sve...@latnet.lv
Hmm... vai tad ir? Atceros lasiijis pashu amerikaanju peetnieku rakstus,
kamdeelj dazhaados saliidzinoshos peetiijumos par publisko skolu
izgliitiibas kvalitaati dazhaadaas valstiis ASV parasti buutiski atpaliekot
no citaam valstiim, kaa piemeerus minot Angliju vai Japaanu. Kaa galvenais
iemesls tikai mineeta peetiijumu neobjektivitaate, jo ASV visi beerni
paarejot no klases uz klasi, bet citaas valstiis esot jaanokaarto eksaameni
ar zinaamiem kriteerijiem, lai paarietu uz naakosho klasi. Taatad ASV
peetijuma grupaa iekljauti VISI beerni, bet citaas valstiis tikai izlasiiti
beerni, kas sho klases liimeni ir sasniegushi.
Kad saliidzinot augstskolu liimenjus, tad shaadu buutisku atshkjiriibu vairs
neesot, jo nu visaas valstiis tiekot saliidzinaatas izlases grupas, kas
iztureejushas zinaamus paarbaudiijumus, lai tiktu augstskolaa.

Shii pasha iemesla deelj, piemeeram, Taizemee ir daudz vairaak starptautisko
anglju standarta un IBO (International Baccalaureate Organization) standarta
skolas, un tikai dazhas amerikaanju standarta skolas, jo vairums vecaaku
tomeer veelas, lai skolas beigshana dotu zinaamu garantiju izgliitiibas
kvalitaatei.

Signis

<zdz...@earthlink.net> wrote in message
news:<mailman.8901.11465...@latnet.lv>...

0 new messages